Ceturtdienas vakars: nedaudz hakošanas un nedaudz dejošanas

Sestdien, 2012-02-18
19:20

Puišus satiku fakultātes pirmajā stāvā datorlaboratorijā, kur notika nākamā nodarbība. Nodarbībā bija darbošanās ar vienu čehu rīku, kuru mēs visi tiepīgi gribējām uzinstalēt uz operētājsistēmām, kurās tam teorētiski vajadzētu darboties, bet praktiski – nav pārbaudīts (es un M – uz Windows, . – uz MacOs). Mums pietrūka katram vesela rinda visādu prerekvizītu, kurus visus vajadzēja iegūt internetā, tāpēc konstatēt, ka viens no tīkliem, kam mākam pieslēgties, šajā ēkas spārnā nav uzstādīts, bet otram – izgājis no ierindas pieejas punkts, bija visnotaļ nepatīkami. Situāciju labi rezumēja nez kur radusies spārnotā frāze “Sasodītie klostera pagrabi bez interneta!” Tomēr ļoti gribējās tikt skaidrībā, vai to rīku ir iespējams uzinstalēt, kamēr vēl esam šeit, kur izstrādātāji ir rokas stiepiena attālumā. Tāpēc paņēmām visi trīs savus laptopiņus un pārcēlāmies uz blakus esošo Starbucks – pagrabā pie lielā galda. Tur pat bija vajadzīgais skaits rozešu.

Kopsummā instalēšanās process bija veiksmīgs, lai gan mēs nepamanījām, ka brīvajā laika intervālā starp labratorijas darba beigām un oficiālo vakariņu sākumu bija negaidīti ieplānots vēl viens labratorijas darbs (nodarbību saraksts bija mainījies dienas šīs pašas dienas laikā, P teica, ka no rīta esot to vēl skatījies). Kaut kur pa vidu uzmanība atslāba, P sāka žēloties par Perl nelasāmību, tad atklājās, ka viens no mums nezina, kas ir Halting Problem (viena no teorētiskās datorzinātnes pamatteorēmām), un visbeidzot ķiķināšana par dažādiem datorzinātes teorētiskajiem kruzuļiem noveda pie tā, ka es atklāju sev jaunu ezotērisko programmēšanas valodu: Malbolge.

Septiņos mēs ar M devāmies oficiālajās konferences vakariņās, bet P palika ar pamatojumu, ka vajag parakstīt rakstu. Konferences vakariņas notika krodziņā ar nosaukumu Petřínské Terasy netālu no funikuliera vidējās pieturas (cik zinu, Prāgā ir viens funikulieris, tam ir trīs pieturas un tas ved augšā kalnā uz Petřín tornīti). Vakariņas man pašai šķita lieliskas, M nedaudz kritizēja, bet es tajā brīdi jau biju sapratusi, ka čehu un vispār ēdiens bez daudz, daudz termiski apstrādātiem tomātiem mēdz nebūt M gaumē. Kad pie vakariņām pasniedza Krušovices alu, sasmaidījāmies – tieši iepriekšējā dienā P bija teicis, ka nākamreiz vakariņām jāmeklē tāds krogs, kas būtu Krušovices nevis Kozel krogs, jo čehu alus kultūru vajag izpētīt plašāk. Vakariņu beigu galā krietns bariņš skolas dalībnieku, ieskaitot abas meitenes, kas stažējas M darbavietā, izdomāja, ka jāiet padejot. Kad nu par šī soļa pareizumu tika pārliecināts arī M, devāmies tāpat ar kājām no kalna lejā, vecpilsētas virzienā. Kafejnīca ierīkota vietā, kur paveras milzum plašs un ārkārtīgi labs skats uz Prāgu. Tā kā Prāgā pārāk elektrību uz ielu un kultūras pieminekļu izsgaismošanu netaupa, tad man likās, ka naktī skats pat bija vēl labāks kā varētu būt vasaras dienā. Sniegs, kas pa dienu nedaudz mēģināja kust, bet nokusis tomēr nebija, to visu padarīja vēl lieliskāku.

Drusciņ padejojām daudzstāvu klubā netālu no Kārļa tilta (parocīgi, var izdabāt daudzveidīgākam cilvēku lokam, ja katrā stāvā spēlē savādāku mūziku) un tādā pašā lielā barā pustrijos naktī atgriezāmies viesnīcā. Nosvētīju domās Latviju par aizliegumu krogos, klubos un tamlīdzīgās vietās smēķēt, izkāru savas sasmirdējušās drēbes vannas istabā, lai nepiesmirdina istabu un līdu zem segas. Nākamajā rītā pie brokastīm satikām P, kurš salīdzinājumā ar mums izskatījās vienkārši neprātīgi aizmidzis un saguris. Turklāt viņš sūdzējās, ka manā istabiņā bija palicis viss viņa alus, kas tādejādi nepalīdzēja viņam rakstīt murmoloģiju.

Jā, mans pienesums mūsu trio folklorai ir “murmoloģija”. It sevišķi P. šis gāja pie sirds.

Komentāri.

Es: Kad gājām uz viesnīcu, bija uzsnidzis kādus 4-5 cm biezs sniegs. Viesnīcai tuvākajā [Kārļa tilta] galā skolas dalībnieki spontāni uzrīkoja sniega kauju. Kad mēs ar M stāvējām un noskatījāmies viņu līksmošanu, viena no meitenēm, kas stažējas M darba vietā, teica, ka lavieši nemāk kauties/cīnīties. M cienīgi atbildēja: “Nē, latvieši ir pieraduši pie vairāk sniega.” Uz tilta patiesībā bija maz munīcijas.