2007.gada 25.jūlijā
no rīta
shitaada dienas kaartiiba mums ir katru dienu iznjemot pirmo pirmdienu, kas jau bija, wiikendu un peedeejo piektdienu.
sestdien mums plaanots “city tour”, sveedien, brauciens uz brukovinu, apskatiit klosterus.
taatad turpinaasim par pirmdienas vakara mielastu, kursh notika tuuliit peec mineetaa muzeja apmekleejuma tajaa pashaa Kultuuras pilii. Tas notika vienaa no gaitenjiem otrajaa staavaa, bet paziistot rumaanjus – daitensi ljoti atgaadinaaja videeja lieluma zaali peec platiibas, so bija baigi eerti 😀 kaa tik tur visa nebija! iisi sakot, mielasts bija neeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeenormaali labas kvalitaates. seeeniites, lasiitis cepts, lasiitis saaliits, shkjinjka shjeeliitee satiitas akninjas, ruletiites un ljoti daudz visa kaa taada. tikai siera nebija. cepti kartupeliishi, burkaaninji. jaasaka ka peedeejie bija bez sava gala eermiigi – apmeeram tik resni kaa mans videejais pirkst un to garums bija tikai par pus centimetru lielaaks nekaa diametrs. bet sagriesti vinji nebija. briiniijos bez sava gala. bet tie tieshaam bija burkaani. kafijpods un galjinjas tika sildiiti ar mazu dziivu uguntinju podinjaa, viduslaiciiga muuzika, un viesmiilji, kas nezheeliigi veikli novaaca aiz tevis visus tukshos traukus (glaazes, shkjiivjus, no kuriem nekas nebija no plastmasas) un jaa, veel vesels leerums kuucinju, starp kuraam bija arii biezpien maize, kas no latvieshu tradicionaalaas atshkjiiraas tikai ar to ka miikla tai bija abus biezpiena. atlikumus eedaam arii vakar kofiibreikaa un vakaraa piknikaa 😀
pirmdien peecpusdienas maltiita mani arii biku izbriiniija: pirmkaart frii kartupelji garshoja peec kartupeljiem. otrkaart eedienkartee noteikti kaut kas bija rakstiits par kjiplokiem, bet, sit mani nost, neatradu.
vakar vakaraa eedaam pikniku botaaniskajaa daarzaa (liels!). taa laikaa no itkaa vienkaarshas fraazes (ui, kto to i pravdu vzjal palatjenco – da nu pochemu bi njet?) izveersaas masveida socializaasiijas pasaakums – chetriem krieviski runaajoshajiem subjektiem cilveeks, kas no latvijas manaa vecumaa runaa krieviski pirmajaa briidii shkjita kaut kas liidziigs eksotiskam auglim. taa es iepazinos ar T., vinja sievu O. (Vismaz T. pats bija no sibiirijas, bet atbraukushi vinji bija no londonas), M. (no Barselonas) un vienu krieviski runaajoshu bezvaarda moldaavu… izraadiijaas, ka ar vinjiem socializeeties ir vienkaarshaak.
veelaak, gan M. atzinaas, ka vinjsh jau kaadu laiku esot centies izlasiit no kuriens es esmu (tas nekaadi neesot izdevies jo kartinja man briivi palndiijaas ap somu), laikam taapeec, kavinju bija samulsinaajusi doma, ka laikam tachu es saprotu vinja zheelabas par telefonkarti ko vinjsh staastiija tajaa pashaa dienaa ieprieksh. protams ka es saprat, ko laidara, ka shie staav man visi blakus………………..
veel smiekliigaak izraadiijaas, ka vinjam latvijaa ir paziistami, t.sk vien no maniem universitaates biedriem datorikjiem – no vecaakiem kursiem.
ir aizdomas, ka man biki saap kakls, varbuut taapeec, ka te visi meegjina visu, iznjemot teeju un kafiju, atdzeseet….
random aces teepot electric is not found jet 🙁
vakar aiz paraduma, ka ja teeja ir buk karstaaka par gaisu, to var dzert, ne pa jokam apdedzinaaju meeli 😀
ir nu gan joki! aaraa miskastes ka biezs. bet telpaas tas ir iists retums. mums goldeamusaa istabinjaa nav. universitaatee arii pagaidaam shajaa korpusaa esmu satikusi tikai vienu…
precizeesim: saakumaa es teicu, ka rumaanji dzer tikai gaazeeto uudeni (negaazeeto nee), bet patiesiibaa visbiezhaak vinji, man liekaas, dzer apelsiinu fantu!
es nopirku nacionaalo sierinju. tiem kas zina – tas peec struktuuras atgaadina sloksniitees pleeshamo piknika sierinju, bet ir stipri saaljsh.
—
Lauma
P.S. M. teicu, ka rumaanji nekaa nesaprotot no nazhiem. Jo iipashi goldeamusaa. vinjsh jautaaja – kas vainas, tie tachu nav jaaeed! uz ko es atbildeeju, ka nazim jaabuut taadam, lai ar vinju vareetu sagriest pasniegto paartiku. M. izdariija secinaajumu, ka speeja formuleet taadus secinaajumus ir universitaates izgliitiibas “negatiivaa’ ietekme.
P.S.2. laikam esmu te viena no jaunaakajaam – pat voluntieri dalja jau PhD gatavo, nemaz nerunaajot par to, ka jaunie neizgliitotie ljaudis sheit ir “going to Master”
P.S.3. Bulgaaru lektoru, kas neuzmangiigi saaka iztaujaat mani par krievu valodas ietekmi uz latvieshu valodu (veesturiski), mans staasts par burta rj atmeshanu ne pa jokam izbriinija/uzjautrinaaja.
Leave a Reply