Atceļš

Ceturtdien, 2010-12-30
20:30

Izlidošana no Berlīnes Tegel lidostas ir diezgan tizla. Man pat liekas, ka šīs lidostas izlidošanas daļa ir vistizlākā lidostas daļa visā manā lidostu pieredzē, jo viņa ievērojami pārspēj Bukarestes Otopeni. (Pateicoties Tegel, es tiešām sāku galvā formēt tizlāko lidostu sarakstu, agrāk es vienkārši biju piefiksējusi, ka Latvijā bieži dzirdētie RIX iekārtojumam adresētie pārmetumi nav diez cik objektīvi, jo Otopeni ir bik sviestaināk). Otopeni mani mulsināja ar to, ka viņa bija maza un neadekvāti piebāzta, turklāt tur visi briesmīgi ātri bizoja šurpu turpu un atstāja diezgan lielu bardaka iespaidu. Tegel izceļas ar to, ka izlidošnas daļa atgādina slotu skapi. Piemēram, Prāgas lidostā izlidošanas daļa (aiz drošības kontroles) ir liela, gaiša, kārtīga un pilna ar veikaliem, kuros tu vari apskatīt, kavējot laiku līdz boardingam, kādas lietas citi cilvēki pērk suvenīriem. RIX agrāk laiku līdz boardingam varēja kavēt, dzerot EGŠ kafiju; tagad EGŠ vietā tur ir Laima, bet kafijai pienu uzputot viņi vēl jo projām māk. Savukārt Tegel tu izej cauri neprātīgi lēnai drošības kontrolei, kur neviens neiedomājās runāt angliski un tad sēdi mazā telpiņā un blenz uz stulbām pelēkām flīzēm. Vai uz sarkanām krēslu stangām. Viss. Ā, tur bija viens vāciski runājošs televizors? Es konstatēju, ka man nepatīk, kā izklausās vācu valoda, čehu ir daudz jaukāk.

Savukārt bagāža, izrādījās, ka man ir nopirkta 20kg, tāpēc nekas slikts nenotika. AirBaltic mājas lapa nogļukoja un piešķīra vienu no vietām, kas man nepatīk visvairāk, turklāt vēl sadalot mūs pa dažādeim lidmašinas galiem. Lidostā prasīju mūs pārsēdināt visus trīs kopā, bet klausoties kolēģu vāvuļošanu, ka viens, kurš dabūjis vietu priekšā, tur noteikti grib palikt, pazaudēju koncentrēšanos uz būtisko un vietas nesamainīju (jo tur blakus vairs tieši nebija). Tā nu es tagad atkal sēžu uz stulbā spārna un arī tad, kad salonā gaisma bija izslēgta, neredzēju neko vairāk kā kustīgas alumīnija plāksnes. Jē, tas laikam bija dūralumīnijs, no kā gatavo lidmašīnas, nevis parastais.

Nu ar vienvārdsakot nāvīga garlaicība, kuru mēģjinu nosist, žēlojoties par idiotisko vietu un pierakstot citus iespaidus. Starp citu, lidmašīnas izlidošana kavējās vairāk kā pusstundu. (Toziem bija ļoti daudz sniega, ar ko Centrāleiropa ne vienmēr spēja tikt galā.)

Kolēģi man ir parādā lielo Starbucks kafijas dzērienu par manas bagāžas izmantošanu savām mantām. Sk. augstāk žēlabu par idiotisko lidostas iekārtojumu, kā rezultātā es šo parādu nevarēju atprečot.

27c3 bija diezgan lieliska “How to survive”* lapa, kurā bija ieteikts visam interneta trafikam lietot shifrētu tuneli uz mājām, uzlikt biosam paroli, neatstāt datoru bez uzraudzības, un tamlīdzīgi. Cita starpā tur bija arī sadaļa – ko noteikti nedarīt – negulēt BCC (kongresu centrā), nehakot GSM telefonus, kas nav konferences izsniegtie telefoni, nelīmēt neko uz sienām un nebāzt sienas/rozetēs naglas, skrūves un citus sūdus.

Paceļoties tiek salonā slēgta ārā gaisma, un skats, kā caur mākonīšiem spīd cauri pilsētu optiskais piesārņojums, būtu bijis baigi foršais, ja vien es nesēdētu virs stulbā spārna.

*) Kā izdzīvot

Komentāru nav.