Berlīnes doms

Trešdien, 2010-12-28
23:46

Kā no rīta sāku rakstīt aprakstu, tā aizdarījos citas lietas un tā arī nepabeidzu.

Pusdienu starpbrīdis neplānoti ievilkās: vispirms es, uzzinājusi, ka mani kolēģi īpaši ēst netaisās, aizgāju sabildēt Sarkano Ratsnamu, kurš tiešām arī šobrīd ir pilsētas valdes/domes mītnes vieta.

Nedaudz sabildēju to namu un tad paskatījos apkārt. Redzamas 2 baznīcas. Nu, ko, palūrēšu vismaz uz tuvāko. Rātslaukumā arheoloģiskie izrakumi, kamēr apgāju apkārt un izbridu visus sniegus, tikmēr konstatēju, ka laika līdz lekcijām palicis ne ļoti daudz, tāpēc nolēmu sperties pa taisno uz tālāko baznīcu, jo tā bija lielāka un smukāka.

Aizdevos tur, pastaigāju apkārt. Smuki. Apaļš kupols vidū, stūros četri tornīši ar mazākiem apaļiem kupoliem, skulptūras un tādi jaukumi. Beidzot kaut kas uz vispār pabaigās ainavas fona. (Šaja Berlīnes daļā standarta apbūve ir jaunāki vai vecāki padomju kluči. Nabaga berlīnieši, kam te jādzīvo 🙁 ) Pastaigājusi apkārt, konstatēju, ka baznīcas PR speciālisti bībeli nav lasījuši, vismaz ne to diezgan populāro frāzi par tirgus namiem. Baznīcā bija kafeinīca, suvenīru veikals un kas tik vēl ne. Ieeja baznīcā par maksu. Nogremzos, ka šis ceļojums man sāk iznākt sasodīti dārgs, noskaidroju, ka studentu biļete ir 3 eiro un nopirku. Spriežot pēc uzrakstiem, tā baznīca ir Berlīnes Doms.

Iegājusi iekšā konstatēju, ka esmu dabūjusi biļeti uz baznīcu, kurā pašlaik notiek koncerta mēģinājums. Altāra priekšā muzicēja apmēram 15 mūziķu ar dažādiem fideles veida (vijoļveidīgie) instrumentiem, tos vadīja viens tempramentīgs diriģents, kas brīžiem, iespējams, pat lamājās. Izpriecājusies par to, ka drīkst, un paklausījusies mūziku, atklāju, ka biļetē ietilpst arī muzejs un… Kā sauc pagrabu ar zārkiem? Kripta? Katakombas? Starp citu, nez kāpēc daži sarkofāgi bija arī pašā baznīcas telpā.

Muzejā (baznīcā iekšā bija arī muzejs) bija izlikti baznīcas plānošnas laikā izstrādātie modeļi. Vispirms divi visnotaļ detalizēti modeļi, kurus ap 18.. gadu beigām izstrādājis arhitekts, kam piedāvāts celt baznīcu pirmajam. Šie modeļi tautai (vai tomēr imperatoram) nebija iepatikušies. Blakus telpā ir ar kasti aizsegts pašreizējās baznīcas modelis. Pašreizējās baznīcas celšana pabeigta, ja pareizi atceros 1905.gadā. Kastē, kas aizsedz modeli, vairākās vietās atstāti lodziņi, kur var paskatīties uz dažām modeļa daļām. Pie sienas paskaidrojumā izlasīju, ka jau no sākta gala baznīcā ir bijis paredzēts šāds muzejs, bet tie modeļi, kas tur sākotnēji ir bijuši izstādīti, Otrā pasaules kara laikā ir tikuši pamatīgi sapostīti (daudzi vēl jo projām esot jārestaurē), un savukārt labi saglabājušies modeļi kara laikā ir glabājušies kriptā.

Runājot par kriptu – nu kuram maniakam ienāca prātā uz bērna sarkofāga likt bērnišķīga enģelīša / bērniņa skulptūru, kas no pusguļus pozas stiepjās uz augšu. Ritīgs zombijs. Vispār tas līķu pagrabs bija tāds drusku neomulīgs, kāpēc baznīcā jāglabā līķi, pat tad, ja tie ir karaliski un milzīgos sarkofāgos…

Kad nu es to visu apskatīju, un ieēdu kaut panētas garneles ar ceptiem kartupeļiem (fast-food jūras noskaņās, bet karaliskās garneles ir un paliek karaliskās garneles), tikmēr 1,5 lekcijas bija aizgājušas ķuķū – šeit lekcijas ir daudz īsākas kā Prāgā – tikai stundu.

Vēl mums te (konferencē) bija koncerts ar džeku ar Stradivari vijoli, bet to vēlāk.

Papildus piezīmes.

Ceļus šeit galīgi nemāk tīrīt. Nu, varbūt māk, bet to dara pārāk maz un pārāk reti, vismaz, ja runājam par ietvēm. Peros līdz potītēm vismaz pusi noietās trajektorijas… Nav jau dziļi, bet ilgtermiņā – ļoti apnicīgi.

Šī konference ir iezīmīga ar to, ka rindas ir vīriešu, nevis sieviešu tualetēs. Šīs konferences dalībnieki rada ļoti daudz tukšu dzēriena pudelīšu. Šajā konferencē regulāri var redzēt cilvēkus, kas lekcijā sēž ar plikām kājām (zābakos svīst). Garderobe maksā 1 eiro. Tā ir maza un pustukša.

Veikalā / biļešu kasē / utml. sarunas vedas daudz labāk, ja tās sāk ar “Hello / Excuse me, do you speek English?”* nevis uzreiz ar lietu. Prāgā tā nebija. Konferencē standarta protokols: kāds tev kaut ko murmulē virsū vāciski, tad tu saki “Excuse me?”**, un tad saruna sākās angliski. Nekā savādāk. Klusēšana vai jebkādas mīmikas izpausmes nepalīdz, noteikti jāpasaka kaut kas angliski.

*)Sveiki / Atvainojiet, vai jūs runājat angliski?
**) Atvainojiet!

Komentāri.

Es: Vēl šai konferencei ir raksturīga spontāna un skaļa aplaudēšana vai smiekli, kad kāds pasaka kaut ko lielisku.