Ceturtdien, 2010.gada 28.janvārī
19:21
Jaa, tieshi taa, riit muus salaadee autobusos un ved prom.
Taa nu es shodienu noleemu izmantot sapraatiigi un vispirms kopa aar brokastiim noguleeju pirmo lekciju, kur ATKAL bija par testeeshanu, shoreiz iipashi Ajaksam, un peec tam pusdienlaikaa atteicos iet kopaa ar Freivaldu dzert kapuchino un mociities ar naakamo rakstu un gaaju pastaigaat un apskatiit pilseetinjas centru, un smuki aizsnigusho upi.
Shodien nav paaraak aukts, -4 graadi, viss nomaacies un snieg taadam nelielaam apaljaam paarslinjaam. Lai gan shkjita, ka nesnieg jau stipri, tomeer es aatri vien pieshaavos izmantot nedaudz kompliceetu fotoaparaata iznjemshanas protokolu: nopurinaat no piedurkneem sniegu, atveert sominju, iznjemt fotoaparaatu un aizveert sominju, jo sniegs pielika visas puules, lai saliistu tur iekshaaa amoraalos kvantumos, lai gan pat veeja (!) itkaa nemaz nav.
Priecaadamaas par taadiem sniega kvantumiem, kaadus iespeejams savaa muuzhaa redzeejusi taa iisti neesmu, nostaidaaju pa kalninju lejaa liidz pilseetas centram un upei. Izraadijaas, ka pilseetinja ir mazaaka un karte – detalizeetaaka kaa vareetu domaat. Viena no lietaam mani saakotneeji ljoti paarsteidza – kur gan te ir kaadas gaajeejiem paredzeetas ietves?! Bet nedaudz apdomajot, viss izraadijaas ljoti vienkaarshi – pat ja vinjas buutu, tad zem sniega vinjas taapat nebuutu atrodamas, turklaat celja malas ir vajadziigas ljoti praktiskai lietai – kur nogruust nogreedereeto sniegu, jo visu upee sagruust nevar – paaraak taalu! Peedeejais nav mans izgudrojums – redzeeju kaa neliels dzetens traktorinjsh ar lielu dzeltenu kausu nogruuda sniega kaudzi pie upes lai taa briivi birst pa krastu lejaa. Jaa, sheit attieksme nav gluzhi taa pati, kas Riigaa kanaalmalas daarzniekiem 😀
Otra lieta, kas man sakaumaa likaas neparasta bija aarkaartiigi skaistaas garaas laastekas – tipiski garaakas par pusmetru. Un pa visu pilseetu visas nedeeljas laikaa es esmu redzeejusi laikam vienu briidinaajuma ziimi par laastekaam un no jumta kriitoshu stafu. Tiesa gan liela dalja no vinjaam, jaa kritiis, tad iekritiis nomalee ieshkjuureetaa sniega kaudzee. Secinaajums – ja tu esi taads mulkjis, ka tu nespeej pamaniit, ka laastekas te ir ikdiena, nevis reta eksotika, un lien kur nevajag – pats vainiigs 😀 Jo vinjas vismaz pashlaik nemaz taa nekriit, bet ir ruupiigi piesalushas pie jumta.
Taa lieta, ko es nesapratu sakaraa ar laastekaam bija – kaapeec cilveeki, te tik daudz kur rotaashanai lieto nesmukaas plastmasas laastekas, ja vinjiem ir taados kvantumos pieejamas tik lieliki dabiski paraugi?! Istaas laasteks vismaz no taaalienes sheit izskataas tik tiiras un dzidras! Bet plastmasas – nu taadi apbruzhaajushies pljurkji.
Taa pilseetas dalja, ko es redzeeju vismaz par 50 procentiem sastaaveeja no dazhaada lieluma un uzpostiibas pakaapes viesniicaam, veel kaadi 25% – dazhaadi gril- un citi baari. Vismaz puse cilveeku valkaa sarkanas, zilas un visaadu citaadu spilktu kraasu sleepotaaju jakas. Taa dara ne tikai sleepotaaji, bet arii kraaveeji un dazhaadi citi apkaart skraidoshi ljautinji.
Maajas tipiski ir vairaakstaavu ar vairaaku liimenju jumtinjiem, reizeem arii balkoniem. Redzeeju kaa viena tante ar pamatiiga izmeera sniega laapstu vismaz 5 minuutes menteeja no sava balkona aaraa sniegu – paari margaam. Man liekas, ka taa bija viesniica. Vairaaku liimenju jumtini ir aarkaartiigi praktiski laasteku vajadziibaam – vietums taas veidoja pat taadus kaa aizkarus no augstaaka jumta paari logam ar galiem gandriiz pieskaroties zemaakajam jumtam. Skaisti.
Shiet vieniigaa pusliidz plakanaa vieta pilseetaaa bija ap upi – no taas visi celji veda tikai un vieniigi vairaak vai mazaak staavi augshaa kalnaa. Visi citi nezgaadeelj izskatiijaas ljoti konfortabli, bet man gan ik pa briitinjam shkjita, ka shis celjs ir nedaudz par staavu, lai ietu pa vinju, neaizdomaajoties, kur liek kaaju it iipashi jau uz leju 😀
Nopirku dazhus pilniigi nefunkcionaalus suveniirus, turklaat gruuti transporteejamus – stikla. Kur ir mans veselais sapraats?! (Awwww, bet taas stikla avenes bija tik miiliigas…) Kaa arii dazhas pastkartiites Ar Shpinleruv Miln-as skatinjiem – tiem, kurus ar taadu prieku baudiju otrdienas vakaraa pa autobusa logu.
Riit no riita 10 izbraucam uz Praagu un tuseejam tur ar Freivaldu, taapeec shoreiz laikam skrieshana apkaart kaut kaadiem depo izpaliks.
Papildus noveerojumi:
* Neparasti, bet shie zaabaki manas kaajas speej saglabaat pilniigi sausas. Ne tikai peec krietnu 2h pastaigas pa pilseetu bet arii peec visaam taam sniega izklaideem. Turklaat neskatoties uz sniega dziljumu, arii no aughas sniegs zaabakos ieliist nemeegjina. Riigaa tas notiek pie mazaakaas nepareizas kustiibas, lai gan sniega tur ir daudz mazaaak 😀
* Lai gan saakonteeji likaas, ka peedeejaas dienas invited talki buus galiigi neinteresanti, tomeer nee – shkjiet 3. peec kartas bija par programmeeshnas valodu SmallTalk, kur lektors visnotalj interesanti staastija par to, ar ko tad SmallTalks atshkjiraas no citaam valodaam, ko tad vinji shajaa valodaa juutaas izdarijushi forshaak. Veel shis lektors izceelaas ar to, ka vinja prezentaacijaa bija vismaz 3 (man liekas ka patiesiibaa viaraak) Eshera (jaaa, jaa, nu es nezinu, ka ato uzvaardu pareizi izrunaa http://en.wikipedia.org/wiki/M._C._Escher) darbi, un kas pats paarsteidzoshaakais – vinji tur kur bija ielikti, tieshaam idejisk iedereejaas! Piemeeram, rocinjas kas viena otru ziimee, bija ieliktas slaidaa par sisteemaam kas izmaina savas iipashiibas/uzbuuvi savas darbiibas laikaa.
* Naakamreiz noteikti jaapanjem liidz chiibinjas vai kurpes – nav eerti, ja tavs vieniigais apavu paaris ir zaabaki 😀
* Vai es jau teicu? Sheit nevienam ij praataanenienaak kaisiities ar smiltiim un saali un tamliidziigi. VIeniigais liidzeklis, ko sheit izmanto sniega daudzuma samazinaashanai uz ielaam ir TRAKTORS. Ljoti parociigi – peec visaam outdoor activities mani zaabaki ir tik tiiri kaa nekad.
* Otrdien braucot augshaa kalnos noveeroju, kaa izskataas egles, kam uz zariem ir ljoti daudz sniega – peec aizveertiem lietussargiem. Nu sniega te ir tik daudz, ka no eglju zariem (vismaz viduciishiem) tas var taa arii nenobirt nedeeljaam ilgi, ja nav veetra un pa to laiku piesnieg veel, taapeec uz tiem zariem ir nevis daudz sniega kaa Latvijas izpratnee – ap 4 cm, bet gan kaartiiga spriidi augsta chupa. Tur kur bija kalnam saulainaaka nogaaze, tur egles izskatijaas peec egleem un pats kalns – peec inverteeta baltaa laacha – spalva melna, zeme balta. Veel es redzeeju, kaa izskataas koki ar tieshaam pieznigushaam galotneem – laiku pa laikam vareeja redzeet kokus, kas attieciibaa pret zemi veidoja lokus – galotnee bija iebiris tik daudz sniega, ka taa bija piespiesta pie zemes. Bet nebija nolauzti, lai gan to stumbri bija ismaz rokas (manas) resnumaa.
* Es pabeidzu sesiju. Beidzot. Pie viena ieguvu vielu paardomaam par cilveeku psihologjiju. It iipashi par to, ka man vajadzeetu censties mazaak krist uz nerviem cilvekiem, kas ir gudraaki par mani, ar saviem pienjeemumiem, kaapeec taa ir.
* Es ieveeroju, ka shajos staastinjos esmu izlaidusi vismaz pusi no latvieshu valodaijai nepiecieshamajiem komatiem. Vajadzeetu mazaka steigties?! Veel es ieveeroju, ka ljoti biezhi man paarsitaas taustinji tieshi rakstot vaardu “kalns” un tad sanaak klans. Nee, te nekad nav bijis rakstiits par klaniem 😀
Komentāri.
Es: Par posteriem – vakar bija balsoshana par labaako posteri, un shodien mees uzzinaajaam, ka katrs posteris (taatad arii muuseejais!!!) bija sanjeemis vismaz 8 balsies.
Leave a Reply