Sestdien, 2011-04-09
23:13
Pēdējā pilnā diena Spānijā. Rīt pusdeviņos vilciens uz Barselonu.
G teju neizmseļamā enerģija ir izsīkusi, manējā arī.
Šodien braucām uz Universitāti ar velo. Lai novērstu vakardienas kļūdas, nopirkām sauļošanās eļļu, par kuru laik pa laikam ierēcu, jo milzīgā pārguruma dēļ nāk smiekli par teju jebko. Šajā gadījumā par to, ka eļļai virsū rakstīts solījums “to protect and pamper your skin”. Kārtīgi iesmērējāmies un uzsējam uz galvas lakatus. Noklausījāmies pāris referātus, izīrējām divriteņus un braucām uz ostas pusi, kur atrodās zinātnes muzejs.
Pēc brauciena iegājām “Angļu kortā” (lielveikala nosaukums) atdzist un izdzert aukstu kafijas kokteili. Nopirku kokvilnas cepuri ar puķainu oderi, būs suvenīrs no vietas, kur dabūja vienu no retajiem saules dūrieniem.
Vazājāmies, vazājāmies pa zinātnes muzeju, kamēr galīgi piekusām. Kosmosa izpētei veltītajai ekspozīcijai galīgi nepalika laika 🙁 Bet es redzēju autentisku Nobela medaļu. Daudz interaktīvu eksperimentu.
Atpakaļ braucām ar velo, jo vajadzīgajā virzienā nebija metro. Devāmies noskaidrot, kas īsti ir ar tām vilciena stacijām un biļetēm. (No rīta neizdevās nopirkt vilciena biļetes, jo dumjā mājas lapa netika galā ar Latvijas telefona numura validāciju).
Pētījām, pētījām, līdz uzzinājām, ka mūsu rītdienas vilciena attiet no Džoakima Sorollas Stacijas, kura mūsu tūristiem izdalāmajā kartītē nav iezīmēta. T.i. , nevis tā ir ārpus kartes, bet tā kartē nav uzzīmēta vietā, kur atrodas, jo kopā ar blakus esošo metro staciju ir uzcelta pēc tam, kad G pēdējo reizi bija Valensijā.
Ripinājāmies ar velo garām sliedēm ar pieņēmumu, ka braucot pietiekami ilgi, mēs atradīsim to Sorollas staciju. Braucām un braucām, līdz nokļuvām Valencia Nord – centrālajā stacijā ar kuru sliedes beidzās. Secinājums: Sorolla izrādījās sliežu otrā pusē. Nu labi, nopirksim centrālstacijā biļetes un tad meklēsim Sorollu. Plāns izgāzās ieraugot daiļrunīgo paziņojumu, ka biļešu pārdošana pārcelta uz Sorollu. Beigu galā atradām to nelaimīgo staciju, un pie viena atpazinām metro staciju, kuru redzējām pirmajā vakarā. Tad arī sapratām, ka ne Sorolla, ne tuvējā metrostacija kartē nav iezīmēta. Beigu galā mēs tās biļetes dabūjām, kā nebūt pārdzīvojot faktu, ka kasieris angļu valodas trūkumu aizstāja ar vērienīgiem flirta mēģinājumiem.
Metro staciju nosaukumi labi liecina par to, ka Spānija ir katoļu valsts. Sorollas stacijai tuvākā kartē iezīmētā metrostacija saucās Jesus, savukārt dzīvoklim tuvākā metro stacija (un viena no lielajām ielām) – Angel Guljermo.
Tikušas galā ar vilcienu jautājumu devāmies cauri dažiem veikaliem uz majām. Lielās gājēju ielas, kas iepriekšējās dienas pēc tumšas iestāšanās bija tukšas un klusas, tagad bija pārsteidzoši pilnas ar restorānu galdiem un čalojošu dzīvību. G skaidroja, ka tas tāpēc ka nedēļas nogale (tusiņš pamazām sākās jau vakar vakarā).
No rīta bijām tirgū. Daudz augļu, riekstu un garšvielu. Kaut kā savādāk kā Rīgā. Nopirku pa lēto krietnu paciņu safrāna.
Komentāru nav.
Leave a Reply