Mājupceļš

Svētdien, 2012-02-19
14:26

Domu sestdien aiziet uz referendumu Prāgā Latvijas vēstniecībā atmetām, jo tad būtu jāceļās mazliet par agru. Lai gan Rīgā ielidošana mums bija plānota gana vēlu, tomēr no Prāgas jātaisās prom bija ļoti laicīgi, jo nebijām dabūjuši tiešo lidojumu, lidojām caur Varšavu.

Izejot no viesnīcas, konstatējām, ka jau otro dienu ož pēc ūdens, pēc papuvušām aļģēm. Man pirmajā brīdī gribējās teikt, ka pēc jūras, bet M prātīgi aizrādīja, ka šai smakai trūkst sāls. Vltava atradās vien pāris soļus no viesnīcas priekšas. Jau piektdien bija nokusis praktiski viss sniegs, un arī šodien sala nebija.

Braucot uz lidostu garām Divoka Šarkai, nopriecājos, ka tik neprātīgi biju tur otrdien aizbraukusi – sniega trūkuma dēļ citās dienās vairs tādu skatu nebūtu.

Abi lidojumi bija maziņajās lidmašīnītēs – Fokker 50 un vēl kaut kādā, kas abas lieluma ziņā atgādina autobusu ar spārniem. Pēdējā lidojumā AirBaltic mūs sačekoja velnszinkā, katru savā lidmašīnas galā. Sēdēju, nostaļģijojos un pierakstīju padzisušās atmiņas, līdz pilnībā nosēdināju datora bateriju. Vienā brīdī izcēlās neliels trādirīdis ar vienu muļķi, kas bija pasmēķējis lidostas tualetē un iedarbinājis dūmu detektoru, tomēr tas salīdzinoši drīz norima. Piedzīvojuma pēdējais punkts, šķiet, bija brīdis, kad M., kas lasīja lidmašīnā piedāvātās avīzes, sasmējās un atnāca man parādīt, ka Neatkarīgajā avīzē atradis vārdu “meteoromurmoloģija”.

Man makā palika astoņas kronas. Jābrauc atkal.

Komentāru nav.