Otrdien, 2012-02-14
15:18
No Višehradas pilskalna nokāpām tieši pie dzelzceļa tilta. Tā kā labāki piedāvājumi neienācās, tad gājām gar Vltavas krastu līdz Nacionālajam teātrim, ēdām vakariņas zaļo lēdiju kafejnīcā Slavia. Puiši komentēja, ka interjers atgādinot kaut ko no padomju laikiem, nē, pat agrāk, no 30-to gadu filmām, ka atgādinot Godfather, tikai pietrūkstot vīriešu hūtēs. Un ka pārtika esot labāka kā pie virvju vijēja sievas, jo porcijā gaļas vairāk, un tamlīdzīgi. Es, vadoties pēc stratēģijas “izvēlēties ēdienu, kas visgaršīgāk aprakstīts” dabūju to pašu ēdienu, ko pagājušajā reizē, kad biju šajā kafejnīcā pirms dažiem mēnešiem. Nu, tā galīgi nebija liela bēda, ņemot vērā, ka tas bija mans mīļākais kartupeļu kārtojums ar manu mīļāko apcepto kamambērveida sieriņu, brūklenēm un milzīgu, neprātīgi sulīgu tītara fileju.
Pēc tam tika nolemts, ka jāiet uz veikalu, jo vajag graužamos. Es teicu, ka viesnīci ir pāri Legií tiltam uz vienu pusi, bet man ir sajūta, ka veikali atrodas pa Národní třída tieši uz otru pusi. Gājām, gājām, veikalu atradām, tur bija visādas labas lietas, gan Kolonādas plānās apaļās vafeles, gan medovina, ko taisos vest mājās, gan alus (Kozel vien četri veidi :D). Ā, nu par to, ka Čehijā alus sistemātiski ir lētāks par ūdeni, laikam nav vērts īpaši atzīmēt. Uzlasīju meklētos suvenīrus (medovinu un 2 pakas vafeļu), puiši ieguva alu un cepumus, kurus rotājošais “limited edition” uzraksts tika atzīts par klaji smieklīgu, un, lai nekrāptu valsti, pilsētas domi un citas sabiedriskās iestādes, pat sabiedriskā transporta biļetes dabūjām. Maksājot aziātiskās izcelsmes pārdevējam, sapratu, ka šis ir tas pats veikals, kur mēs ar G iepirkāmies pirms gada 🙂 Tikai šoreiz te neviens sapīpējies dīvaini neķiķināja.
Vakara attīstība, sēžot pie manis un dzerot tēju, alu un apelsīnu sulu ar vai bez ruma, noveda pie tā, ka, pirmkārt, man ir jāpērk jaunas vafeles, jo, manuprāt, garšīgākā puse no manām vafelēm rītu nesagaidīja. Otrkārt, es noskaidroju, ka viesnīcā ar “free coffee” saprot šķīstošās kafijas granuliņas mazītiņā papīra paciņā vienai uzpirksteņa lieluma tasītei. Treškārt, mēs noskaidrojām, ka P mīļais teiciens “Ēst – labi, daudz ēst – daudz labi” ir slikti sintaktiski analizējams. Un vispār, pusvienos naktī ir jābeidz runāt par Stīrlinga formulu faktoriāla novērtēšanai ar ekspnentfunkciju un jāiet gulēt.
Komentāru nav.
Leave a Reply