Sadzīves ainiņas

Internets konferenču centrā ir stipri nekāds. Tā kā nepietiktu ar viņa nekādo ātrumu, pieslēdzoties tu (vai visi tavi 10, 20, 50 tabi) tiec pārsūtīts uz web login lapu, kas pašlaik, konferences radītās pārslodzes dēļ prasa tikai nospiest pogu “Connect”, nevis ievadīt reālu paroli. P. žēlojās, ka web login risinājumi ir nejauki, jo apbižo ierīces, kas nelieto http protokolu. Rozetes te arī ir baigais deficīts, turklāt dažas vēl nestrādā. Viesnīcā tehnoloģiju lietas ir drusciņ labākā stāvoklī. Tik daudz drusciņ, lai būtu tīri ok, bet ne tā, lai būtu baigi ērti.

Viesnīcā manā istabā ir kondicionieris, bet es nemācēju viņu ieslēgt. Vispār logs ir verams, bet ja to atstāj vaļā, tad ielas dīvainie troksņi vakarā traucē koncentrēties uz gulēšanu nevis klausīšanos (es, piemēram, kādu brīdi nopietni raizējos, vai viesnīcā nav peles, bet tad izdomāju, ka Tas troksnis ir pa ielu braucoši ratiņi un viņu atbalsies). Jā, kāpēc šajos platuma grādos viesnīcās dod īpaši biezās dūnu segas?

Katru rītu braucam no autobusa galapunkta pie Jaunās mošejas pāri Zelta ragam un konferences norises vietu. Galapunktu sauc apmēram par Eminonu, un konference notiek divas pieturas aiz Taksimas, Šišli rajonā. Man liekas, ka līdz šim katru rītu esam braukuši ar cita maršruta autobusu, līdz šim visi autobusi pat brauca pa īsāko ceļu. Lai iekāptu autobusā pieturā, kas nav galapunkts, ir jāiet viņam virsū un jākāpj iekšā. Tas nekas, ka autobuss apstājas tikai tad, ja tu kārtīgi skrien viņam virsū.

Satiksme uz ielām ir viegli haotiska, it īpaši attiecībā uz gājējiem, kas iet visur neatkarīgi no gaismas. Skaņa, ko sākumā gandrīz vai noturēju par baznīcu zvaniem, ir tramvaja dinkšķināšana, lai dabūtu no ceļa nost cilvēkus. Tas nemaz nav tik vienkārši, jo travaja sliedes ir vietums ir tikai nedaudz vairāk kā metru nost no ēkas sienas.

Konferenču centrā telpas ir nosauktas tādos dīvainos vārdos: Topkapı A, B, C, Anadolu auditorium, Dolmabahçe A, B, C, Marmara. Topkapı mani sevišķi saziņkāroja, pirmkārt, tāpēc, ka tā sauc lielo pili netālu no viesnīcas, otrkārt tāpēc, ka sevišķi ar “kapı” es jau biju saskārusies. Liekas, ka šovakar netīšām atradu atrisinājumu: Dolmabahçe ir otra, jaunāka sultāna pils tepat Stambulā, Anadolu ir turciskais nosaukums Antālijai un Marmara ir mazāks reģions ap Stambulu, kā arī sala.