Stambulas pēcsērija

Stambulas brauciena bildes beidzot ir izšķirotas, izgrozītas, saliktas fotkos un sakomentētas. Laipni lūdzu!

Bildēs ir pa pilnam visādu dīvainu efektu gan spilgtās saules dēļ, gan tāpēc, ka nebiju rēķinājusies ar platleņķa objektīva savdabīgajām īpatnībām, gan tāpēc, ka brīžiem ceļa biedri vienkārši sasodīti steidzās. Pēdējā dienā, kad sāka trūkt laika, dodoties uz lidostu, N. piedāvājās panest manu čemodānu. P. teica, ka daudz efektīvāk būtu, ja atņemtu man fotoaparātu. N. tomēr palika pie čemodāna, un labi, ka tā.

Es nosēdēju sasodīti, neprātīgi daudz stundu pie tām bildēm (kādas 4-5 pilnas dienas varētu būt, man sākumā bija vairāk kā 6GB), un vienalga man mazliet kremt, ka neesmu palūgusi nofotogrāfēt mani kopā ar tām meitenēm, ko satiku mošejā; ka trūkst bildes ar piegružoto tuneli pie Eminonas autobusu galapunkta, ka trūkst bildes ar Galatas torni, skatoties no apakšas, ka… gan jau ir vēl kaut kas, ko ātrumā neatceros. Tā droši vien ir pazīme, ka brauciens bija episks.