Sestdiena bija diena parastā. Pamodos un konstatēju, ka, lai gan dūmaka vēl nav pilnībā nokritusies, tomēr saule atkal spīd un ir kļuvis siltāks. Tas ir labi. Mākoņainajā piektdienā uz telts jumta mans dvielis nebija spējis līdz galam izžūt.
Noklausījos vēl dažas prezentācijas, paskatījos, kā ārā lidlaukā cilvēki laiž krāsainus, izpletņiem līdzīgus pūķus, sabildēju lidostu dažādos rakursos, un klausījos, ka cilvēki klaigā pa galveno nojumi, priecājoties ar atbalsīm. Starp citu, lai paātrinātu lietas, organizatori un apsardze šeit pa lidostu bieži pārvietojas ar velosipēdiem.
Svētdienas priekšpusdienā, t.i. šodien it kā taisījos piestādīt kompāniju telts biedrenei staigājot pa Berlīni, tomēr, kad, labi izgulējusies, pamodos, teltī biju vienīgā, tāpēc domājams, ka viņa negribēdama mani modināt, ir aizgājusi viena pati. Droši vien, ka tā ir labi – man galvā no pēdējo dienu aktīvās dzīves ir tāds mudžeklis, ka es pati savas domas vairs nedzirdu. Iespējams, tam ir arī saistība ar faktu, ka te ir praktiski nepārtraukts troksnis – gan tāpēc, ka te visu laiku norit tusiņš, gan tāpēc, ka ir ārkārtīgi grandiozas atbalsis.
Kad beidzot izlīdu no telts, konstatēju, ka angārs, kad tajā nav telšu jūras, izskatās ievērojami mazāks. Vai varbūt es vienkārši nedēļas laikā esmu pieradusi.
Dienas plāns neprātīgi vienkāršs: savākt mantas (hmm, liekas, ka šoreiz neizdosies čemodānā iebāzt guļammaisu), aiziet uz tuvējo ķīniešu ēdnīcu Kang Feng pusdienās, un četros būt uz drošības pārbaudi, lai piecos kāptu autobusā. Kad pēc pusdienām atgriezos, izrādījās, ka ir novākts internets, tāpēc šī stāstiņa nopostēšanu nāksies atlikt uz vēlāku laiku.
Nu jā, cerams, ka ne pārāk ilgi pēc pieciem mēs izbrauksim un tad jau pēc nepilnas diennakts būšu Rīgā. Gulēt. Mierā un Klusumā.
Bet pasākums bija lielisks. Kad man nākamreiz būs iespēja gulēt teltī milzīgā angārā un domāt: labi, ka teltī ir somas, citādi manas prombūtnes laikā viņu aizpūtīs… Šķiet trešdienas vakarā (naktī) konstatēju, ka izjūtu patīkamas gaidas, domājot par atgriešanos savā mājīgajā teltī, siltajā un ērtajā guļammaisā un kārtīgu izgulēšanos.
Pasākums, pats par sevi saprotams, bija lielisks arī tāpēc, ka nekas nespēj aizstāt to atmosfēru, kas rodas milzīgā gīku barā. Hmm, kad diez sāk pārdot biļetes uz Hamburgu, uz 29c3?
Leave a Reply