Burgers

Vakar dabūju draudzenes lūgto autogrāfu. Meitene, kam man tas bija jāprasa, protams, nebija nedz demonisks astoņkājis, nedz milzu tūkstoškājis, nezinu, kāpēc man bija tik briesmīgi jābaidās. Vēl es vakar beidzot piedzīvoju kaitinošo situāciju, kad “Room is full” zīmīte pie zāles ar man interesējošo lekciju tiek izkārta man teju deguna priekšā un iekšā es netieku. Divreiz. Patiesībā tā ir laba statistika. Vakarā mums nekādu lielo plānu nebija, tāpēc apņēmos laicīgi iet gulēt. Kā tad. Trijos. Neatceros tikai, vai pēc Latvijas laika vai vietējā.

Rīta pusē pie infogalda atdabūju savu vakar pazaudēto zīda lakatu. Laikam tā man kļūs par kongresa tradīciju – zaudēt un atrast nelielas, apsildošas lietas.

Pusdienās samazinātā sastāvā (2 mūsu biedri bija palikuši dzīvoklī – gulēt un/vai hakot) bijām uz “kruto” burgeru ēstuvi. Tīri garšīgi, ja neskaita to, ka atkal sapinos vācu valodā un visā. Pusdienu laikā daudz komentāru un apspriešanas izpelnījās fakts, ka burgerus te pasniedz uz porcelāna šķīvīša un gandrīz visi tos ēda ar nazi un dakšiņu.