Vakara pastaiga

Izrādās, rātsnamu un un mūsu viesnīcu savieno taisna iela dažu kvartālu garumā. Aizgāju līdz rātsnamam un nolēmu tālāk paieties gar krastmalu garām Akerhusas cietoksnim apkārt pussalai starp rātsnamu un operu (Akersnesetas pussala). Gar krastmalu līdz ragam bija redzami vairāki dažādu vecumu kuģīši – viens simtgadīgs atmīnētājs, buru kuģis Frederiks un vēl pāris mazāki jahtveidīgi kuģīši. Cietoksni gan pārāk redzēt nevarēja, lai gan es it kā viņam gāju garām. Buru kuģim bija divi stūres rati – tādi, kā vecās filmās, ar puļķīšveida rokturiem – katrs savā galā.

Pussalas galā bija prāmju osta un pussalas otrā pusē – diezgan lieli būvdarbi. Apkārt operai šobrīd notiek kārtējā urbānās renovācijas projekta “Fjorda Pilsēta” ietvaros, tāpēc, kamēr tikt līdz pašai operai, pamanījos mazliet apmaldītes starp luksaforiem un smilšu čupām.

Pie operas nonācu, kad saule karājās drusciņ virs lielajām augstceltnēm. Saulrietu ūdenī te novērot nevar, jo līcis ir uz dienvidiem, bet zilgani oranžīgo krāsu atspīdumi ūdenī un apkārtējos stiklos kopā ar milzīgo, balto operas “klāja” platību rada maigu, sapņainu un aizgrābjošu gaisotni.

Kārtīgāk apskatoties secināju, ka jumts simetrisks ir ar divām simetriskām uzejām, kas vēlāk saiet kopā, nevis pilnīgi kā vīngliemeža vāks, tomēr, skatoties no sāniem, vairāklīmeņu estakādes turpina atgādināt gliemežvāku. Pie abām uzejām uz jumta uzlikts brīdinājums, ka uz jumta ir daudz pakāpienu, tas mitrā laikā var būt ļoti slidens un visi, kas tur kāpj, par to ir atbildīgi paši. Un, ka nedrīkst braukt ar skrituļdēļiem un divriteņiem (pēdējais aizliegums netika ievērots). Tāds pats brīdinājums ir arī uz visām pieskaņoti baltajām miskastēm jumta teritorijā. Neskatoties uz visām brīdinājumu zīmēm, man radās sajūta, ka pat operas jumts ir slēpti pielāgots bērnu un invalīdu ratiņiem. Pie vienas uzejas ārējā malā padziļinājumā bija iestrādāti no malas neredzami lēzeni pakāpieni un neuzkrītošs metāla rokturis, pie kā pieturēties. Otrai uzejai mala ir gandrīz pilnīgi tāda pati – ar rokturīti un padziļinājumu, bet padziļinājumā ir līdzens slīpums, nevis pakāpieni. Savukārt lielajā jumta platībā tiešām šad un tad ir nelieli robi vai izciļņi patvaļīgos virzienos.

Kad biju kārtīgi izstaigājusies pa operas jumtu, izpriecājusies par neatkārtojamajām krāsām un atspīdumu spēlēm (brīžiem izskatījās, ka operas logusienu vietā ir jūra un īsts ir tikai baltais karkass, kas logus neierāmē no visām pusēm), devos cauri oslo centram uz viesnīcu. Krēsla un saulriets te ir gara gara – kad ap vienpadsmitiem atgriezos viesnīcā, vēl bija tikai gandrīz līdz galam satumsis, neskatoties uz to, ka vēl krietnu laiku pēc tam, kad saule pazuda aiz mājām, es staigāju pa operas jumtu.

Jācer tikai, ka Fjordu Pilsētas plāns ir prātīgi izstrādāts un apkārt operai nesacels vienlaidus ēkas, kas ir daudz augstākas par operas jumtu. Man būtu žēl.