Šodien kafijas pauzē mums pēkšņi jautā, kuri no mums gribot paskatīties to zāli ar gleznām… Tie, kas gribot, lai pabeidzot pusdienas 15 minūtes ātrāk un nākot tikties pirmajā stāvā pie liftiem. Nu īsti skaidrs nav, kas tā par to zāli, bet gan jau nesitīs, aizies.
Ap 2005. gadu šajā ēkā (Kārļa Universitātes viena no fizmatu nodaļām – Malostranskas laukumā) taisīta restaurācija, un juridiko arhīvu telpā kādam ienācis prātā papētīt, kas atrodas aiz skapjiem un zem esošā sienas klājuma (mums teica “some pictures”, nezinu, vai tapetes vai gleznas), un pašiem par lielu pārsteigumu atraduši 17. gadsimta sienu gleznojumus. Turklāt nevis vienā mazā kaktiņā, bet pa visiem griestiem un ievērojamām sienu daļām. Papētot izrādījies, ka te ir bijusi jezuītiem pusdienu zāle. Varbūt tas izskaidro to, ka griestu gleznojumos Jēzus ir paēdis, omulīgs un kārtīgi apaļīgs.
Telpā diemžēl notika gatavošanās kaut kādam rītdienas pasākumam, par ko mūsu organizatori nezināja, tāpēc mums neļāva tur kārtīgi iztaigāt, ilgi skatīties un fotogrāfēt. Zāle nav mežonīgi liela, bet pietiekami, lai tur organizētu koncertus un šādas tādas pieņemšanas.
Ārā ejot, es pārprasīju, kurā gadā atklāja zāli, jo es nebiju noticējusi. Jā, 2005. Pirms tam nevienam neesot bijis ne jausmas, ka tur tāda ir. Un pagrabā esot maza, apaļa baznīciņa, ļoti lieliska un ļoti vēsturiska, bet tajā šobrīd mūs nevarot ielaist, jo tur notiekot arheoloģiskie darbi. Baznīciņa – 9.gadsimta*. Pilnīgi droša neesmu, bet ja jau šobrīd tur darbojas arheologi, tad visticamāk, ka tajā pašā restaurācijā atklājuši.
Nopietni?!…
_______________
* Pierakstot samulsu un sašaubījos, bet kolēģe ir dzirdējusi to pašu.
Leave a Reply