Lēnais sākums Brno

– Stulbais, stulbais GPS, kurā virzienā mums jāiet?! – īsi pēc izkāpšanas no vilciena J. sūdzējās par mākslīgo intelektu.
– Ejam jebkurā virzienā! Kad sāksim kustēties, gan jau viņš attapsies leņķus, – es ierosinu. Mans jebkurais virziens pat izrādījās tikai par kādiem grādiem 90 aplams.

Pēc ievelšanās viesnīcā un pamatīgas dušas nonācām pie jautājuma, nolēmām, ka tomēr uzreiz gulēt iet vēl neprasās. Tā nu apgājām vienu apli ap tuvāko kvartālu, mazliet paķiķinājām par mājiņu ar nosaukumu Mulinrūža un mazām dzirnaviņām uz sienas, un pēc atgriešanās apsēdāmies viesnīcas bārā izdzert pa kādam dzērienam. Sāk iezīmēties, ka Brno nav sevišķi dārga vieta – zvaigžņotas viesnīcas bārā tiešām var izdzert dzērienu un nebankrotēt. J. ar sajūsmu norādīja, ka viņa alus (lejamais Starobrno) ir lētāks par manu Vīnes kafiju. Vai alus ir lētāks par ūdeni, neuzzinājām, jo ūdeni vestibilā dod bez maksas. Viens trauks ar tīru ūdeni viens – ar ūdeni, kurā peld piparmētras un citroni. Ļoti patīkami.

Sēžam blakus akvārijam, kurā dzīvo diezgan krāsaina un daudzveidīga zivju sabiedrība – mazās, spīdīgās mikrosardīnītes, vairākas lielas enģeļzivis, pāris dzelteni ērmi, kas tēlo putekļu sūcējus uz lapām un koka gabaliem, gliemeži un vēl šis tas. Šķiet, zivis mani redz, un, kad pieceļos un pienāku tuvāk, viņas atdara ar to pašu, un arī krietna grupiņa piepeld man tuvāk.

Pēc negulētās nakts aizejam gulēt ātri, bet nākamajā dienā es turpinu miegoties, tāpēc diena sastāv no lekcijām (piedalos konferencē), pāris diendusiņām un centieniem piebeigt prezentāciju, kas vēlāk būs jāprezentē. Sajūta par prezentāciju nav nekāda labā, bet bezgalīgi pulēt arī to nav spēka. Pēcpusdienā padodos un nosūtu līdzautoriem, lai izķer neredzamās kļūdas.

Vakarā kopā ar kolēģi un J. izmetam nelielu līkumu pa naksnīgās Brno ielām. Daudz gaišu māju (bet mazliet mazāk un mazliet mazākas, nekā Vīnē), stilu mikslis, baroks, gotika, re, es mācos jaunus vārdus… Pilsēta ir diezgan labi izgaismota, un tajā ir daudz dekoratīvu baznīcu. Pie kādas baznīcas es sāku brīnīties, kāpēc cilnī virs durvīm ir varens kuģis un liela jūra. Vēl nejauži uztrāpam uz veco rātsnamu, kam raksturīga vienkārša, vienkārša fasāde ar daudz krāšņāku torni pa vidu. Un vārtu ejā pie griestiem pakārts krokodils.

Brokastis un pusdienas konferences ietvaros ir viesnīcā – ēdiens nav sevišķi izsmalcināts, taču J. dabū pagaršot tradicionālos maizes knēdeļus un man tiek atgādināts, ka kruasāni te ir citādi nekā Francijā un Rīgā. Tādi kā raudzīgāki un mazāk superkārtaini. Pirmajā konferences dienā arī vakariņas ir viesnīcā, tāpēc vētrainos kulināros piedzīvojumos nemetamies. Mēģinam atpūsties. Kafija gan te ir nu baigais bikšūdens. Tik ļoti, ka es pat izkasīju no smadzeņu dzīlēm šo vārdu.