Otrajā dienā atkal paņēmām garāku pusdienlaiku – vispirms trijatā aizgājām paēst. Atkal trāpījām uz itāļu restorānu, bet šoreiz bija par daudz tomātu – ne tikai man, bet arī J. I., kā parasti, ēda “kavaī” picu. Pēc pusdienām I. aizgāja pa taisno atpakaļ, mēs izmetām līkumu gar Mazo Alsteru un tad iemaldījāmies kaut kādās jauki izgaismotās veikalu ielās. Vācu marcipāns Vācijā, kas to būtu domājis, tomēr ir lētāks nekā Rīgā – nopirkām vienu izlasi, ko mājās izēsties. Un jau pierastos augļu keksus. Jo augļu keksi ir lieliski. Un, pērkot četrus, piektais nāca par brīvu.
Vakarā kopā ar citiem latviešiem gājām uz Rīperbāņa ķīniešu restorānu. Džeki gāja mežonīgi ātri, es nepārtraukti no viņiem atpaliku par spīti tam, ka es viņiem rādīju ceļu. Pēc paēšanas es pārliecināju savus istabas biedrus iet uz ostu, pārējie aizgāja atpakaļ uz kongresu centru. Santpauli doki ir galīgi netālu no Rīperbāņa, bet galīgi uz otru pusi nekā viesnīca. Ostā pa pilnam gaismiņu, vēsturiskā piedoku ēka + katrs tālumā esošais ceļamkrāns izgaismots, bet džeki sākumā izskatījās ne ļoti imponēti. Aizgājām līdz vecajam Elbas tunelim, kas ļoti patika J.
Un tad gājām atpakaļ… Pa ceļam I. ieteica, ka tā kā nakts ir silta (10 grādi) un mums ir jakas, mēs varētu tepat uz asfalta likties pagulēt. Ja pareizi atceros, viņš to ieteica vairākkārt, jo izrādījās, ka no viesnīcas esam atpļekojuši prom vairāk kā 3 kilometrus. Pa ceļam nejauši pārliecinājāmies, ka Nikolaja baznīca ir visa iemūrēta stalažās un apslēpta vēl vairāk kā pirms diviem gadiem. Mani un J. apbēdināja, ka I. neredzēs viņu, bet pašam I. bija pilnīgi vienalga – viņš gribēja ātrāk uz viesnīcu un gulēt. Tā kā kongresā lekcijas beidzās vēlu, tad ar šo jauko pastaidziņu viesnīcā bijām divos vai trijos (neatceros, kurā pulkstenī redzēju skaitli 3 – tajā, kas rāda vietējo laiku, vai tajā, kas Rīgas).
Brokastis viesnīcā ir garlaicīgas bez gala – omlete un maizītes. Nu, vismaz I. garšo. Viesnīca pati uz līdz šim Vācijas lielpilsētās redzēto trīs zvaigžņu fona ir pat tāda kā skaista – mūsu istabā taisno, garlaicīgo, pelēkbrūno interjeru atsvaidzina sarkanīgs panelis pie gultas un stikla fotogrāfija ar orhidejām pie sienas. Nav nekāds dizaina kalnagals, bet salīdzinot ar citām Hamburgas un Berlīnes viesnīcām, kur esmu nakšņojusi – krāšņuma kalnagals. Viesnīcas internets gan ir depresīvs – nepietiek ar drausmīgām pieejas metodēm (web datu plūsmas pārķeršana un pārvirzīšana uz tikai vāciski esošu autentifikācijas lapu), tas vēl ir arī nestabils.
Trešā diena sākās ar kuriozu. Iepriekšējā vakarā, gulēt ejot, I. lūdza, lai neliekam modinātāju agrāk par desmitiem. Nu labi, vēls un tā – prasība celties pēdējā brīdī bija gana loģiska. No rīta mūs pamodināja uzstājīga klauvēšanās pie durvīm bez bez piecpadsmit desmitos. Droši vien istabas uzkopšana, vajadzēja izkārt zīmīti, es padomāju un centos ignorēt nomācošo troksni. Aizdomīgā kārtā klauvēšana nedz rimās, nedz arī kļuva uzstājīgāka, tikai vienā ritmā turpinājās atkal un atkal, līdz J. piecēlās un aizgāja to izmeklēt. Pārsteigums, bet tur bija I. – svaigi pabrokastojis un atnācis mums pavēstīt, ka mēs kavējam kongresu! Pēc mulsas un miegainas skaidrošanās atklājās, ka pulkstenis, pēc kā I. ir izdarījis šo secinājumu, nedzīvo vietējā laika zonā, un nekas vēl kavēts netiek.
Vakarā kopā ar citiem latviešiem it kā taisījāmies dzert alu, bet piezagās mežonīgs nogurums un, ejot gar viesnīcu, mēs viņā vienkārši palikām. Kongresā, kā parasti, ir par daudz iespaidu, par daudz interesantā, par maz laika dzirdēto sagremot vai vienkārši izgulēties. Pat ar visu to, ka šoreiz mazāk staigājam pa pilsētu, jo galvenos objektus esmu J. jau rādījusi, bet I. tie ne sevišķi interesē, nogurums piezogas daudz par strauju. Tad es vēl sajaucu dienas – vairākas minutes centos J. iestāstīt, ka ir tikai kongresa otrā diena, lai gan patiesībā ir jau trešā.
Lai vispārējo putru vēl vairāk uzputrotu, mēs ar I. jau vairākkārt esam viens otram mēģinājuši pastāstīt, kas bija lekcijā, kur otrs jau ir bijis. Tā sanāk tāpēc, ka es, ja iespējams, sēžu aizmugurē, kur ir pieejamas rozetes manam vājbaterijotajam datoram, savukārt, I. sēž priekšā, lai labāk redzētu, citādi acis nogurstot.
Leave a Reply