Sestdien, 2010.gada 30.janvārī
19:23
Vakar no riita kaadas divas stundas braucaam, kameer no kalniem tikaam aaraa, uz Praagu, tur aizmetrojaam liidz viesniicai (atkal taa pati), nometaam mantas un devaamies iekaroot Praagu.
Vispirms gan tika izlemts, ka jaapaskata glaunie koncerta teerpi, ja nepiecieshams, tie arii jaapagludina. Paldies manam kostiimam, bet vinjsh izskatijaas neparasti labi prieksh tik drausmiigu vadaashanu paarcietusha izejamaa teerpa 😀 Veel tobriid es secinaaju, ka nezkaapeec esmu dabuujusi dviinju nevis karalienes istabu, taapeec arii shoreiz numurinjaa bija 2 mazaakas nevis viena neizmeerojami liela gulta. Nu, labi, sho legjendaaro objektu apskate man laiks citai reizei.
Kad nu uzvalks bija smuki uzkaarts un es biju paspeejusi nedaudz paarsteigt Freivaldu (paarmainajs peec es vinju nevis otraadi :D) ar apgalvojumu, ka to, ka shajaa istabaa ir gludinaats, var pateikt peec smarzhas.
Devaamies apmainiit savu “elektronisko biljeti” – izdruku uz lapinjas, kas apliecinaaja muusu tiesiibas triispersoniigi ierasties Praagas municpalitaates eekaa uz koncertu – pret biljeteem, jo uz lapinjas bija pamaaciiba, kas teica ka taa jaadara. Kasee uzzinaajaam, ka sheit kriize izpauzhaas taa, ka papiiru “iistajaam” biljeteem vairs nekjeeza, bet gan uz muusu lapeles uzspiedzh vienkaarshi ziimogu.
Peec tam Frevalda mudinaati apmekleejaam kjiinieshu restoraanu – ljoti garshiigi, shis tas no eedienkartes stripri atgaadinaaja “Pandu” Riigaa, bet vienu lietu es taa arii nesapratu – vai tieshaam kjiinieshi eiropieshus uzskata par taadiem riimaam?! Mums trijiem pietika un paari palika ar 2 cilveeku porciju 😀
Peec tam pashkjiiraamies – Freivalds mani veda uz Spaanju Sinagogu un Kaspars devaas kaut kur citur. Sinagoga no aarpuses izskatijaas ne ljoti veerieniiga. Celta “moru” stilaa – islama ietekmee sienu rotaajumi ir tikai un vieniigi abstraktie, nekaadu dziivneiku/cilveeku atteeli, bet par to kaadi! Freivalds staastija, ka tur esot sastopami visi 17 iespeejamie plaknes simetrijas veidi, savukaart es noveerteeju, ka par rakstu atkaartoshanos nevar suudzeeties. Sinogogaa bija savaakts diezgan apjomiigs dokumentu un dazhaadu citu priekshmetu komplekts, kas ilustreeja konspektiivi izklaastiitu ebreju veesturi Chehijaa un Praagaa. Blakus zaalee bija iespaidiiga religjisko sudrablietu kolekcija. No taa visa man praataa iespiedaas divi interesanti fakti – (1) Praagaa vistuvaak upei ir viduslaiku sakaumaa bijis ebreju rajons, un kad tie ieguvushi plashaakas ekonomiskaas tiesiibas, tad lielaakaa dalja bagaataako bija paarceelushies uz citaam pilseetas daljaam, kas novedis pie taa, ka kaut kaadaa tur briidii tas rajons ir bijis tik noplucis, ka vinju gandriiz pilniibaa nopleeshushi un uzbuuveejushi par jaunu, sho proceduuru paardziivojushi laikam dazhi nami un 4 sinagogas. (2) Hitlera uzdevumaa ebrejiem konfisceetaas mantas tika nevis izniicinaatas (vismaz gana veertiigaas-interesantaas), bet gan ar aarkaartiigu ruupiibu dokumenteetas un noglabaatas, ar meerkji beigaas izveidot muzeju tautai kura vairs neeksistee – kaa dinazauriem. Kad tas viss beidzaas, tieshii shii iemesla deelj bija saliidzinoshi viegli atdot daudzas mantas peec piederiibas (ja veel bija kam atdot) – jo katrai bija ruupiigi pierakstiits, kam un kur taa konfisceeta.
Kameer es tur to visu peetiju, lasiju un meegjinaaju uzreiz neaizmirst, tikmeer piezagaas negaidiits un nepatiikams paarsteigums – muzeja sleegshana pulksten 17:00. Turklaat sleegshana notika tik operatiivi, ka es pat nepaspeeju aara anopirkt kaadu skatu kartiiti, kuraa buutu atteelota kaut dalinja no interjera un ornamentiem. Un citur Praagaa man taadas atrast neizdevaas, taapeec es apvainojos un Praagaa skatu kartiites nenopirku vispaar. Spaanju sinagogaa fotograafeet bija aizliegts.
Taalaak mees staigaajaam pa Praagu, apskatijaam dazhus opernamus un eeku, kuraa agraak atradusies universitaate, kas ieveerojama ar to ka, bija primaa Sveetaas Romas imperijaa vai kaut kaa taa. Tam pilniigi noteikti bija sakars ar katoljiem, bet kaads tieshi, es kaa par sodiibu neatceros, jo vienkaarshi visvecaakaa universitaate ir Bolonjaa.
Pretiim universitaatei ir Opera, kuraa pirmuzvedumu piedziivojos Mocerta, laikam, Dons Zhuans. Praagaa ir vismaz 3, ja ne 4 vai vairaak operas un diav no taam es no aarpuses apskatiju 😀 Shii bija smukaaka kaa taa kas netaalu no muusu hotelja, bet varbuut taa likaas taapeec, ka vinju aizeenojaa aarkaartiigi kraasnjaa juugendstila municpalitaates eeka, kas atradaas blakus 😀
Es uzzinaaju, ka tas “Veezhu toris”, kuraa es uzkaapu celjojuma saakumaa, ir Praagas vecaa raatsnama tornis, un tas laukums ir Vecpilseetas laukums (dziivojaam mees pie Republikas laukuma).
Veel es biju Vaclava laukumaa – par godu sveetajam Vaclavam – kur ljoti senajos laikos ir bijis zirgu tirgus (tas laikam izskaidro laukuma diivaino formu, jo laukums ir ljoti garsh un stipri shaurs, varaak kaa bulvaaris, nevis laukums). Jaunaakos laikos – ienaakot padomju armijai – tur pashnaaviibu sadedzinoties bija izdarijushi divi cilveeki, un tagad vinjiem tur ir pieminjas ziime. Pilniigi drosha neesmu, bet man ir nelabas aizdomas, ka vienam no vinjiem nepaveicaas un vinjsh izdziivoja.
Redzeeju pieminjas ziimi Kafkam – maajaa, kur vinjsh kaut ko bija darijis, laikam dzimis.
Ar vien vaardsakot – jauki izstaigajos, tikai kaarteejo reizi atsaldeeju pirkstus, ar fotoaparaatu kjimereejoties.
Komentāru nav.
Leave a Reply