Pēdējā diena

Trešdien, 2011-06-29
17:59

Šodien konference citā vietā kā vakar. K bija izprasījusi no viena džeka norādes, kā te nokļūt, bet trolejbuss negaidīt nogriezās ātrāk pa citu ceļu un mēs apmaldījāmies. Ieradāmies sesijai pa vidu. Papildus aplauziens – nevaru pieslēgties internetam, būs jāmeklē pusdienām kāda kafeinīca ar internetu, lai nopublicētu šos stāstus.

Kafijas pauzes gan te ir vājas, bet vafelīšu sentiments to lielā mērā atsver. Tādas es ēdu, kad biju maziņa.

Iezīmīgi, ka šeit referātu laikā neslēdz telefoniem ārā skaņu, zvana bieži un bieži arī cilvēki dodās ārā parunāt.

K ir pārsteigta par to, ka posteru sesija ir noorganizēta ļoti nepiemērotā telpā – visa telpa pilna ar krēsliem, tāpēc ne posteriem, ne viņu aplūkotājiem galīgi nav vietas. Gaitenī būtu bijis ērtāk. Un šeit posteriem lielā cieņā ir “daudz teksta uz daudz mazām kopā salipinātām lapiņām” stils. Turklāt praktiski visos stendos vienīgais, kas nav melnbalts, ir pieturošie magnēti.

Pēc posteru sesijas bez iepriekšēja brīdinājuma iestājās nevis pusdienu pauze, bet gan vispārējā konferences noslēguma diskusija. Liekas, ka 90% te viens otru pazīst ar visiem niķiem un stiķiem, tāpēc diskusijas vērtās neprognozējama un cilvēki viens otru bieži pārtrauca. Diezgan fiksi viņi tika līdz valodas jautājumam – konfā lielākā daļa rakstu bija krieviski, prezentācijas arī un galvenais organizators teica: “Diemžēl vai par laimi ārzemnieku ir mazāk, kā bijām cerējuši.” Diskusija ātri vien aizgāja virzienā, ka angliski tomēr esot slikti, jo cilvēki nemāk rakstīt angliski un tāpēc mazāk piedalās konferencēs un kas tur vēl. Tikai viens cilvēks iedomājās atgādināt par nabaga nīderlandieti, kurš no konferences saprata kādus trīs referātus. Uz to viņš saņēma vienkārši episku atbildi: “Es nevaru iedomāties, kā vispār par krievu valodas fenomeniem var runāt citā valodā kā vien krievu!” Ak, jel.

Kopā ar to pašu nīderlandieti no diskusijas drīz pēc tam notināmies prom, beigas nesagaidot. K nošūpoja galvu, ka tas nīderlandietis pilnīgi noteikti otreiz uz šo konferenci vairs nebrauks…

Bet tagad ir iepirkti visādi našķi un labumi, pēdējo reizi izmantoju viesnīcas netu – drīzi vien sāksim doties uz metro un tad uz autobusu. Jautājums tikai, kā nesīšu savas mantas, jo kopā ar suvenīriem mana rokassomiņa vairs neiet iekšā lielajā somā…

Vispār nezinkādēļ baigi nāk miegs.

Komentāru nav.