Atgriešanās

Ceturtdien, 2011-06-30
1:42

Atpakaļceļš nebija tik briesmīgs, kā gaidījām. Daļā plānoto pilsētu autobuss nepieturēja, dažas pieturas es nogulēju. Pamodos Valmierā un sarunāju ar šoferi, ka mani Rīgā izlaidīs pa ceļam – tuvāk mājai, nevis vedīs uz autoostu.

Tomēr arī atpakaļceļu izdaiļoja vismaz viens ekscentrisks atgadījums. Pēterburgā pie iekāpšanas autobusā izcēlās strīds starp palielu, savstarpēji pazīstamu cilvēku grupiņu ar ļoti daudz kopīgām mantām un autobusa šoferi. Skatoties, kā viņi savā starpā komunicē, izstrādāju hipotēzi, ka šī cilvēku grupiņa ir daudzbērnu ģimene, ar, iespējams, vairākiem adoptētiem bērniem, jo, ja neskaita divus vecākos, kam pārējie zināmā mērā pakļāvās, tad vecumi visiem stipri tuvi. Šī “daudzbērnu ģimene” gribēja vest 2 vai 3 milzīgus sarullētus paklājus, nelielu maisiņā iesietu groziņu un vēl astronomisku kvantumu visdažnedažādākās formas somu.

Šoferis brēca – ko Jūs iedomājaties, šis nav nekāds preču autobuss! “Tēvs” atbildēja, ka viņi esot brīdinājuši, un viņiem esot atljauts! Kas atļāva? Anatolijs! Cik man zināms, es neesmu nekāds Anatolijs, bet es esmu tas, kas šeit visu nosaka! – tā sarunu noslēdza autobusa vadītājs, kuru cita starpā sauca Toomas, un viņš mūs no Narvas līdz Pēterburgai veda jau turpceļā.

Beigu beigās viņi tomēr tika iekšā ar visām mantām un arī uz robežas lielas papildus aizkavēšanās neradās. Stāvot pasu kontroles otrajā pusē un gaidot braukšanu, savu hipotēzi par daudzbērnu ģimeni verbalizēju skaļi. Tad izrādījās, ka K ir ne tikai noskaidrojusi, ka “daudzbērnu ģimene” ir teātra trupa, kas brauc uz teātra festivālu un ved dekorācijas un rekvizītus, bet vēl arī jūtas man to izstāstijusi. Es pa miegam biju ļoti ticami atbildējusi kaut ko no sērijas “jāā, tā varētu būt…”

Ā, vēl bija atgadījums, mēģinot Pēterburgā nokļūt Baltijas stacijā/autoostā uz mājupbraucošo autobusu: trāpījām pīķa stundā. Čerņisevskajā stacijā ir kādas 5 vai 6 durvis, no kurām atvērtas tikai vienas, pa tām vienlaicīgi var ieiet 1 vai 2 cilvēki. Ap tām nu tad cilvēki arī drūzmējas, pareizāk sakot, mērķtiecīgi virzās iekšā. Ap durvīm bija izveidojies pusaplis vismaz 3 metru diametrā. Saspraukušies iekšā pa šo šauro vietu, cilvēki nokļūst pie nākamās – lejupbraucošajiem eskalatoriem. Interesanti, ka braucot lejā, stingri tiek ievērots nosacījums labo trepju pusi atstāt brīvu īpaši steidzīgajiem, savukārt braucot augšā visas trepes tiek aizdrūzmētas.

Metro vagoni tiek apgaismoti ar vecā parauga kvēlspūdzēm, nekādu ekonomisko/dienasgaismu. Es arī gribu.

Šķērsojot robežpārejas punktu Narva-Ivangorod (Igaunija-Krievija), atrodoties starp abu valstu muitas kontroles posteņiem, ir redzams, ka pavisam netālu atrodas skaisti izgaismots mūra cietoksnis. Nez, vai tas ir tūrisma objekts, un vai robežas tuvums netraucē to apmeklēt?

Baltajām naktīm neapšaubāmi piemīt savs valdzinājums. Par polārajām naktīm gan es tik droša neesmu.

Jauno iespaidu bagāža ir stāvgrūdām piedrūzmējusi smadzenes, visādus jaukus nieciņus te atceros, te atkal aizmirstu, viss izstāstīts nebūs nekad, tāpēc dienasgrāmata jābeidz. Pēterburga ir valdzinoša un mulsinoša reizē, dabas apstākļi, monumentalitāte, etniskais kolorīts, un tā tālāk un tā vēl jo projām. Brīžiem liekas, ka visa Pēterburga ir viens liels Pētera Pirmā pagalms, kurā ēkas izvietotas pēc viena sākotnējā, stingri loģiskā plānu, kuru tu nupat, nupat apjēgsi. Bet kad tu ieraugi uz kāda tilta sirpi, āmuru un piecstaru zvaigzni, vai arī braucot ārāk no pilsētas ieraugi jaunceltņu rajonu, kurā viena pēc otras tiek būvētas vismaz 12 stāvus augstās blokmājas pēc labi pazīstamajiem padomju projektiem, tu apjūc un vairs nesaproti, kurā laikā, telpā un vēsturē esi. Pēterburga kā neatšifrējams cilvēks reizēm cenšas tavu elpu aizraut ar monumentalitāti un krāšņumu, reizēm rāda pierastu mājīgumu un reizēm kā lietuvēns spiež krūtis ar pārmēru dzīvām vēstures ainām. Viņa kacina manas stereotipus mīlošās smadzenes, neļaujot tām piemērot sev vienu ērtu šablonu un ērti iekārtot plauktiņā “es te biju un apskatījos”. Kā vidū atšķirta un nedaudz ielasīta grāmata pieprasa atgriezties un turpināt.

Komentāru nav.