Vakar eju pirkt kafiju un mafinu. Pārdevējs nosauc man kaut kādu pilnīgi dīvainu summu. Es apjuku un konstatēju, ka galvā nav gatavu šablonu nepareizas pirkuma summas apspriešanai angļu valodā. Ātrumā prātā ienāca tikai vienkāršais “Are you sure?*” Pārdevējs apjuka, un pēc tam kopā ar otru pārdevēju, kas viņam kaut ko paskaidroja vāciski, ilgi smējās. Beigās izrādījās, ka viņš man bija nosaucis pilnu kafījas summu ar krūzi, lai gan man bija sava, un aizmirsis pieskaitīt mafinu.
Vakarā īsi pēc tam, kad biju ielīdusi teltī gulēt, kaut kur sāka trinkšķēt briesmīgs zvans. Laikam izmēģina ugunsdzēsības signalizāciju. Pēc brīža pazvana vēl. Un tad vēl. Eu, nu vai tiešām tagad būs noticis kaut kas nopietns? Pie nākamā zvana, kurš ir neprātīgi skaļš, es beidzot izbāzu galvu no telts. Izrādās briesmīgās zvana skaņas rada angāra vārtu atvēršana 😀 Katrā no 4 vai 6 angāriem ir laikam 3 milzīgi vārti**, kas lielā lietus dēļ gandrīz visi tika aizvērti, un tagad, lai cilvēkiem naktī ir ko elpot, tos ver atkal vaļā. Nu re, uzzināju kaut ko jaunu par angāru vārtiem.
Kaut kur vienā vietā angārā ir kaut kāds amizants uzraksts, bez maz vai “ja mazgājat savu lidmašīnu, neatstājiet aiz sevis cūcību”, tikai ļoti oficiālie vārdiem. Apskatīt lidostu šādā veidā ir neprātīgi aizraujoši. Šodien atklāju, ka mums ir pieejama arī krietna daļa geitu otrā pusē esošo telpu.
Šodien netālu no lidostas atklāju āziešu restorānu ar milzīgām porcijām un burvīgiem tējas traukiem. Pārtikas ziņā esmu glābta. Vismaz daļēji. Interjerā austrumu akcentu bija tik maz, ka pat sākumā nepamanīju, ka esmu iegājusi āziātu restorānā. Viesmīle bija jauka tante, kas ne vārda nerunāja angliski, un man ir nelabas aizdomas, ka arī vācu valoda viņai nebija neko stipra, bet to kompensēja ēdienkartes angliskie parakstiņi. Smaidījām un samājāmies. Žēl tikai, ka man kociņus neiedeva.
Centrālajā telpā (lielā nojume + angāru sakrautie norobežojumi) ir episkas atbalsis. Cilvēki reizēm kliedz vienkārši tāpat, atbalsu dēļ. Kaut kur vienā galā bija uznācis kliedzamais Koelju runas laikā. Vienreiz, otreiz nekas. Beigās jautājumu sesijas laikā viņš vairs neizturēja un pēc kārtējā tāda bļāviena teica: un tagad mēs, visi kopā! Viens, divi, trīs! ĒĒĒ-ŌŌŌŌŌŌŌŌ! Bija tīri labi.
Es, telts biedrenes mudināta, atradu galdiņu, kur paprasot var dabūt konferences suvenīrus – sponsoru soma, čībiņas, dvielis un kārtējā ūdens pudelīte, kā arī konferences T-krekls. Pat jāpērk nebija. Būs man tagad tīrs, jauks naktskrekls.
____________________
*) Vai esat drošs?
**) Nē, visa priekšējā siena sastāv no 5 milzīgām, bīdāmām plāksnēm, kuras var dažādi pārbīdīt.
Leave a Reply