Piektdien, 2010.gada 22.janvārī
22:00
Padeviigi zinjoju, ka esmu nokljuvusi galaa, pareizaak sakot, pirmajaa nopietnajaa pieturas punktaa bez nopietniem starpgadijumiem. Tas jau ir sasniegums, vai ne?
Shodien dienas kaartiibaa ietilpa lidoshana ar lidmashiinu no Riigas uz Praagu, braukshana ar autobusu no Pragas lidostas uz metro un tad braukshana ar metro uz… pienjemu, ka latviski tas sauktos Republikas laukums. Taalaak ieschekoshanaas viesniicaa, vakarinjas, un tad guleet ieshana. Peedeejaais solis veel sekos.
Diena shodien ietraapijusies no kuriozajaam – ik pa briidim mani vajaa dazhaadi siiki, diivaini atgadijumi, kas notikt var tikai ar mani (nu vismaz tik daudz vienaa dienaa – noteikti): lidostaa man konfisceeja kabatas naziiti (dem, vakar aizmirsu iznjemt no rokas/mugursomas), lidmashiinaa jau pirmo 10 minuushu laikaa pamaniijos izbesiit aizmuguree seedosho daamu, jo kaa veelaak sapratu, mans kreesls bija bojaats – tam atzveltne, taa vietaa, lai fikseetos jebkuraa saturiigaa augstumaa, katru reizi, kad es pret to atspiedos, izlaidaas liidz galam. Nu neko, kad es to sapratu, paarseedos blakus, kur veiksmiigaa kaartaa bija briivs, un aaraa kaapjot atvainojos tai nabaga daamai. Neesmu gan drosha, ka vinja saprot anglju valodu 😀 Praagaa pamanijos pazaudeet savu dienas transporta biljeti jau pirms ieksaapshanas autobusaa. Bet atkal viss beidzaas veiksmiigi – peec vienu pieturu ilgas kaarpiishanaas pa kabataam es to atradu un nokompostreeju un mani pat neviens nemepaspeeja nekaa sodiit 🙂
Lidojums bija vienkaarshi fantastisks – balti apsnigusii zeme jauki mijaas ar balti puukainajiem maakonjiem, un gaisma, kas to visu apspiideeja, bija taisni manaa miiljaakajaa kraasaa… Labi, es liidz shim gan TO par kraasu nebiju iedomaajusies nosaukt – spozha, gaishi dzeltena ar pavisam mikroskopisku rozaa nokraasu, taada, kaada raadaas skaistajos laimiigajos sapnjos kaa zhilbinosha sveetlaimes sajuuta 🙂 Vai arii taada, kaadu ieraugot pa logu briivdienas riitaa tuuliit peec pamoshanaas, rodaas sajuuta, ka tu esi bagaats ar to vien ka tu dziivo un visa pasaule ir tev pie kaajaam.
Kad tuvojaamies Praagai, maakonji atkaapaas un es dabuuju apluukot arii miniatuurus, tik pat lieliskaa kraasaa apsnigushus kalnus ar eenainaam piekaajem. Zheel tikai ka lidmashiinai lodzinjsh bija tik mazinjsh, un turklaat es skatijos paarliekusies no rindas videejaa seedeklja (sk. notikumu ar kreesliem)
Nolaizhoties ar lielu sajuusmu izpeetiju, kaa izskataas, kad notiek leena iebraukshana shajaa pasakainaas kraasas maakonii. Tiesa gan zem maakonja atklaajaas pavisam peleekeeka praagas peecpusdiena/pievakare. Bet nu nevar jau gribeet arii paaraak daudz 😀
Iechekojushies Hiltonaa (neeeeeeko nezinu, Freivalds vainiigs!), devaamies mekleet vakarinjas. Peec tam, kad es noraidiju iespeeju dotis uz piceeriju, atradaam gaizhi lielisku eestuviiti tepat netaalu, kuraa eediens, lai gan nebija leets (man viss viss kopa sanaac a likam pa 10 latiem), tomeer porcijas bija lielas un garshiigas 🙂 🙂 buutu pareizi noraadijusi eedienkartee noraadiito svaru, nebuutu njeemusi saldo – paareedos 😀 Diivaini, ka alus (arii tumshais, lai gan vinji to sauca par pustu msho) tur bija leetaaks par kolu, sulu, nestea… un pat uudeni 😀 Ar alu sanaaca shaads kuriozs. Es paasuutu savas vakarinjas – pamateedienu, saldo, un 0,3 tumsho alu… un viesmiilei pie pieedeejaa uzacis paceelaas puscentimetru uz augshu, taa arii nesapratu par ko, jo es neticu, ka es TIK ljoti vatreetu nemaaceet izrunaat vaardu “alus” angliski 😀
Vieniicaa ir ljoti jauki giatenju paklaaji ar nedaudz maldinoshu gjeometrisku rakstu – neuzmaniigi skatoties liekaas, ka kvadraati nemaz nav kvadraati bet kaut kaadas kaaravveidiigas figuuras 🙂
Restoraanaa virs galdinjiem bija aarkaartiigi jaukas lampas. Jaukaas lamapas pagatavoshanas recepte – njemam lielo aafrikas pudeljveida kjirbi (kalabass, vai kaa nu vinju sauca), nogriezham apakshu, iztiiram iekshu, izkalteejam. Ieguutajaa veidojumaa izurbjam daudz daudz apalju cauruminju – nedaudz lielaakus un nedaudz mazaakus, taa lai tie veidotu kaut kaadu forshu dekoratiivu rakstu. Lielaakajos cauruminjos katraa iestuukjeejam pa vienai caurspiidiigai plastmasas krelliitei (dazhaadaaas kraasaas, atkal taa lia sanaak forshs raksts). Iestiprinam iekshaa lampinju un pakarinam aiz aukshas -tievaakaa gala.
Chehu valoda ir iipatneeji skaniiga – daudz skaniigaaka par kjepiigo krievu, ceertosho vaacu vai saapkaklu anglju valodu, turklaat pilna ar dazhaadiem neprognozeejamiem uzsveriem paarmainjus dazhaadaas vaarda vietaas.
Labi, man liekas, ka shim vakaram pietiks, ataa! Riit tiekasmies ar Freivaldu un braucam taalaak uz vietu kur notiek konference.
Komentāri.
Es: Hiltonaa internets istabinjaa ir par maksu, bet lejaa, biznesa centraa: par briivu.
Es: Un ak es naivaa, kaa es neiedomaajos, ka braucot Freivalda sacereetaa braucienaa ziemas viduu uz pasaules galu kaut kaadaa kalnaa ir jaanjem liidzi peldkostiims 😀
Es: Riigaa taksometra shoferis ietraapijaas kaut kaads uberais – ik pa briitinjam prasija man, kaa es gribot, lai vinjsh brauc 😀 Neskatoties uz to, ka es atbildeeju ka man ir pusliidz vienalga.
Turklaat peec 5 reizhu izmeegjinaashanas taa arii neizdevaas noreekjinaaties ar karti – vinja stulbais terminaalis nenjeema pretiim ne manas kartes mag.lenti, ne chipu. Beigaas noziedoju pusotru latu, vai cik nu tur prasa, truukumcieteejiem Pareksam.
Toreiz nekādu šaubu par Parex stabilitāti nebija, man vienkārši, kā nepareizās bankas klientam, bija jāmaksā par naudas izņemšanu no konta.
Leave a Reply