2007.gada 30.jūlijā
dienas vidū
labriit! briivdienaas universitaate bija ciet un internetu briivpraatiigi man neviens nedeva, taa nu jaunie celjojuma iespaidi zatkal ir aizkraajushies kaudzee. Sesdien biju tuuree pa Jash, sveedien braucaam pa Bukovinu. Bukovina ir Moldovas ziemelju daljaa. Moldova ir Rumaanijas ziemeljaustrumu apgabals un nemaz nav tas pats, kas Moldaaviijas republika 😉
Piektdien ar saakotneeji nevainiigu jautaajumu atklaajaas, ka Rumaanijaa nepaziist tumsho alu!!!! veel vairaak! to nepziist ljoti lielaa Eiropass daljaa – neesot garshiigs. Es taa kaa meegjinaaju striideeties pretiim, bet tad atcereejos ieprieksh dzirdeetos secinaajumus (Latvijaa esot gari cilveeki, garshiigs alus…) padomaaju, ka varbuut eiropa neko nesajeedz no tumshaa alus taisiishanas…
Kofeebreika kafija kaa parasti dranjkjiiga, turklaat shoriit nezkaapeec nav pat piena, ko liet klaat, lai sho faktu meegjinaatu sleept.
laiks atkal kljuust ar vien karstaaks un karstaaks. Kaa izraadiijaas, peec manas atbraukshanas Rumaanijaa ticis regjistreets karstaakais laiks peedeejo 100 vei cik nu tur to gadu laikaa…. Nevareetu teikt, ka tas man sniedz iipashu mierinaajumu 😉
Nu labi, tagad pastaastiishu kaut ko arii par taam ekskursiijaam. Godiigi sakot, mees tur redzeejaam daudz orthodox church/monastery kuriem bija aizdomiiga tendence izskatiities visiem vienaadiem…Nu labi gluzhi vienaadi nebija gan 😛 Viens, kas Jashos, bija no aarpuses viscaur paarklaats ar smalkiem akmens griezuma pinumiem un vinumiem, ljoti daudzejaadiem un dazhaadiigiem, tachu bez nevienas dziivas buutnes atveida. Viens no Bucovinas klosteriem bija iipashs ar to, ka bija apgleznots arii no aarpuses, ne tikai no iekshpuses. Veel dikti smuka viena “extralielaa” Jashu bazniica, bet iespeejams taapeec, ka mees vinju apskatiijaam rietoshaas saules gaismaa. Jaa, protams, vinjaam bija arii nosaukumi, bet kas tos vairs atceraas!…. daljai bazniicu, kur bija kaadas plaaksnes blakus, es nobildeeju arii taas, lai ir vismaz kaadas ceriibas saglabaat kaadas nosaukuma paziimes.
Biezpiens angliski ir siers.
Kaarteejais vispaariigais secinaajumus – rumaanji visu remontee!!!!!!!!! man liekaas ka katrai muusu apskatiitajai bazniicai kaut kur bija stalazhas. nemaz nerunaajot par teaatri, tiltiem utt. Vieniigais objets, kuru neremonteeja, manupraati bija taa pati kultuuras pils, kur mums notika welcome party.
Citytour autobuss bija moskvichs. Vispaar eerts un komfortabls, bet neviens nespeeja vinjam piedot kaisa kondicioniera nestraadaashanu. Kad pie Goldeamusa iekaapaam, tur bija 47 graadi peec celsija.
Citytouraa redzeejaam arii visnotalj iespaidiigu botaanisko daarzu. Preciizaak sakot – augu maajas, kuras it kaa esot kopaa 300 km platiibaa, ja es nepaarklausiijos. (Es noteikti pārklausījos.)
Starp citu visaas tajaas bazniicaas iekshaa principaa aizliegts fotograafeet un filmeet, par aarieni biezhi vien ir fotobiljetes. Jaa, kas man ljoti patika, neatkariigi no platuma graadiem, pie klosteriem ir ljoti kopts un ljoti zaljshs daarzs. Uz Jashu un apjashu dzelteni sausaa fona – arrkaartiigi patiikami 🙂
Brukovinaa, jo iipashi pie Karpatiem un to zemaakajaas nogaazees – aarkaartiigi skaista daba skatiijos un priecaajos. Kaada? Nu godiigi sakot jau taada pati vien kaa Latvijaa, briizhiem tikai mazaak aiztikta. Tas krasi kontrastee ar to kas ir ap Jashiem, karstumaa paniicis (Jash nosaciiti atrodaas geograafiskaa platuma zinjaa stipri rumaanijas vidienee, Moldovaa, pie Moldaavijas robezhas), jaadomaa taisni taapeec arii tik ljoti man patika. Jo, ja godiigi, es turpinu tureeties pie ieskata, ka liidz shim es esmu redzeejusi tikai divai patiesi skaistas lielpilseetas – Riigu un Viini. Un par otro nemaz nevar buut pilniigi droshs, jo es tor biju tikai neilgu laika spriidi.
Taa, tagad shajaa gjeograafiskajaa aprakstaa ieviesiisim arii kaut ko no ekonomiskaas gjeograafijas:
———— atkal veestule rakstiita lielos paartraukumos – saaku no riita veel pirms lekcijaam, tagad ir pusdienlaiks. Taapeec varu droshi teikt, ka araa atkal svelmeejoshi karsts.—————————————
Galvenaas kultuuras, ko var redzeet pa logu, braukaajot ar autobusu pa Moldovu, ir saulespukjes, kaut kaada jociiga paaraugusi zaale, un krusti. Reizeem arii dazhi arbuuzi. (nu kaads lauks vai divi. Bet reti.) Krusti – atziimee kaut kaadu notriektu cilveeku vai ko taadu. Manaa izpratnee sasodiiti dzaudz to krustu.
Reizeem ir arii kapseetas, taadas jociigas: kails lauks ar diezgan cieshi blakus esoshiem baltiem kastveidiigiem kapiem un krustiem ar apaljumiem galos. 3 koki uz kapseetu – tas jau ir daudz. Ne taa kaa Latvijaa, kur katrs kaa maak apzaljumo un iesleepj kruuminjos kopinjas.
Saules pukjes pashlaik zied, vai ir jau noziedeejushas. Man shkjiet man paveicaas, jo starp daudzajiem apviitushajiem laukiem es redzeeju arii vienu lielu, labi apuudenjotu pashaa plaukumaa un ar ziediem pret mani. Tik skaisti. Liels, liels, dzeltens, dzeltens lauks at bruuniem un saljiem punktiem. Bet bija arii mazi un/vai apviitushi, kas izskatiijaas taa it kaa vinjos buutu sastaadiitas daudzas padomju laika dushas: stienis uz augshu, liikums, galva uz leju. Tikai zaljas.
Taa “zaale” man liidz shim ir palikusi nosleepumaina. Liels (laikam ap cilveeka augumu) stiebrs ar pamiishus izkaartotaam tasnaam, paklataam lapaam un alaa taadu bruunu slotinju. Vispopulaaraakaa koltuura sheit laikam. Saakumaa, kad redzeeju pa vilciena logu, domaaju, ka cukurniedres… Vakar paardomaaju – vai tieshaam kaads vareetu veeleeties auzaudzeet, piemeeram, pusi vai vairaak sava nepaaraak lielaa mazdaarzinja ar cukurniedreem???? No taa tachu nebuutu it kaa jeega?! (Tā “zāle” bija kukurūza.)
Aarpusjashiem ljoti daudz taadu nelielu maajinju ar zhogu apkaart. Tuvaak jashiem lielaakaa dalja no taam izskataas taadas kaa nepabeigtas – vispaar bez jebkaada aareejaa noformeejumu – ljoti biezhi nav pat nokraasotas… Tuvaak Karpatiem taas ir rotaatas visaadiem apaljiigiem slaaviskiem rotaajumiem…
Sheit stipri izplatiita celja ziime ir: aizliegts braukt ar zirga pajuugu. Ir iemesls.
Jashos kaa man likaas “pilseetas viduu” (bet ne centraa) pie sliedeem ganiijaas divi zirgi. M. argumenteeja, ka taa jau esot piepilseeta, tomeer nez ko paarliecinaats vinjsh pats arii neizskatiijaas 😀
Celja malaas biezhi redzami govju, zirgu un aitu ganaampulki. Tas jau nebuutu nekas ljoti paarsteidzoshs. Bet mani drusku gan izbriiniija, gan uzjautrinaaja tas ka pa celjiem apdziivotaakaas vietaas biezhi meedz skraidiit vistas, drusku retaak zosis, reizeem arii kaads tiitars… Vajag nopljaut zaales joslu starp celju un seetu? piesienam pie seetas pagaraa auklaa zirgu… Vai reizeem vienkaarshi ar sapiitaam kaajaam, nepiesietu. Pa retam nevis zirgu, bet govi.
Viss peedeejaak minteetais (ganaampulki nee) tika noveerots pie taam palielu mazdaarzinju tipa maajinjaam. Man tas likaas diivaini… Nevar tachu zirgu barot kaa kakji ar kakjbariibu. Bet varbuut zeme vinjiem ir attaalinaata no maajaam….
Shovakar desmitos atklaas Lauvas. Ar taam arii interesants staasts. Lauvas ir divas skulptuuras pie Kuzas Universitaates (shiis kur esmu es; Jashos ir piecas valsts universitaates un 2 privaatas) galvenaa korpusa galvenaas ieejas. Vinjas tur gulj un uznjemaas universitaates simbola lomu. Kaadas dienas atpakalj vinjaam saakaas resteauraacija, nu taa laikam ir pabeigta. Un jaa, pirmo reizi muuzhaa mani nokjeera reportieris ar mikrofonu (TV aptauja) tieshi sheit!!!!!!!!!!!!!!!!!! Tas njemot veeraa to, ka riigaa es ikdienas meetaajos pa taam vietaam, kur parasti njem intervijas 😀 Tas bija tajaa dienaa kad restauraaciju saaka. Jautaaja man, ko man shie lauvas noziimee. Ar vaardiem “I’m sorry, English only!” man no atbildiibas izvairiities neizdevaas. 😀 Atbildeeju pareizi (;P), ka tas bija pirmais, ko no shiis universitaates ieveeroju, un pajautaaju, kas tie taadi iisti ir un ko simbolizee? Sanjemtaa atbilde ietveera sevii, to ko shiis rindkopas 4.teikums un vairaakkaartiigu reportieres atvainoshanos par slikto anglju valodu.
Labi, es domaaju, ka veestule jau taa ir gara, taapeec shobriid beigshu. Ataa!
—
Lauma
P.S. Neesmu sajuusmaa par karstumu, jo iipashi taapeec, ka kaut kaads kretiins putns apdee ceturtdienas vakaraa manus baltos svaarkus. Plekji izmazgaaju, bet veelaak atklaaju, ka tajos ir veel arii shokolaades plekjis => arii to dereetu izmazgaat, bet tagad iisti vairs nav laika. Vieniigais pabriivais laiks bija sestdienas riits, jo vakaros es, ja esmu speejusi pretoties kaardinaajumam/aicinaajumam iet vakarinjaas vai speeleet kaadas bumbas, beidzot gulju.
P.S.2. Nevareetu teikt, ka guleeshanai sheit vispaariigi tiek veltiits daudz laika. Ja lekcijaas nenaaktu miegs, ko dariit atrastos vienmeer.