Author: lauma

2007.gada 27.jūlijā
no rīta

Nu taa, laburiitu!
Mana sheptiigaa istabas biedrene riit brauc maajaas. nebuus vairs ar ko pakonsulteeties par rumaanju dziives diivainiibaam….
Aizvakar neorganizeeti organizeeti devaamies speeleet “bumbu speeles” – biljardu un boulingu. Kad nu beigu galaa sanaacaam kopaa – sanaaca ka ir atnaakushi visi iznjemot dazhus profesorus un abus itaaljus. (par tiem gan veelaak izraadiijaas, ka viens no vinjiem nemaz nav itaalis)
vakar teoreetiski gribeetaaji speeleeja futbolu, praktiski – es beidzot taisiijos iet guleet. taisiijos taisiijos, nesataisiijos, jo man aizdeva “meiteni ar peelju auskaru” (graamatu), kura vispaareejaa anglju valodas mudzheklii ljoti labi lasiijaas.

taa kaa vairaak nekaadi iipashie jaunie social eventi nav notikshi tad turpinaashu apstaastiit savus noceerojumus.
uz ielaam paardod pukjes. biezhi, daudz. Rozes, krizanteemas, gerberas un lillijas. reizeem arii neljkjes. VISSS. citu pukju te nav
Alimentarie magazin – paartikas veikals.
Veel jo projaam nesaprotu, kaapeec te visas ielas nav pilnas ar liikjiem! Nu vienkaarshi man apsoluuti nav saprotama taa gaajeeju/automashiinu mijiedarbiiba, kas te notiek sekojoshaa veida: cilveeki iet paari kad iegribaas, apkaart neskatoties, un mashiinas brauc, vispaar praktiski neapstaajoties un aatrumaa, kas ir stingri vairaak par 50 km/h. Vienu briidi, man jau likaas, ka es esmu pieradusi, bet shoriit paardomaaju. M. likaas, ka tas visticamaak taapeec, ka vinji aatri novaac.
Konstateeju, ka ar krieviem te socializeeties tomeer daudz vieglaak nekaa ar citiem. Un netikai taapeec, ka valoda. Nezinu, kaapeec. Teikt, ka sabiedriskaaki, it kaa nevareetu. Un Angliski es izraadaas rinaaju gandriiz jeedziigi – jo vienam spaanim iet briizham trakaak kaa man 😀
papa (lasot pusliidz vienaadi jaauzver abas zilbes) rumaaniski ataa, ataa.
vakar eedaaam picu, kaa rezultaqataa, atklaajaas, ka itaalji, bija mani norakstiijushi par krievijas paarstaavi. Paulo briesmiigi briiniijaas, kad es vinjam saaku skaidrot. Bet vinjsh jau pats arii nav labaaks – kaa izraadiijaas, vinjsh nemaz nav itaalis, bet kaut kaadaas mazas tautinjas, kura tiecaas ieguut neatkariibu no itaalijas, paarstaavis.
Eh… Briizhiem juutos kaa eksotisks auglis… It iipashi, kad maltietis Alans saaka taujaat par manu izcelsmi paaris dienas atpakalj (vaaciete? nee? bet noteikti no ziemeljiem?)… patiesiibaa, jau paskatoties uz to no malas, ir diezgan logjiski, jo man nav ne kastanjbruunu acu, ne silti bruunu matu, ne bruunas aadas…

nevaru saprast – braukt skatiities riit grafa drakulas neiisto pili vai palikt un doties citiituuree pa jashiem ?!

—
Lauma

2007.gada 25.jūlijā
ap pusdienlaiku

taa, to es jau staastiiju vai nee? Vakar vakaraa workshopaa mums gadiijaas prezentaataajs taads franchu students (->PhD), kas angliski runaaja taa it kaa vinjam buutu zem deguna pabaasta lapinja ko vinjsh censtos izburtot/izlasiit franciski. Nabaga cilveeks. Turklaat telpa bija briesmiigi karst un bezgaisiigs pat peec sheienes standartiem, taapeec ar vinja saprashanu gaaja drausmiigi gruuti…. izraadiijaas, ka ne tikai man.

T. izraadaas, kaadu laiku ir straadaajis par kjiinieshu valodas pasniedzeeju un tulku, pashlaik iet uz PhD, bet tas nebuutu tik svariigi. jaukaa dalja bija piemeeram staasts par teicienu “maama ma maa”. Izlasi skalji un aatri, iipashi neatdalot vaardus! (bet varbut iisti taa nebija, var buut bija “maama mamaa’) 😉 bet vispaar tas kjiinieshu valodaa noziimee “mamma bar [laikam bar, man ar krievu valodu arii iet jautri reizeem] zirgu”.

laiks shodien ir jauks. veejsh paraadiijies.

te pa naktiim ir kaut kaads troksnis, kas atgaadina videejo aritmeetisko starp griezeem un sienaazhiem. Peec ameelijas apraksta sanaaca, ka tie ir kukainji, kas taisa skanju – secinaaju, ka laikam kaadi sienaazhi vai cikaades, nez…

workshopi notiek senaata telpaa. kraashnja telpa (vismaz rumaanju izpratnee) ar daudz mikrofoniem.
ataa, praktinjsh saakaas

—
Lauma

2007.gada 25.jūlijā
no rīta

shitaada dienas kaartiiba mums ir katru dienu iznjemot pirmo pirmdienu, kas jau bija, wiikendu un peedeejo piektdienu.
sestdien mums plaanots “city tour”, sveedien, brauciens uz brukovinu, apskatiit klosterus.

taatad turpinaasim par pirmdienas vakara mielastu, kursh notika tuuliit peec mineetaa muzeja apmekleejuma tajaa pashaa Kultuuras pilii. Tas notika vienaa no gaitenjiem otrajaa staavaa, bet paziistot rumaanjus – daitensi ljoti atgaadinaaja videeja lieluma zaali peec platiibas, so bija baigi eerti 😀 kaa tik tur visa nebija! iisi sakot, mielasts bija neeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeenormaali labas kvalitaates. seeeniites, lasiitis cepts, lasiitis saaliits, shkjinjka shjeeliitee satiitas akninjas, ruletiites un ljoti daudz visa kaa taada. tikai siera nebija. cepti kartupeliishi, burkaaninji. jaasaka ka peedeejie bija bez sava gala eermiigi – apmeeram tik resni kaa mans videejais pirkst un to garums bija tikai par pus centimetru lielaaks nekaa diametrs. bet sagriesti vinji nebija. briiniijos bez sava gala. bet tie tieshaam bija burkaani. kafijpods un galjinjas tika sildiiti ar mazu dziivu uguntinju podinjaa, viduslaiciiga muuzika, un viesmiilji, kas nezheeliigi veikli novaaca aiz tevis visus tukshos traukus (glaazes, shkjiivjus, no kuriem nekas nebija no plastmasas) un jaa, veel vesels leerums kuucinju, starp kuraam bija arii biezpien maize, kas no latvieshu tradicionaalaas atshkjiiraas tikai ar to ka miikla tai bija abus biezpiena. atlikumus eedaam arii vakar kofiibreikaa un vakaraa piknikaa 😀

pirmdien peecpusdienas maltiita mani arii biku izbriiniija: pirmkaart frii kartupelji garshoja peec kartupeljiem. otrkaart eedienkartee noteikti kaut kas bija rakstiits par kjiplokiem, bet, sit mani nost, neatradu.

vakar vakaraa eedaam pikniku botaaniskajaa daarzaa (liels!). taa laikaa no itkaa vienkaarshas fraazes (ui, kto to i pravdu vzjal palatjenco – da nu pochemu bi njet?) izveersaas masveida socializaasiijas pasaakums – chetriem krieviski runaajoshajiem subjektiem cilveeks, kas no latvijas manaa vecumaa runaa krieviski pirmajaa briidii shkjita kaut kas liidziigs eksotiskam auglim. taa es iepazinos ar T., vinja sievu O. (Vismaz T. pats bija no sibiirijas, bet atbraukushi vinji bija no londonas), M. (no Barselonas) un vienu krieviski runaajoshu bezvaarda moldaavu… izraadiijaas, ka ar vinjiem socializeeties ir vienkaarshaak.

veelaak, gan M. atzinaas, ka vinjsh jau kaadu laiku esot centies izlasiit no kuriens es esmu (tas nekaadi neesot izdevies jo kartinja man briivi palndiijaas ap somu), laikam taapeec, kavinju bija samulsinaajusi doma, ka laikam tachu es saprotu vinja zheelabas par telefonkarti ko vinjsh staastiija tajaa pashaa dienaa ieprieksh. protams ka es saprat, ko laidara, ka shie staav man visi blakus………………..
veel smiekliigaak izraadiijaas, ka vinjam latvijaa ir paziistami, t.sk vien no maniem universitaates biedriem datorikjiem – no vecaakiem kursiem.

ir aizdomas, ka man biki saap kakls, varbuut taapeec, ka te visi meegjina visu, iznjemot teeju un kafiju, atdzeseet….
random aces teepot electric is not found jet 🙁
vakar aiz paraduma, ka ja teeja ir buk karstaaka par gaisu, to var dzert, ne pa jokam apdedzinaaju meeli 😀
ir nu gan joki! aaraa miskastes ka biezs. bet telpaas tas ir iists retums. mums goldeamusaa istabinjaa nav. universitaatee arii pagaidaam shajaa korpusaa esmu satikusi tikai vienu…
precizeesim: saakumaa es teicu, ka rumaanji dzer tikai gaazeeto uudeni (negaazeeto nee), bet patiesiibaa visbiezhaak vinji, man liekaas, dzer apelsiinu fantu!
es nopirku nacionaalo sierinju. tiem kas zina – tas peec struktuuras atgaadina sloksniitees pleeshamo piknika sierinju, bet ir stipri saaljsh.

—
Lauma

P.S. M. teicu, ka rumaanji nekaa nesaprotot no nazhiem. Jo iipashi goldeamusaa. vinjsh jautaaja – kas vainas, tie tachu nav jaaeed! uz ko es atbildeeju, ka nazim jaabuut taadam, lai ar vinju vareetu sagriest pasniegto paartiku. M. izdariija secinaajumu, ka speeja formuleet taadus secinaajumus ir universitaates izgliitiibas “negatiivaa’ ietekme.

P.S.2. laikam esmu te viena no jaunaakajaam – pat voluntieri dalja jau PhD gatavo, nemaz nerunaajot par to, ka jaunie neizgliitotie ljaudis sheit ir “going to Master”

P.S.3. Bulgaaru lektoru, kas neuzmangiigi saaka iztaujaat mani par krievu valodas ietekmi uz latvieshu valodu (veesturiski), mans staasts par burta rj atmeshanu ne pa jokam izbriinija/uzjautrinaaja.

2007.gada 24.jūlijā
pēcpusdienā

briit, ljaudis, kaa klaajaas?
mana dienas kaartiiba mani dzen mulsinaashanaa:
9:00
tutoriaalis
kafijas pauze,
tutoriaalis
pusdienas,
“praktiskaa sesija”,
kafijas pauze,
workshops
18:30

veel aiz vien neesmu paspeejusi izguleeties, un vakar noguleeju abus tutoriaaljus (t.i. nekaa nedzirdeeju nesapratu.) (vakar bija iisa programma: openings, 2 tutoriaalji, 1gb kofii breiks, 1gb pusdienas un vakaraa welcome partyja pilii)
Bet nu kauns – vinji taa staasta, ka iisteniibaa diezgan daudz ko vismaz aptuveni apjeegt es varu… nu tagad dzeru kafiju un meegjinu pamosties…
sc. pamazaam kljuust veesaaks. naktii jau vareeja ievilkt elpu 🙂

taagad par vakardienas kokteilju mielasstu pilii – taa to briizhiem sauca organizaatori. 1) kokteilji bija vieniigais ko mums tur nepiedaavaaja. 2) taatad taa pils protams bija briesmiigi liela, bet godiigi sakot tieshaam vinjaa bija kaut kas ljoti skaistys… celta 19 gs laikam beigaas uz viduslaiku drupaam neogotikas stilaa (laikam) un ja neskaita zili zaljo sienu kraasu vienaa no telpaam, bija reaali smuki. daudz marmora, shoreiz laikam iista (es taa vakar pa dienu paskatiijos, ka arii goldeaamus (mana naktsmiitne) ir stipri marmoriigs, bet tas noteikti nav iists)… man dikti patika lielaas baltaas marmora kaapnes ar uzseedinaatajiem kaut kaadiem tur heraldiskajiem grifeergljpuuceem.
agraak tur esot dziivojushi kaut kaadi imperatori, bet kaut kad 20gs tas nodots pilseetas kultuuras iestaadeem – 4muzejiem, kaut kaadai valdei un kam tur veel. temporaaraam maakslas iztaadeem… utt. no visiem muzejiem mus paraadiija interesantaako – zinaatnes un tehnikas: muuzikas ieraksta tehnika. Ap zhee kaa tikai tur visa nebija!!!!!!!!!!!!!!!!!! tur, piemeeram bija skapis (pat vairaaki taadi) kuraqa iekshaa bija bunga, shkjiivis, ksilofons, kaut kaadas stiigas, tie klaboshie zobi, un kaut kas tur veel…. un jaa, atsperes, kuras uzvelkot saak griesties cilindrs ar adatinjaam un katra adatinja – vien nots. vissenaakais bija liidziigu darbiibas principu veidojums, kuraa iekshaa bija tikai kaut kas liidziigs budjiljnika zvaniem (tiem apaljajiem). ljoti smuki skaneeja. peec tam naakamais jaunaakais bija ielas eergjeles kuras, lai skaneetu bija jaagriezh vislaik rokturis…. briesmiigi skalji. tad hronologjiski bija jau aprakstiitie skapim liidziigie instrumenti. tad kaadas bija iedomaajies, ka vareetu lietot cilindra vietaa metaala disku. un bija

—————— man tobriid beidzaas kofiibreiks, tagad gaidu praktinja saakumu ————————————————

un bija ielicis arii taadaa kaa pulkstenim liidziigaa kastee, vienu vai trijus sabakstiitus diskus. un izraadiijaas, ka metaala plaaksnes griezhoties nedaudz mania savu izliekumu un katru reizi to izdarot no klaudz 😀 (es te pashlaik aprakstu tikai tos ko mums demonstreeja skalji….) tad bija veel vienas ielas eergjeles ar griezhamu rokturi… taas skaneeja kaa no vecaam filmaam iznaakushas. un tad bija vesala epopeja perfolentes instrumentu… vispirms klavieres, kam pieliek priekshaa kasti, kas lasa perfolenti, un… ar mehanical fingers spiezh klaviereu taustinjus. (katram taustinjam viens) taalaak taadas klavieres, kur perfolentels lasiitaajs jau ir iekshaa… starp citu, kas interesanti, taam speeleejot nospiedaas taustinji…. un tad bija viens eermiigs instruments, kas sastaaveeja no klaviereem ar trim iekshaa iebuuveetaam vijoleem 😀 bet tas nestraadaaja. ideja taada, ka taam vijoleem apkaart ir loks (aplis), katrai vijolei speelee tikai vienu stiigu (lai gan uzvilktas nez kaapeec bija visas trijas) un kattrai vijolei pie grifa bija kaadi 10 vai 12 mehaaniskie pirksti, kas katrs vareeja noteiktaa vietaa piespiest. kad vijolei bija jaaspeelee, taa nedaudz izpiidiijaas uz aaru, lai piespiestos lokam… un taalaak sekoja visaadi patafoni… ar adataino cilindru vispirms un veelaak ar plateem… peec tam bija patafoni, kam taures vietaa pija rezonaatora kaste – tas izpaudaas taa: atveram durvis – skanja ir, aizveram durtinjas, skanja nav 😀
———————————-praktinjsh. meegjinam pashi iemarkjeet semantiskaas lomas———————————————-
peec tam bija lentes un tas vairs nebija interesanti.
beediigaa lieta – muzejaa nedriiksteeja fotograafeet VISPAAR:(((((((((((((((((((((((((((((

taa nupat es beigshu, par “kokteilju vakaru” pastaastiishu citreiz. jo citaadi taa veestule paaraak iestiepjaas.

SC – rumanji neprot asinaat nazhus :/ :\

—
Lauma

2007.gada 23.jūlijā
no rīta

Uraaa!!! atradu kompi ar qwerty klavieri 😀
Patiesiibaa vienkaarshi tagad es atradu vienu no oficiaalajaam internetoshanas vietaam (bez maksas – universitaatee)…

tiko bija opening ceremonija, tagad kofiibreiks (tie mums ir par briivu 2x dienaa). vai pareizaak sakot kaada neliela sajukuma deelj vispirms bija kofiibreiks, kura laikaa visi a r sajuusmu uzbruka mineraaluudenim un cepuminjiem (ljoti garshiigi un svaigi), un kafiija iestaajaas peec tam kas viss iepriekshmineeteis bija gandriiz beidzies…

Kuzas universitaates (nu taa ir nieki vien 400 gadu veca universitaate, kuraa te viss notiek) galvenaa eeka ier briesmiigi liela, ar platiem gaishiem gaitenjiem (vismaz galvenajiem) un daudz visaadiem marmooriigiem elementiem… un diivainiem zilganiem sienu gleznojumiem, kuros atteelotie cilveeki atgaadina statujas…

Electric teepot is not discovered jet… Nu kaa var buut ka istabaa ir televizors, ledusskapiitis (!), spiezhamais tosteris (!!!!), bet nav elektriskaa uudensvaaraamaa………… gulta plata un dikti miiksta 😀 nevaru pierast

Shodien kljuudiijos domaajot, ka tiiiiiiiik lielaa pudelee (2,5l) noteikti buus negaazeetais mineraaluudens…. gaazeets! negaazeetu veel neesmu atklaajusi. Bet garsho labi. Jaasaka gan, ka borzhomi analogu arii veel te neesmu discovereejusi. neither pashu borjomi 🙁

Manu istabas biedreni sauc Ameelija, un izraadiijaas, ka vinjai ar .. (vasaras skolu, kuras dēļ biju nokļuvusi Rumānijā) nav pilniigi nekaada sakara…. 😀 pashlaik meegjinaajaam sakomuniceet ar vienu bulgarieti, kas arii te pirmo reizi…
mjaaa, kompim (shim) uz pilniigi visaam redzamajaam daljaam (iznjemot DVD rom un diskeshu caurumu) ir rakstiits hp… pat uz peles…

sveicieni!

—
Lauma

P.S. veel aiz vien karsts. top vietas ir pie ventilaatoriem, tikai to skaits diemzheel ir ierobezhots. apkaartbraukaajoshiem takshiem vislielaakaa reklaama ir “conditioned air” uzraksts… bet naktii ir forshi… tikai vakarnakt ne par ko negribeeja veedinaaties istaba. Ameelija par to bija dikti sapiikusi, un argumenteeja, ka tas taapeec, ka viikendaa esot biijis kaut kaads vispaar nieiedomaajams karstums… es droshiibas peec nejautaaju, kaa var buut veel karstaaks.

2007.gada 22.jūlijā
 ap pusnakti uz nākamo dienu

Chau! peec visiem vilciena delajiem un citaam lietaam nupat emu klaat, turklaat esmu paspeejusi pienje,t tushu pabaarties ar regjistratuuru (vinji nemaak skaitiit vienvietiigos nummurus, bet es viszheeliigi atljaavu par to runaat turpinaat riit)

no taa savukaart izriet, ka shobriid esmu aiznjeemusies iespeeju rakstiit meilu no sheptiigaas franchu meitenes ) manas istabas piedrenes, kas aizgaaja uzzinaat, kaapeec blakus istabaa jau triis h zvana tel….
mjaa, vinjai ir hp laptops FRANCISKI!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! ar feanchu klavieri

vispaar hotelis manaa izpratnee ir ok, ir ledusskapis, diezgan taadas saturiigas meebeliites, jau mineetaa dusha….
Man patiik….
piedo ka tik iisi – man taa klaviere traucee tomeer juutami.
Francuuzietei un vinjas draudzenei ar anglju valodu iet kaa pa celmiem, ir jautri 🙂

no bukarestes es atceros to ka panjeemu nepareizo taksi – 4x daargaaks par citiem, bet to es sapratu veelaak… nekas. Un tas ko lasiiju netaa pieraadiijaas – arhitektuuraa bukarestee ir lielummaanija.

mjaa istabinjaa ir ledusskapiitis un spiezhamais tosteris. ieshu mekleet vai nav arii teejkanna.

ar labu nakti.

—
Lauma