Svētdien,2010.gada 24.janvārī
1:23
Labriit 🙂
Pirmaa oficiaalaa konferences diena ir godam aizvadiita 🙂
Dziivoju nelielaa istabinjaa kopaa ar polju profesori Danutu, kura ieveelaas vakar vakaraa, pavisam uz vakarinju beigaam. Satiekam gluzhi labi. Mums ir kopiiga vannaas istaba ar veel vienu istabinju, par kuru visu laiku es uzskatiju ka tur dziivo kaut kaada man nezinaama meitene, bet shodien atklaajaas, ka gluzhi zinaama – taa itaaliete, ar kuru es nedaudz parunaajos autobusaa. Nabaga cilveekam shoks, jo Dienviditaalijaa nekad taalaak par -1 graadu netiek.
Bpusdienas, vakarinjas un paaris kofiibreiki (katru dienu) ir konferences sastaavdalja, savukaart brokastis naak bonusaa dziivoshanai, taa kaa par badu es tieshaam nesuudzos. Viss notiek vienaa kalnu kurortinjaa, viesniicaa, kuras nosaukumaa nez kaadeelj tiek piemineeta armija. Tepat gan dziivojam, gan klausamies lekcijas utt. Iekaartojums ir saliidzinoshi vienkaarshs, ar nedaudz padomju pieskanju, lai gan ja ruupiigaak paveero, tad mums te ir pa pilnam ekstru – peldbaseins, sauna, trennezhieri, dzhakuzi un kas tur veel – 90 minuutes dienaa pilniigi par briivu, vismaz taa ir oficiaalaa nostaadne, lai gan neesmu drosha, ka to ierobezhojumu tieshaam ieveero. Kaspars teica, ka baseinaa esot arii shljuucamtrubas, un vispaar ljoti forshi LOL, nu kaa gan cilveeks var neiedomaaties, ka braucot uz pasaules galu kalna galaa kopaa ar Freivaldu, ir jaanjem liidz peldkostiims :/ Jaa, esmu jau otreiz viilusies.
Nu, no otras puses, man nevienam nav jaaskaidro, kaa gan tas vareeja gadiities, ka es nemaaku peldeet. 😀
Shodien mums programmaa bija 4 ieluugtie lektori. Bija ljoti interesanti, bet buutu bijis veel interesantaak, ja no riita man tik drausmiig nenaaktu miegs. Pirmaa lekcija bija par “where theory meets practice”, kur viens dzhekinjsh staastija par to kaa ivnji sensoru tiiklam meegjinaajushi nodroshinaat pulkstenju sinhronizeeshanos. Naakamaa bija par ILP, no taas es iipashi daudz jauna nesapratu, bet tas dzheks arii lielo vairumu noteereeja ievadam un savus rezultaatus nepaspeeja pastaastiit. Tad bija viena, kuraa cilveeks centaaskaut ko spriest (pieraadiit kaut kaadas iipashiibas) par automaatiem/sisteemaam ar bezgaliigu staavoklju skaitu; pamataa izmantojot kraasainus petri tiiklus un kaut kaadus vinju paplashinaajumus. Shii lekcija aizdomiigi turpinaaja to, ko semestra priekshpeedeejaa lekcijaa staastija Cheraans 😀 Tas bija negaidiiti. Peedeejaa lekcija bija viens dzhekinjsh no W3C un vinjsh filozofeeja par internetu, taa attiistiibas veesturi un perspektiivaam utt. Lekcija bija forsha un kvalitatiiva, bet godiigi sakot, vinja mani iipashi nesaistija.
Pusdienlaiks te ir no garu garajiem – no 12;15 liidz 15:30. Taa laikaa mees ar Danutu devaamies pastaigaaties – es pirmo reizi taa kaartiigi apskatiju, kur ted esam nokljuvushi, jo vakar kad ieradaamies bija galiigi tumshs un somas arii bija smagas. Izraadaas, mums visapkaart ir daudz kalni, koki un sniegs, taads sauss un drupans, aarkaartiigi jauks. Aarkaartiigi skaists skats, bet neceriet, bildees nekaa taada nebuus, ne kripatinjas taa majestaatiskuma un “magnificence”, jo runa jau taa iisti nav ne par kokiem, ne lielajaam chupaam, bet gan par sajuutu. Beidzot saaku saprast, kaapeec cilveekiem taa patiik kalni, ziemaa tie ir daudz skaistaaki kaa toriez dubljainajaa pavasarii, kad mees bijaam Slovaakijaa.
Shovakar mums bija welcomedinner kaiminju hotelii Harmony. Laikam taapeec, ka muusu hotelim ir kaut kaada armijiska izcelsme, muuseejaa nav tik grezna restoraana, taapeec ceelaas iepaziishanaas vakarinjas bija tur 🙂 Man ljoti patika interjers, lai gan tajaa nekaa taada ekstreema vai avangardiska nebija. Telpaa bija daudz kolonnu (chetrkaindainas, to augzheejie gali izliecaas pret grieztiem kaa sagriezt kokteiljsalminjsh kad to speiz pret galdu) un to augsheejos galos zem mateeta paarklaajuma bija ievietotas lampas, taa ka izskatiijaas, ka gaismu emitee pats kolonnas augshgals nevis kaut kaads gaismas kjermens. Daudz logu un jaukas oranzhdzeltenas salvetes, kaa arii citi pieskanjoti interjera elementi siltaas kraasaas.
Vakarinju laikaa muus apkalpoja liels daudzums viegli tumshaadainu viesmiilju un pavaaru, kas lielaakaa dalja atgaadinaaja chigaanu un aziaatu videejo aritmeetisku, lai gan liidz shim nebiju domaajusi, ka shaadi cilveeki eksistee. Viesmiiles smaidija no vienas auss liidz otrai, un man liekas, ka tam nebija sakars tikai ar organizatoru naudu, driizaak vinjas bija zinjakariigas par neizmeerojami diivaino kompaaniju, kas te tik lielaa baraa bija sanaakushi, vienlaiciigi ti dazhaadi un tomeer kaut kaa liidziigi.
-What is that?
Pavaars:
– Pork 🙂
-And this?
-Also pork 🙂 But this one is roasted! And that one is… um… from breast!**
Taa kruutinja bija nepraataa garshiiga, taapat kaa marineetie siipoli un kaut kaada jociiga uzkoda, kas bija desas shkjeeliishu kaartojums ar kjiplokotu kreemu iekshaa (neliels gabalinjsh), bet viins gan man nez kaadeelj asocieejaas ar plaanu garshu, lai gan liidz shim es nebiju iedomaajusies, ka garsha vispar speej buut plana. Mani nedaudz paarsteidza tas, ka te mums pie visaadaam brokastiim un taadaamlietaam biezhi dod kamambeeram/brii liidziigos sierinju taa it kaa taa buutu teju vai ikdienishkja lieta. Njemot veeraa, ka tas ir viens no maniem miiljaakajiem siera veidiem, es, protams, nesuudzos. 😀
Vispaar vakarinjas bija jaukas, lai gan tik graujoshu (vaarda tieshajaa noziimee) iespaidu kaa taas vakarinajs, kas toreiz Rumaanijaa bija pilii, vinjas uz mani neatstaaja 😀 Un dejot sheit arii neviens nedejoja. Bet es paklausijos, kaa Freivalds ar Danutu filozofeeja par veesturi.
Kaut kad tuvaak vakaram Freivalds teica, ka vinjam kaut kaa neejot ar to iepaziishanos, jo redz visi veel tusee, bet vinjam taa kaa gribeetos iet guleet. Es diezgan nopuuleejos, lai to, kas man pirmais ieshaavaas praataa, paarformuleetu neitraalaak (t.i. pirmajaa briidii, es gribeeju aizraadiit, ka vinjsh ir sharmants kaa pats nelabais, jo Danutu ir pilniibaa apbuuris ar saviem polju veestures staastiem. Lai gan formuleejums nav diezko politkorekts (nekaa aizvainojusha vai nepiedieniiga tur nebija), tomeer domaaju, ka cilveeki, kas paziist Freivaldu man piekritiis, ka vinjam tieshaam piemiit speeja pastaastiit interesantas lietas par veesturi).
Pirms nonaacaam savaa viesniicaa, mums sanaaca aizkjershanas ar meeteljiem – garderobists mekleeja un mekleeja un mekleeja.. Freivalds jokoja, ka vinjsh nodarbojaas ar speekus izsuucoshu pilno paarlasi. Peec zinaama laika mans un Danutas meetelis atradaas, bet nabaga garderobists turpinaaja mekleet Freivalda jaku… … … Peec minuuteem piecaam atnaaca kaada tehnisko lieto organizeeshanas daama, kas miiliigi sasveicinaajaas ar Freivaldu, un uzzinaajusi vinja saapi, ar elegantu lidojienu vai leecienu metaas nolikt pie vietas garderobistu. Kameer vinja skaidrojaas chehiski ar garderobistu, tikmeer es ar apjukumu uzzinaaju, ka vinji ar Feivaldu ir paziistami jau gadus 20 vai 25, un iepazinushies vinji ir taapeec ka vinja biezhi, ja ne vienmeer riiko sofsem tehniskaas lietas… Vinja tieshaam izskatijaas jaunaaka! It iipashi njemot veera eleganto leecienu paari garderobes letei…
Tagad jaaiet guleet, nedriikst ilgi trauceet Danutu. Veel tikai paaris pieziimes:
* Hiltonaa mani apjukumaa iedzina segas neizmeerojamais lielums, jo kad es visas malinjas pavilku zem sevis, tad jutos kaa uz siena kaudzes paceelusies. (es maajas gulju ar “lielo” segu un man taa ir ljooti labi – 2m x2,40m), savukaart te es briinos, kaadam gan liliputam shii sega ir paredzeeta, jo kad es cieshi novelku to sev paari, tad katraa pusee apakshaa pavilkshanai paliek ne vairaak kaa 5 cm, un taa kaa sega ir bieza, tad viss biezhi spruuk aaraa.
* Chehu valoda turpina mani fascineet ar savu koloriito (ne)liidziibu ar krievu valodu. Smiekliiga sajuuta, kad tev padodt shkjiivi (vai jebko citu) saka “prosim” vai “proshu” (nee, nost nenjemt, tas ir “luudzu” – taa kaa luudzu njemiet, nevis luudzu atvainojiet vai luudzu atdodiet, tie peedeejie divi ir kaut kaa savaadaak – krievisk jau arii ir prosim un pazhaluista, tikai lieto otraadi), “zakaz kurenje” ir nevis pasuutiijums smeekjeet, bet aizliegums, un Freivalds teica, ka svaiga maize esot “cherstij hljeb”. Sakariiba rakstiitajiem burtiem ar izrunu vispaar nav apjeedzama, un skanjas ir patiesiibaa galiigi citaadas, piemeeram, ir skanja kas ir pa vidu starp l un lj, bet pasha l un lj laikam nav.
Turpmaakaas dienas man laikam kultuuras buus mazaak, tad mees tikai klausiisimies lekcijas turklat parastaas prezentaacija esot garlaiciigaakas par uzluugtajaam, taaoeec naakamaas nodaljas vareetu buut iisaakas un retaak.
Komentāru nav.
Tulkojumi:
**)
Kas tas ir?
Cūkgaļa 🙂
Un šis?
Arī cūkgaļa 🙂 Bet šī ir cepta! Un tā ir … ē … no krūtiņas!