Kategorija: Ceļojumi 26. lapa no 29

Otrdien, 2010-12-14
18:36

Pusdienu vietā iebāzām aiz vaiga drusku aperatīvus un ātri, ātri devāmies aplūkot pili.

Kārļa pils, otrā Prāgas krastā nekā Vecpilsēta (Staro Mesto vai kaut kā tā), ir viens no galvenajiem pastkartīšu objektiem. Pēc pagājušā Čehijas komandējuma es atvedu mammai magnētiņu ar koka virsu, kurā iededzināts pils siluets. Tā kā šoreiz es pati esmu to pili redzējusi, tad otru tādu magnētiņu nepirkšu 😛

Pils patiesībā ir liels ēku komplekss ar svētā Vita katedrāli centrā. Komplekss novietots kalna galā tā, ka ir ārkārtīgi tālu un ārkārtīgi labi redzams. Vikipēdija pils vēsturi datē no 9.gs., bet slavenais Kārlis savu lielo tusiņu tur taisija 14.gs. Saka, ka tas esot pasaulē lielākais vienuviet izvietotais pils komplekss. Man tas likās ticami.

Kompleksā ir pa pilnam muzeju, ieskaitot rotaļlietu muzeju, pie kura bija plakāts par bārbijas 50 gadu jubileju (viņa izskatās jaunāka?), tur grozās diezgan daudz tūristu (G. teica, ka vasarā ir pavisam traki), un visā šajā ņigu ņegā viena pils kompleksa daļa ir atvēlēta arī valsts prezidentam, kā rezultātā tur visās malās stāvēja vilnas kamzoļos un kažokādas cepurēs tērpti goda sargi. Daži arī pastaigājās vidēji formālā gaitā.

Problēma ar Zelta ieliņu, kas patiesībā nemaz nav zelta, bet gan ir pilna ar maziem (vārda tiešajā nozīmē – ieejas durvju augšmala plecu augstumā) vekaliņiem un muzejiņiem, un viņas nesamērīgo ieejas maksu atrisinājās ārkārtīgi vienkārši – pa ziemu tā ir tūristiem slēgta – rekonstrukcija. G. lepojās, ka pirms 10 gadiem viņa tur pa brīvu staigājusi, jo tad maksa nav prasīta. Tagad maksu prasija arī par iespēju Vita katedrālē aiziet līdz altārim. Starp citu, tai katedrālei esot baigie pagrabi. Neredzēju. Kārtīgai pils izpētei kādu reizi varētu veltīt pilnu dienu.

Vita katedrāle no ārpuses ir cakaina, cakaina – nu tā kā Parīzes Dievmātes katedrāle, ar to mazo atšķirību, ka šai neviens nav noslinkojis pabeigt torņus. Gotika. Fantastiski izcakotas vitrāžas, it īpaši viena, kas laikam attēloja elles liesmas. Iekšpuse drusku mazāk cakaina, bet nu arī grandiozi. Nez vai viņai tajos torņos var uzkāpt (nu vismaz tehniskie darbinieki)? Sajūta vismaz pirmajās reizēs varētu būt diezgan grandioza – visa pasaule pie kājām. Katedrālei vienā sānā ir pulksteņtornis, kurā ļauj kāpt arī tūristiem (ja atbilstoši samaksā), bet tas ir zemāks.

Cenu politika visnotāl maniakāla, bet G. pamatoti atzīmēja, ka tur ir sava jēga, citādi tūristi tā parblīvētu visas maliņas, ka neko citu, kā vien pašu tūristu daudzos ģīmjus redzēt nevarētu.

Tur bija tīri stilīgi karogu masti – G. teica, ka apķert ar rokām nevarot, apkārtmērs apakšā par lielu. Konusveida koku masti, nesaskaitīju gan, cik stāvu bija blakus esošajai prezidenta rezidencei, lai noteiktu mastu augstumu, bet liekas, ka tā konusa forma ir daudz stabilāka kā daudzas citas mastu formas. Karogu tur, protams, arī uzvelk lielu, Hiltona lielās gultas palaga izmērā kā minimums.

Atpakaļ ceļā, man par zināmu pārsteigumu, uztrāpijām uz to pašu vietu Kārļa tilta galā, kur pagājušā ziemā ar Kasparu ēdu zupu maizes bļodiņā. Kurš bija tas restorāns, gan precīzi nesazīmēju (tur ir vairāki), bet vieta bija īstā ar precizitāti līdz 2 kvartālu garumam. Amizanti, ka pietiek kādā vietā būt tikai 2 reizes, lai jau veidotos vērā ņemamas “es šo kaktu zinu/atceros” struktūras, pat neskatoties uz visu manu topoloģisko kretīnismu.

Pa ceļam uz pili redzēju piekalni ar parku un kāpnēm uz komunisma upuru memoriālu. Spēcīga noformējuma ideja. Uz pakāpieniem ir cilveku statujas (metāla), uz zemākajiem – nu tādi kārni, bet noteikti cilvēki, uz augstākajiem pakāpieniem statujas ir arvien tievākas un kārnākas, līdz zaudē līdzību ar cilvēkiem un paliek par izlocītiem metāla gabaliem, un uz pavisam tālākajiem pakāpieniem statuju vairs nav vispār.

Komentāru nav.

Otrdien, 2010-12-14
16:33

Pusdienlaikā bijām pilī. Nokavējām pusi no nākamās lekcijas, bet kaut kādā ģeniālā kārtā es ierados atpakaļ precīzi uz to brīdi, kad sākās man interesantākā lekcijas daļa: lekcija ir par kļūdu meklēšanu sintaktiski anotētos korpusos, un līdz šim lektors stāstīja, kā meklēt frāžu struktūru nekonsekvences (angļu, vācu, zviedru iemīļotais marķēšanas veids, kas pamatā pieņem, ka valodai ir diezgan stingra vārdu kārtība), bet tagad ķersimies pie atkarībām, kas ir čehu, krievu un latviešu iemīļotais marķēšanas pamats.

Komentāru nav.

Ceturtdien, 2010-12-14
13:54

Vakar mums bija tirdziņu un “pagaršosim šito” diena. Pusdienlaikā aizgājām apskatīt Eņģelīša gada tirgu un nodegustējam bizītēs sapītos aitas sieriņus, vakarā aizpērāmies līdz vecpilsētas rātslaukumam upes otra krastā, kur bija vēl lielāks bazārs. Pagaršojām “horka medovina” (čehu variācija par karstvīnu, uzkarsēts dzeltens pēc medus smaržojošs dzēriens; “horka” – karsts), un kaut kādas īpašas plānas vafeles ar pildījumu.

Pagaršoju “trdlo” – nacionālais bulciņveida izstrādājums, kuru cep uztītu uz koka ruļļa virs oglēm. Rullis rotē, lai trdlo vienmērīgi apceptos no visām pusēm, un cepējs laiku pa laikam noņem rulli nost, lai apvīļātu to cukura, vaniļas un sasmalcinātu riekstu un madeļu maisījumā. Uz visām būdām, kur tos ripuļus pārdod, lieliem burtiem rakstīts “trdlenik”, bet G. mans pirmais ierosinājums iet un beidzot pagaršot to trdleniku nepatika – viņa skaidroja, ka esot nepareizi teikt, ka ēdīs maiznieku nevis maizi.

Ja Rīgā Ziemassvētku tirdziņos skatītāju acu priekšā cep desas, tad šeit tai lietai pieet nopietnāk – te uz uguns cep cūkas gabalus (laikam pakaļkājas) cilvēka galvas lielumā.

Pašlaik plānojam, kā 1.5h pusdienlaikā iespiest gājienu uz pili. Īsti nesanāk, turklāt papildus sliktums ir tas, ka pils kompleksā esošā “zelta ieliņa”, kuru G. man min kā apskates vērtu objektu, ir maksas objekts un tās apskate ir nopērkama tikai kopā ar puspili.

Vakar konferencē pusdienas bija +/- itāļu stilā. G. ķiķinaja, ka tikai itāļi varot izdomāt aperatīvu “vītināts šķiņķis + melones”, bet garšoja tiešām labi.

Iespējams, ka šī komandējuma īpašā iezīme ir nepiemēroti galda piederumi – ar tiem te putrošanās notiek regulāri. Viesnīcas pusdienu laikā visi pie ēdeniem novietotie ņemampiederumi brīvi ceļoja apkārt, jo garo makaronu nemšanai oriģināli bija izsniegts zupas kausiņš, ko neviens neatzina par ērtu šai vajadzībai, tāpēc tika no blakus trauka paņemta “pincete”, un tas noveda pie ķēdes reakcijas. Pie visiem desertiem es ar apskaužāmu regularitāti dabūju karotes, kas noveda pie tā, ka stingro šokolādes kūciņu es ēdu bez palīglīdzkļiem, bet “spicy plums” – ar parasto dakšu. Pēdējā gadījumā dakšas parādīšanās izsauca G. jautājumus, kur es tādu dabūju, vai tiešām man to iedeva kopā ar desertu 😀

Es te ēdu ļoti garšīgu karsto desertu: plumes kaut kādā plūmīgā mērcē (bet gluži zapte tā nebija, pašas plūmes bija pārāk svaigas, bet tas kas, kamī viņas peldēja, gan bija visvairāk atgādināja ievārījumu) ar karstvīna garšvielām un vaniļas saldējumu.

Un vēl es satiku G. ne ļoti seno paziņu Natašu no Prāgas, kas patiesībā izrādijās mana ļoti senā paziņa, ar kuru iepazinos Jašos. Viņa vairs nenēsā brilles, un viņai ir ap gadu vecs bērniņs, kas kopā ar viņu braukā pa konferencēm, bet citādi viss pa vecam. Spriežot pēc apraksta, sīkais konferenču etiķeti ir apguvis.

P.S. Koferenču rūmē ir šūpīgi galdi un šauras ejas starp galdiem. Neskatoties uz to, ka uz grīdas ir paklājs, visi stikla trauki, kas nokrīt, arī saplīst. Vakardienas bilance – divas vai trīs ūdenspudeles un vismaz viena glāze.

Komentāri.

Es: Ā, Gunta vēl nopirka uz vietas tikko pagatavotus kartupeļu čipšus, kas izskatījās pēc mežģīnēm. Garšoja neparasti kartupeļoti.

Pirmdien, 2010-12-13
13:34

Labrīt!

Pirmā lekcija ir par vācu sintaktisko korpusu, un lektors aizdsikutējās ar kaut kādiem vāciešiem, tāpēc ir īstais laiks ķerties pie piedzīvojumu aprakstiem.

Vakar lidojums aizkavējās par 20 minūtēm, jo mūsu lidene aizkavējās, lidojot pie mums no Čehijas. Tas noveda pie neliela bizojiena – mērkaķa ātrumā uz viesnīcu, iečekoties, 5 minūšu laikā nolikt somas un pārģērbties, pirmajā tramvajā iekšā un uz operu, kur mums bija biļetes uz Karmenu. Operā ieradāmies pieklājīgi laicīgi un izskatījāmies pat pēc puslīdz cienijamām dāmām (ja neskaita to, ka es pēdējā brīdī atklāju/atcerējos, ka pēdējā ķīmiskā tīrīšana iznīcināja mana kostīma bikšu pogu).

G. bija aizmigusi un izsalkusi, tāpec devāmies meklēt, kur ir bufete. Daiļrunīgā plāksnīte par to, ka buffete atrodās “1st floor” mūs pievīla – zinādamas, ka angliski “1st floor” bieži nozīmē 2.stāvu, mēs rūpīgi pārmeklējām pirmos divus stāvus, tāpēc vien, lai atklātu, ka bufete ir… 3.stāvā.

Par operu – titru ekrāns bija pašā augšā, kā rezultātā galva ne pa jokam atlocijās. Bet nevarētu teikt, ka vietas (pirmā rinda, tieši pie orķestra bedres) bija sliktas – vismaz es pārliecinājos, ka tur tiešām piedalās dzīvi, īsti cilvēki. Pirms tam man Gunta bija man iedevusi izlasīt libretu, jātzīst, ka mūzika un teksts šķietami idiotisko sižeta notikumu savārstījumu pārvērš normālā, baudāmā stāstā 🙂 Diriģenta partitūrai bija apdzeltējušas malās. Tas piestāvēja operas zelta rotājumiem, bet diez vai tas bija speciāli.

Starp citu, šoreiz es biju citā operā nekā pagājušajā reizē (G. saka, ka Valsts Operā). Iekšējā interjērā ārkārtīgi gaumīga krāsu izvēle – balts fons un skulptūras, zelta rotājumi, sarkanpurpuroti paklāji, krēsli un aizkari. Un nekādu citu raibumu, ja neskaita gleznas uz griestiem. Savā ziņā vienkārši un eleganti, ja vien šo vārdu savienojumu var attiecinār uz ko tādu, kas rotāts simtiem un tūkstošiem zelta puķīšu, vītnīšu, maliņu un putniņu.

Dzīvojam 5* viesnīcā, jo te notiek lekcijas. Tas ir Vltavas krastā un netālu no metro stacijas Andel (uz e liek tādu jumtiņu kā š), kuru G. mīlīgi sauc par Eņģelīti. Istabiņa diezgan maziņa, bet vajadzīgais skaits segu ir :). Viesnīca ir kaut kādā vēsturiskā ēkā, viss iekārtots vienā no tiem vēsturiskajiem puķīšstiliem. Visi gaiteņi marmorā un sarkanos paklājos, istabā gar sienām aristokrātiski zilbaltstrīpaini aizkari/drapērijas un vecināti spoguļi. Istabā visi tie auduma gabali izlikti tā, ka viegli asociējās ar gultu ar baldahīnu, lai gan viņi ir gar sienām. Konforenču rūmē ir laba akustika.

Iegājusi vannas istabā, konstatēju – hmmm, šitās mikroflīzīšu mozaikas ir kaut kur redzētas. Kur gan? Ha! Sinking Island spēlē, ko spēlēju pāris menešus atpakaļ, miljonāra Art Deco tornī bija šitādas vannas istabas. Dažviet gan viņi ir ar dizainu paarcentušies: kamōn, vannas istabas durvis, kas sastāv no divām mazām durtiņām (bez krampīša!), ir no matēta stikla ar nematētiem lūramcaurumiem. Un spoguļu izvietojums vannas istabā arī ir gana jocīgs – kāpēc, lai sēžot uz poda, kāds vēlētos redzēt savu seju no 3 pusēm?! (Stāvot kājās, seja ir redzama tikai no vienas puses, stāvot dušā – atkal no 3 pusēm). Bet istabā ir verams logs.

Izslavētais Prāgas aukstums ir nosacīts – vakar bizoju apkārt bez cepures, bet šodien nekas briesmīgs nav noticis. Rīgā man nekas tāds prātā vienkārši neienāktu. Sniegs ir, bet visas ielu brauktuves ir tīras, un pārsvarā ietves arī.

Šorīt izrādijās, ka konfas organizatori neļaus mums maksāt kronās par pusdienām, noteikti vajagot eiro. Gājām meklēt banku, kur samainīt kronas par eiro (kronas mēs abas varam izņemt jebkurā bankomātā). Bankas darbinieces ar skaitļu vārdiem angliski nedraudzējās, bet viņas bija pietiekami attapīgas, lai turētu pa rokai lapiņu, kur uzrakstīt vajadzīgo skaitli 😀 Ko diez es rakstīšu komandējuma atskaitē par konvertāciju uz eiro caur kronām, es nezinu, bet gan jau izskatīsies smieklīgi šā vai tā.

Baro mūs labākajās badaino zinātnieku tradīcijās – brokastis dod viesnīca, bet konfa – divas kafijas pauzes un pusdienas. G. gan pauž nepatiku pret bulkām ar sapļackātiem augļiem (ievārījumu). Nevaru pievienoties – augļus te pļockā garšīgi.

Pusdienlaiks ir pusotra stunda, vakaros arī ir brīvs laiks, G. jau centīgi plāno, kur visur viņa mani aizvedīs. Paklausoties, mani pārņem neskaidrība par to, kā to visu varētu saspiest šajā nelielajā dienu skaitā.

P.S. Prāgā ietves daudzviet ir izliktas ar maziem krāsainiem akmentiņiem.
P.S.2. Karmena bija neprātīgi kaulaina, teju vai biedējoši. Dons Žozē – nedaudz vecīgs un nedaudz resns, bet dziedāja ritīgi labi, spilgti.

Komentāri.

Es: Kamēr mēs gaidījām lidostā savu lidojumu, tikmēr skaļruņos paziņoja, ka lidojums uz Tallinu, kas bija plānots pusvienos, ir aizkavēts tehnisku iemeslu dēļ un tālāka informācija sekos ap četriem. Tā kā ar mūsu lidojumu viss bija labi, un čehu aviokompānija vispār ir foršāka par Airbaltic un Ryanair.

Sestdien, 2010.gada 30.janvārī
21:17

Nu re, esmu maajaas, neparastais piedziivojums ir nosleedzies.

Ielidoju pustrijos. Lidojums atkal bija skaists, turklaat shoreiz man kreesls fikseejaas kaa naakaas un aizmuguree turklaat neviens neseedeeja, taapeec es nevienam netrauceeju 🙂

Drusku gan kaitinoshi, no saules pielietajaam debesiim laizhoties zemee ielidor maakonii un nonaakt pilseetaa, kur viss ir apmaacies un saule nav pat laaga redzama. Bet – es apskatiju juuru no augshas 😀 ar visu ledu – smuki.

No riita man gadijaas “staaties sakaros” ar viesniicas apkalpojosho personaalu. Freivalds gribeeja, lai piesakos punktu kraashanas programmai – pietiekami biezhi paliekot sakraajaas kaadi nebuut bonusinji. Nu vai man zheel, turklaat var jau gadiities, ka es veel kau tkur braucu vinja paspaarnee 😀 Naakamais SOFSEMs buus augstajos Tatros 😉

Nu jaa, taatad pieteicos bluspunktu programmai un… uz e-pastu sanjeemu vesalus divus akonta nummurus un divas paroles. Peec ruupiigaakas paarbaudes atklaajaas, ka nevienaa no vinjiem mans uzvaards nav uzrakstiits pareizi – sastopoties ar pirmo nepaziistamo simbolu, vinji uzvaarda ievadiishanu bija paartraukushi, taapeec peedeejaas zilbes manaa uzvaardaa nebija. 😀 nu ko – iedevu pasi un skaidroju, ka ja tas dziivi atvieglo, vinji var izlaist miikstinaajuma ziimi, bet nerakstiit pa visam nedriikst 😀

Es apguvu maaku kontroleet viesniicas kondicionieri 🙂 Vai pareizaak sakot atradu, ka vinju var izsleegt 😀 Bet gaiss vienalga bija diezgan sauss, taapeec brokastiis es atkal aktiivi uzklupu meloneem 🙂 Un freivalds man vele ishkjieba paariiti aabolu no savaam superbrokastiim, ko es atvedu maajaas.

Tagad nepiecieshams paarskatiit bildes un izmest miglainaas. Beigaas vismaz lielaako dalju droshi vien ielikshu kaut kur te.

Saklausijos shaadus taadus koloriitus staastus, kaa Freivalds vadaa studentus izvadaajod dazhaadas akcijas un citas optimizaacijas…

Nopirku lidostaa jociigu no pogaam saveertu rokasspraadzi, un nenopirku vinju slaveno snabi, jo tas bija paaraaklielaas pudelees.

Apsveru domu, ka vajadzeetu tomeer iemaaciities sleepot.

Vareetu biezhaak iet uz taada tipa koncertiem, tas naaktu par labu maniem nerviem.

Jaauzraksta liela kaudze komandeejuma atskaishu, jaakjeraas pie peedeejaa laikaa maz dariitaa maizes darba, turklaat arii rakstus naaksies rakstiit. Zinaatniskos, nevis pasacinjas 😀

KONEC

Komentāri.

Es: Peec beigaam jau vienmeer veel kaut kaadas pieziimes atrodaas, taapeec, visticamaak te vinjas arii kraasies – rindinjaa uz leju.

Pirmaa:
Kaarlja Universitaatei Praagaa ir interesants sadalijums fakultaatees – lai gan shai universitaatei ir 3 dazhaadas fakultaates dazhaadiem teologjijas virzieniem, tomeer vinjaa ir tikai Fizikas un matemaatikas faultaate bez atsevishkji atdaliitaam inzhinierzinaatneem.

Es: Laikam vienreiz muuzhaa es aarzemees esmu redzeejusi kaut ko taadu, kas man turpmaak vareetu pietruukt – daudz, daudz, aarkaartiigi daudz balta, sausa, drupana sniega. Vienkaarsi perfekti.

Es: Jaanes zaabaki pie kurpnieka – peec visas taas ‘bremzeshanas” izraaadaas ir notrinusies gluda vissvariigaakaa zoles dalja – papeedis.

 Sestdien, 2010.gada 30.janvārī
19:23

Vakar no riita kaadas divas stundas braucaam, kameer no kalniem tikaam aaraa, uz Praagu, tur aizmetrojaam liidz viesniicai (atkal taa pati), nometaam mantas un devaamies iekaroot Praagu.

Vispirms gan tika izlemts, ka jaapaskata glaunie koncerta teerpi, ja nepiecieshams, tie arii jaapagludina. Paldies manam kostiimam, bet vinjsh izskatijaas neparasti labi prieksh tik drausmiigu vadaashanu paarcietusha izejamaa teerpa 😀 Veel tobriid es secinaaju, ka nezkaapeec esmu dabuujusi dviinju nevis karalienes istabu, taapeec arii shoreiz numurinjaa bija 2 mazaakas nevis viena neizmeerojami liela gulta. Nu, labi, sho legjendaaro objektu apskate man laiks citai reizei.

Kad nu uzvalks bija smuki uzkaarts un es biju paspeejusi nedaudz paarsteigt Freivaldu (paarmainajs peec es vinju nevis otraadi :D) ar apgalvojumu, ka to, ka shajaa istabaa ir gludinaats, var pateikt peec smarzhas.

Devaamies apmainiit savu “elektronisko biljeti” – izdruku uz lapinjas, kas apliecinaaja muusu tiesiibas triispersoniigi ierasties Praagas municpalitaates eekaa uz koncertu – pret biljeteem, jo uz lapinjas bija pamaaciiba, kas teica ka taa jaadara. Kasee uzzinaajaam, ka sheit kriize izpauzhaas taa, ka papiiru “iistajaam” biljeteem vairs nekjeeza, bet gan uz muusu lapeles uzspiedzh vienkaarshi ziimogu.

Peec tam Frevalda mudinaati apmekleejaam kjiinieshu restoraanu – ljoti garshiigi, shis tas no eedienkartes stripri atgaadinaaja “Pandu” Riigaa, bet vienu lietu es taa arii nesapratu – vai tieshaam kjiinieshi eiropieshus uzskata par taadiem riimaam?! Mums trijiem pietika un paari palika ar 2 cilveeku porciju 😀

Peec tam pashkjiiraamies – Freivalds mani veda uz Spaanju Sinagogu un Kaspars devaas kaut kur citur. Sinagoga no aarpuses izskatijaas ne ljoti veerieniiga. Celta “moru” stilaa – islama ietekmee sienu rotaajumi ir tikai un vieniigi abstraktie, nekaadu dziivneiku/cilveeku atteeli, bet par to kaadi! Freivalds staastija, ka tur esot sastopami visi 17 iespeejamie plaknes simetrijas veidi, savukaart es noveerteeju, ka par rakstu atkaartoshanos nevar suudzeeties. Sinogogaa bija savaakts diezgan apjomiigs dokumentu un dazhaadu citu priekshmetu komplekts, kas ilustreeja konspektiivi izklaastiitu ebreju veesturi Chehijaa un Praagaa. Blakus zaalee bija iespaidiiga religjisko sudrablietu kolekcija. No taa visa man praataa iespiedaas divi interesanti fakti – (1) Praagaa vistuvaak upei ir viduslaiku sakaumaa bijis ebreju rajons, un kad tie ieguvushi plashaakas ekonomiskaas tiesiibas, tad lielaakaa dalja bagaataako bija paarceelushies uz citaam pilseetas daljaam, kas novedis pie taa, ka kaut kaadaa tur briidii tas rajons ir bijis tik noplucis, ka vinju gandriiz pilniibaa nopleeshushi un uzbuuveejushi par jaunu, sho proceduuru paardziivojushi laikam dazhi nami un 4 sinagogas. (2) Hitlera uzdevumaa ebrejiem konfisceetaas mantas tika nevis izniicinaatas (vismaz gana veertiigaas-interesantaas), bet gan ar aarkaartiigu ruupiibu dokumenteetas un noglabaatas, ar meerkji beigaas izveidot muzeju tautai kura vairs neeksistee – kaa dinazauriem. Kad tas viss beidzaas, tieshii shii iemesla deelj bija saliidzinoshi viegli atdot daudzas mantas peec piederiibas (ja veel bija kam atdot) – jo katrai bija ruupiigi pierakstiits, kam un kur taa konfisceeta.

Kameer es tur to visu peetiju, lasiju un meegjinaaju uzreiz neaizmirst, tikmeer piezagaas negaidiits un nepatiikams paarsteigums – muzeja sleegshana pulksten 17:00. Turklaat sleegshana notika tik operatiivi, ka es pat nepaspeeju aara anopirkt kaadu skatu kartiiti, kuraa buutu atteelota kaut dalinja no interjera un ornamentiem. Un citur Praagaa man taadas atrast neizdevaas, taapeec es apvainojos un Praagaa skatu kartiites nenopirku vispaar. Spaanju sinagogaa fotograafeet bija aizliegts.

Taalaak mees staigaajaam pa Praagu, apskatijaam dazhus opernamus un eeku, kuraa agraak atradusies universitaate, kas ieveerojama ar to ka, bija primaa Sveetaas Romas imperijaa vai kaut kaa taa. Tam pilniigi noteikti bija sakars ar katoljiem, bet kaads tieshi, es kaa par sodiibu neatceros, jo vienkaarshi visvecaakaa universitaate ir Bolonjaa.

Pretiim universitaatei ir Opera, kuraa pirmuzvedumu piedziivojos Mocerta, laikam, Dons Zhuans. Praagaa ir vismaz 3, ja ne 4 vai vairaak operas un diav no taam es no aarpuses apskatiju 😀 Shii bija smukaaka kaa taa kas netaalu no muusu hotelja, bet varbuut taa likaas taapeec, ka vinju aizeenojaa aarkaartiigi kraasnjaa juugendstila municpalitaates eeka, kas atradaas blakus 😀

Es uzzinaaju, ka tas “Veezhu toris”, kuraa es uzkaapu celjojuma saakumaa, ir Praagas vecaa raatsnama tornis, un tas laukums ir Vecpilseetas laukums (dziivojaam mees pie Republikas laukuma).

Veel es biju Vaclava laukumaa – par godu sveetajam Vaclavam – kur ljoti senajos laikos ir bijis zirgu tirgus (tas laikam izskaidro laukuma diivaino formu, jo laukums ir ljoti garsh un stipri shaurs, varaak kaa bulvaaris, nevis laukums). Jaunaakos laikos – ienaakot padomju armijai – tur pashnaaviibu sadedzinoties bija izdarijushi divi cilveeki, un tagad vinjiem tur ir pieminjas ziime. Pilniigi drosha neesmu, bet man ir nelabas aizdomas, ka vienam no vinjiem nepaveicaas un vinjsh izdziivoja.

Redzeeju pieminjas ziimi Kafkam – maajaa, kur vinjsh kaut ko bija darijis, laikam dzimis.

Ar vien vaardsakot – jauki izstaigajos, tikai kaarteejo reizi atsaldeeju pirkstus, ar fotoaparaatu kjimereejoties.

Komentāru nav.

 Piektdien, 2010.gada 29.janvārī
23:30

Biju shajaa koncertaa:

Ljoti pacilaajoshi.

Komentāru nav.