Laumas piezīmes

Category: Ceļojumi

  • Steidzīgs, bet labs sākums

    Pirmdien, 2010-12-13
    13:34

     

    Labrīt!

    Pirmā lekcija ir par vācu sintaktisko korpusu, un lektors aizdsikutējās ar kaut kādiem vāciešiem, tāpēc ir īstais laiks ķerties pie piedzīvojumu aprakstiem.

    Vakar lidojums aizkavējās par 20 minūtēm, jo mūsu lidene aizkavējās, lidojot pie mums no Čehijas. Tas noveda pie neliela bizojiena – mērkaķa ātrumā uz viesnīcu, iečekoties, 5 minūšu laikā nolikt somas un pārģērbties, pirmajā tramvajā iekšā un uz operu, kur mums bija biļetes uz Karmenu. Operā ieradāmies pieklājīgi laicīgi un izskatījāmies pat pēc puslīdz cienijamām dāmām (ja neskaita to, ka es pēdējā brīdī atklāju/atcerējos, ka pēdējā ķīmiskā tīrīšana iznīcināja mana kostīma bikšu pogu).

    G. bija aizmigusi un izsalkusi, tāpec devāmies meklēt, kur ir bufete. Daiļrunīgā plāksnīte par to, ka buffete atrodās “1st floor” mūs pievīla – zinādamas, ka angliski “1st floor” bieži nozīmē 2.stāvu, mēs rūpīgi pārmeklējām pirmos divus stāvus, tāpēc vien, lai atklātu, ka bufete ir… 3.stāvā.

    Par operu – titru ekrāns bija pašā augšā, kā rezultātā galva ne pa jokam atlocijās. Bet nevarētu teikt, ka vietas (pirmā rinda, tieši pie orķestra bedres) bija sliktas – vismaz es pārliecinājos, ka tur tiešām piedalās dzīvi, īsti cilvēki. Pirms tam man Gunta bija man iedevusi izlasīt libretu, jātzīst, ka mūzika un teksts šķietami idiotisko sižeta notikumu savārstījumu pārvērš normālā, baudāmā stāstā 🙂 Diriģenta partitūrai bija apdzeltējušas malās. Tas piestāvēja operas zelta rotājumiem, bet diez vai tas bija speciāli.

    Starp citu, šoreiz es biju citā operā nekā pagājušajā reizē (G. saka, ka Valsts Operā). Iekšējā interjērā ārkārtīgi gaumīga krāsu izvēle – balts fons un skulptūras, zelta rotājumi, sarkanpurpuroti paklāji, krēsli un aizkari. Un nekādu citu raibumu, ja neskaita gleznas uz griestiem. Savā ziņā vienkārši un eleganti, ja vien šo vārdu savienojumu var attiecinār uz ko tādu, kas rotāts simtiem un tūkstošiem zelta puķīšu, vītnīšu, maliņu un putniņu.

    Dzīvojam 5* viesnīcā, jo te notiek lekcijas. Tas ir Vltavas krastā un netālu no metro stacijas Andel (uz e liek tādu jumtiņu kā š), kuru G. mīlīgi sauc par Eņģelīti. Istabiņa diezgan maziņa, bet vajadzīgais skaits segu ir :). Viesnīca ir kaut kādā vēsturiskā ēkā, viss iekārtots vienā no tiem vēsturiskajiem puķīšstiliem. Visi gaiteņi marmorā un sarkanos paklājos, istabā gar sienām aristokrātiski zilbaltstrīpaini aizkari/drapērijas un vecināti spoguļi. Istabā visi tie auduma gabali izlikti tā, ka viegli asociējās ar gultu ar baldahīnu, lai gan viņi ir gar sienām. Konforenču rūmē ir laba akustika.

    Iegājusi vannas istabā, konstatēju – hmmm, šitās mikroflīzīšu mozaikas ir kaut kur redzētas. Kur gan? Ha! Sinking Island spēlē, ko spēlēju pāris menešus atpakaļ, miljonāra Art Deco tornī bija šitādas vannas istabas. Dažviet gan viņi ir ar dizainu paarcentušies: kamōn, vannas istabas durvis, kas sastāv no divām mazām durtiņām (bez krampīša!), ir no matēta stikla ar nematētiem lūramcaurumiem. Un spoguļu izvietojums vannas istabā arī ir gana jocīgs – kāpēc, lai sēžot uz poda, kāds vēlētos redzēt savu seju no 3 pusēm?! (Stāvot kājās, seja ir redzama tikai no vienas puses, stāvot dušā – atkal no 3 pusēm). Bet istabā ir verams logs.

    Izslavētais Prāgas aukstums ir nosacīts – vakar bizoju apkārt bez cepures, bet šodien nekas briesmīgs nav noticis. Rīgā man nekas tāds prātā vienkārši neienāktu. Sniegs ir, bet visas ielu brauktuves ir tīras, un pārsvarā ietves arī.

    Šorīt izrādijās, ka konfas organizatori neļaus mums maksāt kronās par pusdienām, noteikti vajagot eiro. Gājām meklēt banku, kur samainīt kronas par eiro (kronas mēs abas varam izņemt jebkurā bankomātā). Bankas darbinieces ar skaitļu vārdiem angliski nedraudzējās, bet viņas bija pietiekami attapīgas, lai turētu pa rokai lapiņu, kur uzrakstīt vajadzīgo skaitli 😀 Ko diez es rakstīšu komandējuma atskaitē par konvertāciju uz eiro caur kronām, es nezinu, bet gan jau izskatīsies smieklīgi šā vai tā.

    Baro mūs labākajās badaino zinātnieku tradīcijās – brokastis dod viesnīca, bet konfa – divas kafijas pauzes un pusdienas. G. gan pauž nepatiku pret bulkām ar sapļackātiem augļiem (ievārījumu). Nevaru pievienoties – augļus te pļockā garšīgi.

    Pusdienlaiks ir pusotra stunda, vakaros arī ir brīvs laiks, G. jau centīgi plāno, kur visur viņa mani aizvedīs. Paklausoties, mani pārņem neskaidrība par to, kā to visu varētu saspiest šajā nelielajā dienu skaitā.

    P.S. Prāgā ietves daudzviet ir izliktas ar maziem krāsainiem akmentiņiem.
    P.S.2. Karmena bija neprātīgi kaulaina, teju vai biedējoši. Dons Žozē – nedaudz vecīgs un nedaudz resns, bet dziedāja ritīgi labi, spilgti.

    Komentāri.

    Es: Kamēr mēs gaidījām lidostā savu lidojumu, tikmēr skaļruņos paziņoja, ka lidojums uz Tallinu, kas bija plānots pusvienos, ir aizkavēts tehnisku iemeslu dēļ un tālāka informācija sekos ap četriem. Tā kā ar mūsu lidojumu viss bija labi, un čehu aviokompānija vispār ir foršāka par Airbaltic un Ryanair.

  • Sagatavošanās darbi

    Piektdien, 2010-12-10
    23:49

     Pāgājušo reizi bija problēmas ar RSS pogas parādīšanu dažos pārlūkos, tāpēc vispirms tehniskā informācija: RSS ir te – [nav vairs tur]

    Kas to būtu domājis, ka nākamais ceļojums atkal būs uz Čehiju?! Šoreiz tiešām darbs sūta – apmeklēsim ziemas skolu par sintaktiski anotētajiem korpusiem (darba biedri man neļāva tos saukt par kokubankām 😛 ), tiksimies ar čehu lielajiem datorlingvistiem un iesim uz Karmenu. Ņemot vērā vasaras aktīvo darbošanos ar čehu marķētājrīka sadraudzināšanu ar mūsu gramatikas modeli, vajadzētu būt tīri interesanti. Vai vismaz noderīgi.

    Pamazām taisos pakoties, un pie viena iedzīvināju krietnu laiciņu nelietoto šejienes kontu – nelikās pareizi jaukt kopā kulinārās lietas ar ceļojuma piezīmēm. Apbrīnojamā kārtā man pat izdevās atrast čehu kronas no pagājušās reizes, labi, ka čehi vēl nav uz eiro pārgājuši.

    Interesanti, vai no Kārļa tilta beidzot stalažas būs novāktas?

    —————————–

    Saņēmu no organizatoriem šādu te.

    We would like to remind or precise some practical matters:
    WEATHER: The weather is now very cold (about -10oC) and Prague is covered with plenty of snow. Keep it in mind!

    /Mēs vēlētos atgādināt vai precizēt dažas praktiskas dabas lietas:
    LAIKA APSTĀKĻI: Tagad ir ļoti auksts (apmēram -10*C) un Prāgā ir daudz sniega. Paturiet to prātā!/

    Ļoti auksts. Kā tad.

    Ja pareizi atceros, es to vēstuli toreiz lasīju, kad ārā bija ap -20.

  • Peecseerija

    Otrdien, 2010.gada 2.februārī
    3:54

    Ieliku bildes http://public.fotki.com/lauma/sofsem-2010/

    Njemiet par labu to, kas ir, jo peec komentaaru rakstiishanas man roku rauj krampis un shkjirot vinjas kaut kaa siikaa man tieshaam nav speeka.

    Komentāru nav.

    Pārskatot šī ceļojuma piezīmes, atcerējos, ka šī paša ceļojuma laikā iepazinos ar savu ilgtermiņa draugu Phd komiksu.

  • Atgrieshanaas

    Sestdien, 2010.gada 30.janvārī
    21:17

    Nu re, esmu maajaas, neparastais piedziivojums ir nosleedzies.

    Ielidoju pustrijos. Lidojums atkal bija skaists, turklaat shoreiz man kreesls fikseejaas kaa naakaas un aizmuguree turklaat neviens neseedeeja, taapeec es nevienam netrauceeju 🙂

    Drusku gan kaitinoshi, no saules pielietajaam debesiim laizhoties zemee ielidor maakonii un nonaakt pilseetaa, kur viss ir apmaacies un saule nav pat laaga redzama. Bet – es apskatiju juuru no augshas 😀 ar visu ledu – smuki.

    No riita man gadijaas “staaties sakaros” ar viesniicas apkalpojosho personaalu. Freivalds gribeeja, lai piesakos punktu kraashanas programmai – pietiekami biezhi paliekot sakraajaas kaadi nebuut bonusinji. Nu vai man zheel, turklaat var jau gadiities, ka es veel kau tkur braucu vinja paspaarnee 😀 Naakamais SOFSEMs buus augstajos Tatros 😉

    Nu jaa, taatad pieteicos bluspunktu programmai un… uz e-pastu sanjeemu vesalus divus akonta nummurus un divas paroles. Peec ruupiigaakas paarbaudes atklaajaas, ka nevienaa no vinjiem mans uzvaards nav uzrakstiits pareizi – sastopoties ar pirmo nepaziistamo simbolu, vinji uzvaarda ievadiishanu bija paartraukushi, taapeec peedeejaas zilbes manaa uzvaardaa nebija. 😀 nu ko – iedevu pasi un skaidroju, ka ja tas dziivi atvieglo, vinji var izlaist miikstinaajuma ziimi, bet nerakstiit pa visam nedriikst 😀

    Es apguvu maaku kontroleet viesniicas kondicionieri 🙂 Vai pareizaak sakot atradu, ka vinju var izsleegt 😀 Bet gaiss vienalga bija diezgan sauss, taapeec brokastiis es atkal aktiivi uzklupu meloneem 🙂 Un freivalds man vele ishkjieba paariiti aabolu no savaam superbrokastiim, ko es atvedu maajaas.

    Tagad nepiecieshams paarskatiit bildes un izmest miglainaas. Beigaas vismaz lielaako dalju droshi vien ielikshu kaut kur te.

    Saklausijos shaadus taadus koloriitus staastus, kaa Freivalds vadaa studentus izvadaajod dazhaadas akcijas un citas optimizaacijas…

    Nopirku lidostaa jociigu no pogaam saveertu rokasspraadzi, un nenopirku vinju slaveno snabi, jo tas bija paaraaklielaas pudelees.

    Apsveru domu, ka vajadzeetu tomeer iemaaciities sleepot.

    Vareetu biezhaak iet uz taada tipa koncertiem, tas naaktu par labu maniem nerviem.

    Jaauzraksta liela kaudze komandeejuma atskaishu, jaakjeraas pie peedeejaa laikaa maz dariitaa maizes darba, turklaat arii rakstus naaksies rakstiit. Zinaatniskos, nevis pasacinjas 😀

    KONEC

    Komentāri.

    Es: Peec beigaam jau vienmeer veel kaut kaadas pieziimes atrodaas, taapeec, visticamaak te vinjas arii kraasies – rindinjaa uz leju.

    Pirmaa:
    Kaarlja Universitaatei Praagaa ir interesants sadalijums fakultaatees – lai gan shai universitaatei ir 3 dazhaadas fakultaates dazhaadiem teologjijas virzieniem, tomeer vinjaa ir tikai Fizikas un matemaatikas faultaate bez atsevishkji atdaliitaam inzhinierzinaatneem.

    Es: Laikam vienreiz muuzhaa es aarzemees esmu redzeejusi kaut ko taadu, kas man turpmaak vareetu pietruukt – daudz, daudz, aarkaartiigi daudz balta, sausa, drupana sniega. Vienkaarsi perfekti.

    Es: Jaanes zaabaki pie kurpnieka – peec visas taas ‘bremzeshanas” izraaadaas ir notrinusies gluda vissvariigaakaa zoles dalja – papeedis.

  • Pastaiga pa Praagu – otraa pastaiga

     Sestdien, 2010.gada 30.janvārī
    19:23

    Vakar no riita kaadas divas stundas braucaam, kameer no kalniem tikaam aaraa, uz Praagu, tur aizmetrojaam liidz viesniicai (atkal taa pati), nometaam mantas un devaamies iekaroot Praagu.

    Vispirms gan tika izlemts, ka jaapaskata glaunie koncerta teerpi, ja nepiecieshams, tie arii jaapagludina. Paldies manam kostiimam, bet vinjsh izskatijaas neparasti labi prieksh tik drausmiigu vadaashanu paarcietusha izejamaa teerpa 😀 Veel tobriid es secinaaju, ka nezkaapeec esmu dabuujusi dviinju nevis karalienes istabu, taapeec arii shoreiz numurinjaa bija 2 mazaakas nevis viena neizmeerojami liela gulta. Nu, labi, sho legjendaaro objektu apskate man laiks citai reizei.

    Kad nu uzvalks bija smuki uzkaarts un es biju paspeejusi nedaudz paarsteigt Freivaldu (paarmainajs peec es vinju nevis otraadi :D) ar apgalvojumu, ka to, ka shajaa istabaa ir gludinaats, var pateikt peec smarzhas.

    Devaamies apmainiit savu “elektronisko biljeti” – izdruku uz lapinjas, kas apliecinaaja muusu tiesiibas triispersoniigi ierasties Praagas municpalitaates eekaa uz koncertu – pret biljeteem, jo uz lapinjas bija pamaaciiba, kas teica ka taa jaadara. Kasee uzzinaajaam, ka sheit kriize izpauzhaas taa, ka papiiru “iistajaam” biljeteem vairs nekjeeza, bet gan uz muusu lapeles uzspiedzh vienkaarshi ziimogu.

    Peec tam Frevalda mudinaati apmekleejaam kjiinieshu restoraanu – ljoti garshiigi, shis tas no eedienkartes stripri atgaadinaaja “Pandu” Riigaa, bet vienu lietu es taa arii nesapratu – vai tieshaam kjiinieshi eiropieshus uzskata par taadiem riimaam?! Mums trijiem pietika un paari palika ar 2 cilveeku porciju 😀

    Peec tam pashkjiiraamies – Freivalds mani veda uz Spaanju Sinagogu un Kaspars devaas kaut kur citur. Sinagoga no aarpuses izskatijaas ne ljoti veerieniiga. Celta “moru” stilaa – islama ietekmee sienu rotaajumi ir tikai un vieniigi abstraktie, nekaadu dziivneiku/cilveeku atteeli, bet par to kaadi! Freivalds staastija, ka tur esot sastopami visi 17 iespeejamie plaknes simetrijas veidi, savukaart es noveerteeju, ka par rakstu atkaartoshanos nevar suudzeeties. Sinogogaa bija savaakts diezgan apjomiigs dokumentu un dazhaadu citu priekshmetu komplekts, kas ilustreeja konspektiivi izklaastiitu ebreju veesturi Chehijaa un Praagaa. Blakus zaalee bija iespaidiiga religjisko sudrablietu kolekcija. No taa visa man praataa iespiedaas divi interesanti fakti – (1) Praagaa vistuvaak upei ir viduslaiku sakaumaa bijis ebreju rajons, un kad tie ieguvushi plashaakas ekonomiskaas tiesiibas, tad lielaakaa dalja bagaataako bija paarceelushies uz citaam pilseetas daljaam, kas novedis pie taa, ka kaut kaadaa tur briidii tas rajons ir bijis tik noplucis, ka vinju gandriiz pilniibaa nopleeshushi un uzbuuveejushi par jaunu, sho proceduuru paardziivojushi laikam dazhi nami un 4 sinagogas. (2) Hitlera uzdevumaa ebrejiem konfisceetaas mantas tika nevis izniicinaatas (vismaz gana veertiigaas-interesantaas), bet gan ar aarkaartiigu ruupiibu dokumenteetas un noglabaatas, ar meerkji beigaas izveidot muzeju tautai kura vairs neeksistee – kaa dinazauriem. Kad tas viss beidzaas, tieshii shii iemesla deelj bija saliidzinoshi viegli atdot daudzas mantas peec piederiibas (ja veel bija kam atdot) – jo katrai bija ruupiigi pierakstiits, kam un kur taa konfisceeta.

    Kameer es tur to visu peetiju, lasiju un meegjinaaju uzreiz neaizmirst, tikmeer piezagaas negaidiits un nepatiikams paarsteigums – muzeja sleegshana pulksten 17:00. Turklaat sleegshana notika tik operatiivi, ka es pat nepaspeeju aara anopirkt kaadu skatu kartiiti, kuraa buutu atteelota kaut dalinja no interjera un ornamentiem. Un citur Praagaa man taadas atrast neizdevaas, taapeec es apvainojos un Praagaa skatu kartiites nenopirku vispaar. Spaanju sinagogaa fotograafeet bija aizliegts.

    Taalaak mees staigaajaam pa Praagu, apskatijaam dazhus opernamus un eeku, kuraa agraak atradusies universitaate, kas ieveerojama ar to ka, bija primaa Sveetaas Romas imperijaa vai kaut kaa taa. Tam pilniigi noteikti bija sakars ar katoljiem, bet kaads tieshi, es kaa par sodiibu neatceros, jo vienkaarshi visvecaakaa universitaate ir Bolonjaa.

    Pretiim universitaatei ir Opera, kuraa pirmuzvedumu piedziivojos Mocerta, laikam, Dons Zhuans. Praagaa ir vismaz 3, ja ne 4 vai vairaak operas un diav no taam es no aarpuses apskatiju 😀 Shii bija smukaaka kaa taa kas netaalu no muusu hotelja, bet varbuut taa likaas taapeec, ka vinju aizeenojaa aarkaartiigi kraasnjaa juugendstila municpalitaates eeka, kas atradaas blakus 😀

    Es uzzinaaju, ka tas “Veezhu toris”, kuraa es uzkaapu celjojuma saakumaa, ir Praagas vecaa raatsnama tornis, un tas laukums ir Vecpilseetas laukums (dziivojaam mees pie Republikas laukuma).

    Veel es biju Vaclava laukumaa – par godu sveetajam Vaclavam – kur ljoti senajos laikos ir bijis zirgu tirgus (tas laikam izskaidro laukuma diivaino formu, jo laukums ir ljoti garsh un stipri shaurs, varaak kaa bulvaaris, nevis laukums). Jaunaakos laikos – ienaakot padomju armijai – tur pashnaaviibu sadedzinoties bija izdarijushi divi cilveeki, un tagad vinjiem tur ir pieminjas ziime. Pilniigi drosha neesmu, bet man ir nelabas aizdomas, ka vienam no vinjiem nepaveicaas un vinjsh izdziivoja.

    Redzeeju pieminjas ziimi Kafkam – maajaa, kur vinjsh kaut ko bija darijis, laikam dzimis.

    Ar vien vaardsakot – jauki izstaigajos, tikai kaarteejo reizi atsaldeeju pirkstus, ar fotoaparaatu kjimereejoties.

    Komentāru nav.

     

  • Koncerts

     Piektdien, 2010.gada 29.janvārī
    23:30

    Biju shajaa koncertaa:

    Ljoti pacilaajoshi.

    Komentāru nav.

  • Peedeejaa konferences diena

    Ceturtdien, 2010.gada 28.janvārī
    19:21

    Jaa, tieshi taa, riit muus salaadee autobusos un ved prom.

    Taa nu es shodienu noleemu izmantot sapraatiigi un vispirms kopa aar brokastiim noguleeju pirmo lekciju, kur ATKAL bija par testeeshanu, shoreiz iipashi Ajaksam, un peec tam pusdienlaikaa atteicos iet kopaa ar Freivaldu dzert kapuchino un mociities ar naakamo rakstu un gaaju pastaigaat un apskatiit pilseetinjas centru, un smuki aizsnigusho upi.

    Shodien nav paaraak aukts, -4 graadi, viss nomaacies un snieg taadam nelielaam apaljaam paarslinjaam. Lai gan shkjita, ka nesnieg jau stipri, tomeer es aatri vien pieshaavos izmantot nedaudz kompliceetu fotoaparaata iznjemshanas protokolu: nopurinaat no piedurkneem sniegu, atveert sominju, iznjemt fotoaparaatu un aizveert sominju, jo sniegs pielika visas puules, lai saliistu tur iekshaaa amoraalos kvantumos, lai gan pat veeja (!) itkaa nemaz nav.

    Priecaadamaas par taadiem sniega kvantumiem, kaadus iespeejams savaa muuzhaa redzeejusi taa iisti neesmu, nostaidaaju pa kalninju lejaa liidz pilseetas centram un upei. Izraadijaas, ka pilseetinja ir mazaaka un karte – detalizeetaaka kaa vareetu domaat. Viena no lietaam mani saakotneeji ljoti paarsteidza – kur gan te ir kaadas gaajeejiem paredzeetas ietves?! Bet nedaudz apdomajot, viss izraadijaas ljoti vienkaarshi – pat ja vinjas buutu, tad zem sniega vinjas taapat nebuutu atrodamas, turklaat celja malas ir vajadziigas ljoti praktiskai lietai – kur nogruust nogreedereeto sniegu, jo visu upee sagruust nevar – paaraak taalu! Peedeejais nav mans izgudrojums – redzeeju kaa neliels dzetens traktorinjsh ar lielu dzeltenu kausu nogruuda sniega kaudzi pie upes lai taa briivi birst pa krastu lejaa. Jaa, sheit attieksme nav gluzhi taa pati, kas Riigaa kanaalmalas daarzniekiem 😀

    Otra lieta, kas man sakaumaa likaas neparasta bija aarkaartiigi skaistaas garaas laastekas – tipiski garaakas par pusmetru. Un pa visu pilseetu visas nedeeljas laikaa es esmu redzeejusi laikam vienu briidinaajuma ziimi par laastekaam un no jumta kriitoshu stafu. Tiesa gan liela dalja no vinjaam, jaa kritiis, tad iekritiis nomalee ieshkjuureetaa sniega kaudzee. Secinaajums – ja tu esi taads mulkjis, ka tu nespeej pamaniit, ka laastekas te ir ikdiena, nevis reta eksotika, un lien kur nevajag – pats vainiigs 😀 Jo vinjas vismaz pashlaik nemaz taa nekriit, bet ir ruupiigi piesalushas pie jumta.

    Taa lieta, ko es nesapratu sakaraa ar laastekaam bija – kaapeec cilveeki, te tik daudz kur rotaashanai lieto nesmukaas plastmasas laastekas, ja vinjiem ir taados kvantumos pieejamas tik lieliki dabiski paraugi?! Istaas laasteks vismaz no taaalienes sheit izskataas tik tiiras un dzidras! Bet plastmasas – nu taadi apbruzhaajushies pljurkji.

    Taa pilseetas dalja, ko es redzeeju vismaz par 50 procentiem sastaaveeja no dazhaada lieluma un uzpostiibas pakaapes viesniicaam, veel kaadi 25% – dazhaadi gril- un citi baari. Vismaz puse cilveeku valkaa sarkanas, zilas un visaadu citaadu spilktu kraasu sleepotaaju jakas. Taa dara ne tikai sleepotaaji, bet arii kraaveeji un dazhaadi citi apkaart skraidoshi ljautinji.

    Maajas tipiski ir vairaakstaavu ar vairaaku liimenju jumtinjiem, reizeem arii balkoniem. Redzeeju kaa viena tante ar pamatiiga izmeera sniega laapstu vismaz 5 minuutes menteeja no sava balkona aaraa sniegu – paari margaam. Man liekas, ka taa bija viesniica. Vairaaku liimenju jumtini ir aarkaartiigi praktiski laasteku vajadziibaam – vietums taas veidoja pat taadus kaa aizkarus no augstaaka jumta paari logam ar galiem gandriiz pieskaroties zemaakajam jumtam. Skaisti.

    Shiet vieniigaa pusliidz plakanaa vieta pilseetaaa bija ap upi – no taas visi celji veda tikai un vieniigi vairaak vai mazaak staavi augshaa kalnaa. Visi citi nezgaadeelj izskatiijaas ljoti konfortabli, bet man gan ik pa briitinjam shkjita, ka shis celjs ir nedaudz par staavu, lai ietu pa vinju, neaizdomaajoties, kur liek kaaju it iipashi jau uz leju 😀

    Nopirku dazhus pilniigi nefunkcionaalus suveniirus, turklaat gruuti transporteejamus – stikla. Kur ir mans veselais sapraats?! (Awwww, bet taas stikla avenes bija tik miiliigas…) Kaa arii dazhas pastkartiites Ar Shpinleruv Miln-as skatinjiem – tiem, kurus ar taadu prieku baudiju otrdienas vakaraa pa autobusa logu.

    Riit no riita 10 izbraucam uz Praagu un tuseejam tur ar Freivaldu, taapeec shoreiz laikam skrieshana apkaart kaut kaadiem depo izpaliks.

    Papildus noveerojumi:

    * Neparasti, bet shie zaabaki manas kaajas speej saglabaat pilniigi sausas. Ne tikai peec krietnu 2h pastaigas pa pilseetu bet arii peec visaam taam sniega izklaideem. Turklaat neskatoties uz sniega dziljumu, arii no aughas sniegs zaabakos ieliist nemeegjina. Riigaa tas notiek pie mazaakaas nepareizas kustiibas, lai gan sniega tur ir daudz mazaaak 😀

    * Lai gan saakonteeji likaas, ka peedeejaas dienas invited talki buus galiigi neinteresanti, tomeer nee – shkjiet 3. peec kartas bija par programmeeshnas valodu SmallTalk, kur lektors visnotalj interesanti staastija par to, ar ko tad SmallTalks atshkjiraas no citaam valodaam, ko tad vinji shajaa valodaa juutaas izdarijushi forshaak. Veel shis lektors izceelaas ar to, ka vinja prezentaacijaa bija vismaz 3 (man liekas ka patiesiibaa viaraak) Eshera (jaaa, jaa, nu es nezinu, ka ato uzvaardu pareizi izrunaa http://en.wikipedia.org/wiki/M._C._Escher) darbi, un kas pats paarsteidzoshaakais – vinji tur kur bija ielikti, tieshaam idejisk iedereejaas! Piemeeram, rocinjas kas viena otru ziimee, bija ieliktas slaidaa par sisteemaam kas izmaina savas iipashiibas/uzbuuvi savas darbiibas laikaa.

    * Naakamreiz noteikti jaapanjem liidz chiibinjas vai kurpes – nav eerti, ja tavs vieniigais apavu paaris ir zaabaki 😀

    * Vai es jau teicu? Sheit nevienam ij praataanenienaak kaisiities ar smiltiim un saali un tamliidziigi. VIeniigais liidzeklis, ko sheit izmanto sniega daudzuma samazinaashanai uz ielaam ir TRAKTORS. Ljoti parociigi – peec visaam outdoor activities mani zaabaki ir tik tiiri kaa nekad.

    * Otrdien braucot augshaa kalnos noveeroju, kaa izskataas egles, kam uz zariem ir ljoti daudz sniega – peec aizveertiem lietussargiem. Nu sniega te ir tik daudz, ka no eglju zariem (vismaz viduciishiem) tas var taa arii nenobirt nedeeljaam ilgi, ja nav veetra un pa to laiku piesnieg veel, taapeec uz tiem zariem ir nevis daudz sniega kaa Latvijas izpratnee – ap 4 cm, bet gan kaartiiga spriidi augsta chupa. Tur kur bija kalnam saulainaaka nogaaze, tur egles izskatijaas peec egleem un pats kalns – peec inverteeta baltaa laacha – spalva melna, zeme balta. Veel es redzeeju, kaa izskataas koki ar tieshaam pieznigushaam galotneem – laiku pa laikam vareeja redzeet kokus, kas attieciibaa pret zemi veidoja lokus – galotnee bija iebiris tik daudz sniega, ka taa bija piespiesta pie zemes. Bet nebija nolauzti, lai gan to stumbri bija ismaz rokas (manas) resnumaa.

    * Es pabeidzu sesiju. Beidzot. Pie viena ieguvu vielu paardomaam par cilveeku psihologjiju. It iipashi par to, ka man vajadzeetu censties mazaak krist uz nerviem cilvekiem, kas ir gudraaki par mani, ar saviem pienjeemumiem, kaapeec taa ir.

    * Es ieveeroju, ka shajos staastinjos esmu izlaidusi vismaz pusi no latvieshu valodaijai nepiecieshamajiem komatiem. Vajadzeetu mazaka steigties?! Veel es ieveeroju, ka ljoti biezhi man paarsitaas taustinji tieshi rakstot vaardu “kalns” un tad sanaak klans. Nee, te nekad nav bijis rakstiits par klaniem 😀

    Komentāri.

    Es: Par posteriem – vakar bija balsoshana par labaako posteri, un shodien mees uzzinaajaam, ka katrs posteris (taatad arii muuseejais!!!) bija sanjeemis vismaz 8 balsies.

  • Posteru sesija galaa!

    Trešdien, 2010.gada 27.janvārī
    19:10

    Uraa, uraaa, posteru (plakaatu) sesija ir galaa, un taas laikaa nekas briesmiigs nenotika. Kaspars runaaja saprotami, un mees pat paspeejaam sanjemt paaris uzslavas… Kaa arii paaris aizraadijumus, kaapeec mums neesot nevienas bildiites posterii.

    Veel paaris pieziimes par vakardienu.
    1.
    Kad peec braukshanas ar ragavinjaam iekaapaam autobusaa, un tas saaka braukt, tehniskaa organizatore Milena saaka jautaat, kuram pazudusi viesniicas kartinja (dzeltens papiiriits uz kura rakstiits istbinjas nummurs un kur atziimee sanjemtaas pusdienas/brokastis/vakarinajs), jo viena taada atradaas. Izraadijaas, ka taa ir mana, lai gan es pirmajaa briidii nespeeju atcereeties gaitenja numuru un taapeec buut pilniigi drosha. Es ljoti labi saprotu, kaa vinja pazuda, jo vinja brauciena laikaa bija man bikshu aizmugureejaa kabataa. es tisijos to paarlikt somaa, bet aizmirsu. Bet es nekaadiigi nespeeju iedomaaties, kaa gan gadijaas, ka vinja tik atrasta, turklaat netiishaam, jo ja vinja izkrita trasee, tad vinjas atrashanai vajadzeeja prasiit sniega paarsijaashanu vismaz kilometra garumaa…

    2.
    Vakaraa pie ieejas restoraanaa mums deva garshot, kas ir chehu lepnums beherovka – http://en.wikipedia.org/wiki/Becherovka Ritiigs raganu dzeeriens, peec apraksta izklausaas peec melnaa balzaama – arii zaaliishu uzleejums ar slepenu recepti, dzelteniigaa kraasaa, caurspiidiigs un garsho ieveerojami labaak kaa kaut kaadi jokainie kampari, tomeer, kad tu cilveeks malcinju taada esi iedzeeris, tad var kaadu briitinu shaubiities, vai tas ir paredzeets slimiibu izdziishanai vai ienaidnieku indeeshanai. Ekstreemi, bet peec gumijas vai ziepeem pilniigi noteikti negarsho.

  • Turpinaajums

    Trešdien, 2010.gada 27.janvārī
    12:39

    Labriit 🙂
    Internets no riita muusu istabinjaa atgriezies nav, bet tagad es seezhu lekciju zaalee un te viss ir lieliski, ja neskaita to ka aarkaartiigi naak miegs.

    Pashlaik klausos ieluugto runaataaju, kursh kaut ko staasta par XML datu baazeem. Liekas, ka forshie invited talki ir beiguhsies un riit arii buus kaut kaadas garlaiciigaas software lietas. Eh nu taada dziive 😀

    Vakar peec atgrieshanaas no kalna mums bija stundinja vai divas lai izzhuutu/nomainiitu dreebes utt. un tad muus veda “ceelajaas” vakarinjaas. Taas notika jaukaa mednieku stila krodzinjaa, kuram piemita tikai viens truukums – tas bija ieveerojami par mazu tam cilveeku daudzumam, taapeec leilaako dalju pie garajiem galdiem saspieda cieshaak, bet muus dazhus noseedinaaja pie atsevishkja neliela galdinja, kas izraadijaas savaa iipashaa veidaa par lielu – vienaa galda galaa seedoshais nevareeja dzirdeet otraa galda galaa seedosho, lai gan pie galda mees seedeejama tikai 4. Apkaart gan bija liels troksnis, un otraa galda galaa seedoshais bija francuuzis ar atbilstoshajaam izrunas iipatniibaam. Vismaz ar manaam vaajajaam anglju valodas zinaashanaam vispar ir drausmiigi gruuti saprast francuuzhus.

    Lielais cilveeku daudzums bija pamatiigi apjucinaajis apkalpojosho personaalu, jo vinji diezgan sviestaini skraidiija censhoties paspet visiem visu atnest, turklaat man par zinaamu uzjautrinaajumu viens viesmiilis nomocijaas 5 minuutes, kameer dabuuja no viina pudeles aaraa korkji. Peec tam citaam pudeleem vinjsh ieguva arvanceetaaku korkjuviljkji ar kuru atveert bija vieglaak. No pasniegtaas paartikas man vislabaak patika kaut kaads jokains eljljaa un marineetos siipolos iemeerkts miikst sierinjsh, kaa arii zupinja maizes bljodinjaa. Taa kaa pie zupas bija seenes, tad mees ar Danutu drusku pafilozofeejaam par to, ka Latvijaa un Polijaa cilveeki prot seenjot un taas seenes peec tam pagatavot un eest, kameer lielaakaa dalja paareejaas Eiropas paziist tikai shampinjonus.

    Franchu jauneeklis veerteeja ka viins esot tiiri labs, bet ne ljoti labs, un par to domaajot, es Danutai pastaastiju, ka ciktaal man zinaams Latvijaa Gruzijas viini ir iespeejams populaaraakie, jo tie nav tik daargi kaa franchu, bet vinji vienalga ir ljoti labi. Franchu jauneeklis vienaa briidii taa mulsi pasmaidija, laikaam taapeec ka vinjsh muus dzirdeeja tikai ljoti fragmentaari un pienjeema, ka ir paarklausiijies.

    Peecpusdienaa buus “Student research forum”, kur Kasparam 5 minuutees jaapastaasta par muusu rakstu un peec tam mums buus jaastaav pie plakaata un jaatbild uz nesaprotamiem jautaajumiem. Neizklausaas pozitiivi.

    Daudzaas reizes braucot autobusaa, redzeeju, ka pilseetinjas centraa ir ljoti smuka upe ar sniegu ledu un uudenskritumiem. Ja paspeeshu, ieshu riit vinju obzerveet.

    Shejienei ir kaut kaadas diivainas attieciibas ar tiitariem – mums aarkaartiigi biezhi pusdienaas vai vakarinjaas (parastajaas nevis tajaas, kas notiek kaut kur aarpus viesniicas) dod garshiigi pagatavotu tiitara kruutinju. Vienreiz bija ljoti garshiigi ar muskatriesktu un seeniiteem, un vienreiz man bija lielais paarsteigums, ka izskatijaas, ka taa galja noteikti buus cieta aun garshos peec zoles, a patiesiibaa bija aarkaartiigi miiksta un garshiiga. Vistas te laikam nav topaa.

    Komentāru nav.

     

  • Outdoor activities

    Trešdien, 2012.gada 27.janvārī
    0:48

    Disclimer: Nelasiit cilveekiem ar vaajiem nerviem vai paarmeeriigaam ruupeem par mani – es turpmaakajaa staastaa kritiishu, kurmuljoshu un veel arii salshu 😀

    Latviski tieshaa tulkojumaa taas laikam buutu izdariibas arpus telpaam, bet vispaar outdoor activities ir tas, ka lai zinaatnieki neieruuseetu, vinjus-muus izvilka no telpaam aaraa un uztutinaaja uz dazhadiem sniegapaarvareeshanas atribuutiem.

    Paeedaam pusdienas, paargjeerbaamies – man shii dalja atkrita, jo man lidzi ir tikai vienas normaalas bikses (un vienas “nenormaalaas” – uzvalka bikses ar ko piektdien uz koncertu), tomeer es arii centos – uzvilku savu superbiezo dzhemperi un ruupiigi paarsaiteeju zaabaksu cieshaak, lai tie neiedomaatos atsieties kaadaa iipashi piemeerotaa briidii. Muus sadalija divaas grupaas un salaadeeja aizveesturiska paskata iekshpilseetas transporta autobusos un veda augshaa kalnaa. Visaugstaakajaa no tuvumaa redzamajaam virostneem nee, bet vispaar diezgan augstu 😀 Katrai grupai pieshkjiira pa vienam pavadonim melnidzeltenaa (ljoti smuka olu dzeltena kraasa) sleepotaaju kostiimaa ar uzrakstu “Deltenaa punkta sleeposhanas un sniegadeelja skola” (angliski). Muusu grupa saakoshot ar sledgeing. Prasu Kasparam: “Kas ir sledge?” “Ragavinjas, atceries, es staastiju!” Hmmm. Ok, saaksim ar visbailiigaako… Vispaar taa ir laba taktika, lai gan veelaak vinjai atradaas dazhi truukumi.

    Izdalija mums katram pa vienam priekshmetam – ragavinjaam. Vispaar ljoti liidziigas parastajaam beernu ragavinjaam – shiim – http://www.skippertoys.com/Sledge-2.jpg – tikai prieksheejie stuuri ljoti ruupiigi nostraaadaati ar metaalu un seedeklis saviits no melna sinteetiska auduma sloksneem. Instruktaazha – lai pagrieztos pa labi, lietojiet labo kaaju, lai pagrieztos pa kreisi, lietojeit kreiso kaaju, lai bremzeetu – abas. Ar papeezhiem, vai ja nepietiek ar to, tad ar visu peedu. …OOOOk, bremzes ir, tas ir labi… Naakamaa instruktaazha: vienaa vietaa sledge (ar sho vaardu apziimeeja visu – gan velju pa kuru kamaninjas brauca, gan pashas kamaninjas, gan briizhiem arii cilveeku uz kamaninjaam) shkjeersos celju, tur jums jaapstaajaas un jaapaariet paari ar kaajaam. Turieties 200m no priekshaa brauceeja, lai varat izvairiities, ja vinjsh bremzee. Tuvaak trases lejasdaljau turieties vienaa vai otraa malaa, jo vidus ir sabojaats.

    Ko noziimee sabojaats?!

    aa, jaapieziimee, ka ragavinju braucamais celjsh bija tik garsh, ka atpakalj augshaa muus vada 10/15 minuutes ar autobusu (bet autobusa celjsh bija ljoti serpentiinveida).

    Pagaidiju lai Kaspars man aizbrauc krietni pa priekshu, palaidu veel dazhus cilveekus un nu ko, adaa!
    Saakumaa nav nemaz tik traki…
    Viiii, aizraujoshi…
    viii….
    aaaa… bailiigi, bailiigi, nolaapiits, man vjaadzeetu vismaz 10 kaajas, lai nobremzeetu – aaaaaaaaa!
    pretstataa citiem ljaudiim es nezkaadeelj iedomaajos, ka jaabljauj angliski, un tas man nodereeja…
    staavaakas nogaaziitas mijaas ar mazaakstaavaam, un liidz ar to sajuuta ka ir aarkaartiigi aizraujoshi ar to ka ir aarkaartiigi bailiigi, ragavinjas stuureejaas saliidzinoshi labi…

    …liidz briidim, kad man priekshaa paraadijaas ne tikai ziimes, ka ir jaabremzee, jo peec cik tur ilga laika buus atkal jaashkjeerso celjsh (jaaa, vinji teica 1 reizi, bet sanaaca 3) uuun man priekshaa izpeldeeja ragavinjas ar gaishamatainu viirieti…
    aaaaaaaaaaaaaaaaaaaa helpmehelpme imgoningonyou….. (mana anglju valodas skolotaaja laikam dabuutu trieku par tik sviestainu probleemas aprakstu)
    blouksh…
    I’m very , very sory, I was brakeing all the time but I did’nt succeed, are you hurt?*
    beidzaas viss labi, ja neskaita to, ka man sazinkaa ljoti daudz sniega bija nonaacis vienaa piedurknee. Izpurinaaju cimdu, sagaidiju, kad otrs brauceejs pietiekami attaalinaas un seedos uz ragavinjaam pa jaunu…

    Naakamajaa reizee, kad bija tik ljooti jaabraimzee, man izdevaas kaut kaa apstuureet garaam tam pasham viirietim, bet par sho prieku peec tam, braucot no kaut kaada sazinkuraa kalninja, samaksaaju uztriecoties virsuu vienai meitenei (pie viena no ielu shkjeersoshanas punktiem bija izmainijusies brauceeju kaartiiba), un turklaat veel ielidoju krietnu gabalu vinjai pa priekshu sniega kupenaa (nezinu, kaa es to izdariju). Veiksmiigaa kaartaa ragavinjas bija gana garas un uztriekshanaas nevienam (vismaz cilveekam) par skaadi nenaaca, taa meitene pat sasmeejaas, nezinu par ko – par dedziigo atvainoshanos, pilniigi sviestaino izteiksmes veidu vai kjepuroshanos aaraa no kupenas. Kas ir veel diivainaakm tad krishana nebija saapiiga, jo sniegs bija auksts un drupans, kokos, kraujaas un citos suudos es ljoti centos neiebraukt.

    Sabojaata trase izraadijaas noziimee, to ka dazho posmos ir pamatiigas bedres ar miikstu sniegu.

    Lejaa atdevu instruktorei Petrai ragavinjas un vinja teica
    – You can go to the bus 🙂
    – No, I have to get out the snow of my trausers.**

    Bremzeejot ar papeeshiem sniegs lidoja pa gaisu taa ka maz neliekaas, un lai pretstataa kas para paregjojumam aciis paaraak tas nekrita, tomeer biksees gan. Ticis nebija iistais vaards, jo peec krietna spriizha neiipashi veiksmiigas ciiniishanaas es sapratu, kur ir probleema – sniegs aiz ikriem dzhinsaas bija sasalis 😀 Taa kaa taas man bija kljoshenes, tad patiesiibu sakot tas ne tikai paaraak nesala, bet es to pat nebiju pamanijusi liidz nokaapshnaai no ragavinjaam. Taa nu es tur njeemos, kameer man apnika un tad kaapu iekshaa autobusaa.
    Autobusaa sniegs maita, izkusa un tad protams sajuuta vars nebija tik laba.

    Nu ko, uzved muus kalnaa un cienaa ar karstviinu. Taalaak ir iespeejas izmeegjianat vairaakus zinaamaa meeraa divritenjiem liidziigus ar sleepeem apriikostus priekshmetus. Starp citu, skats no kalna bija ljoti jauks un neoficiaala ainformaacija veesta, ka kaada puse no skata esot bijsui polijas teritorija 😀

    Kaadu laiku obzerveejam, obzerveejam, bet nu auksti taa obzerveet, kaajas stingst un taa. Taa nu noklausos es arii instiktora pamaaciibas par tree-skies. Tas ir taads triissleepju pribambass, kas atgaadina beernu triisriteni, kam ritenji aizvietoti ar sleepiiteem. Tur bija arii savaadaakas modifikaacijas, bet shis izskatijaas visvienkaarshaakais 😀
    Pamaacibas bija apmeeram taadas – groziit dibenu, lai pagrieztos, stuuri krasi pret kalnu, lai apstaatos, un ja kas nav labi – jaakriit nost. Braucu. Iet gluzhi labi, gan grieshanaas, gan bremzeeshana… tikai, mans celjojums nezkaapeec nosleedzaas miiiilziigu gabalu nost no pieblieteetaas sleepojamaas nogaazes un tikko kaa es no taa priekshmeta nokaapu, taa iestigu sniegaa liidz celjiem. Peeros, peeros, kameer uzpeeros to puskalna tiesu atpakalj augshaa.
    Instruktore: – It was quite good, how do you like it?
    Es: – Going down was much more fun than getting up again…
    – Well, it’s meant that you go down the slopes, not free ride in deep snow.***
    Lieki piebilst, ka kameer uzciinijos atpakalj, auksti nu nemaz vairs nebija 😀

    Pagaaja taads briitinjsh, paskatiijos to sho, skatos, Kaspars nobrauc ar to pashu triissleepiiti. Vinja izpildijumaa tas izskatijaas tik viegli un eleganti :O turklaat kad satiku vinju kalnaa, vinjsh nemaz neizskatijaas nomocijies ar atpakalj raapshanos – izraadas, ja nobrauc visu kalnu nevis pusi, tad atpakalj var braukt ar paceelaaju.

    Taa nu peec zinaama laicinja es savaldzinos un nolemju nobraukt veelreiz. Uzkaapju, viss forshi, braucu, un tikai drusku par veelu atcereejos kaa tieshi es taja beizajaa sniegaa nokljuvu – braukt taisni pa kalnu lejaa ir ljoti aatri un man bija bail, taapeec jaabrauc serpentiina veidaa, kaa to dara citi cilveeki, bet bailees man kaut kas sajuka un bremzeeshana ir ar stuures grieshanu pret kalnu, kas nepareizi izpildiita noved pie grieshanas un taa aaaaa….. atkal dziljaa sniegaa iekshaa un shoreiz ieveerojami aatraak. Un dem, tur veel taalumaa ir kaut kaadi akmenji, kas aizdomiigi tuvojaas. Atlika izmantot peedeejo ieteikumu, turklaat kaa izraadijaas, tad netiishaam nokrist ir teju neiespeejami, vismaz neieskrienot kokaa, ko man galiigi negribeejaas.
    Pljurkt, biezajaa sniegaa ar rokaam, dibenu, ausiim, nu vienvaardakot visu.
    Instruktore no kalna aukshas: – Are you okay?
    – Yes! How one can get out of this snow?!
    – Use your skies!!!****
    Taa tieshaam bija laba doma! Jo tas saliidzinoshi lielais pribambass sniegaa stiga aptuveni 100 reizes sliktaak kaa es 😀
    Taa nu meegjinu veelreiz – puskalns palicis, un es turklaat esmu taadaa sniegaa, ka nekaa savaadaak es iisti aaraa tikt nevaru. Bet taa vai citaadi ar breecieniem “How do you stop this thing?”***** (nu bljaut latviski tieshaam nebija jeegas, par to es paarliecinaajos, kad man aizmuguree – veel braucot ar ragavinjaam – saceelaas kaut kaads tracis, kur viens runaaja poliski vai slovaakiski vai chehiski, bet otrs ne vaarda nesaprata, man liekaas, ka vinji satriecaas) es nokritinaaju sevi veelreiz un taa kaa shoreiz tas bija uz pieblieteetaa sniega, tad mans braucamriiks aizsliideeja krietnu gabalu uz priekshu. Nu ko, es pakalj rikshiem vien 😀 Un kas notiek, ja neuzmaniigi skrien pa kalnu, it iipashi sniegotu?! Blauksh tresho reizi – uz pakaljas. Jaatziimee, ka shii bija vieniigaa reize no visiem ieprieksh aprakstiitajiem kritieniem, kad es sasitos. Man pashai tas liekaas neticami, bet visi tie lidojumi ar ragavinjaam un triissleepju braucamriiku ir atstaajushi ne vairaak kaa vienu nieciigu ziluminju uz celja, kameer skrienot pati ar savaam kaajaam dibenu es atsitu diezgan juutami 😀

    Braukshana ar paceelaaju man izdevaas ljoti veiksmiigi, ka neskaita to, ka lingvistisku paarpatumu deelj es vispirms nenotureeju vienu to paceelaaja “pogu” (taa vinju saca viena instruktore, kas nevareeja izdomaat labaaku nosaukumu tam shtruntam, kas bija par mazu lai buutu seedeklis) un peec tam ar otru es dabuuju drusku pa galvu 😀
    Probleema bija taada, ka tekstu “you have to go back a little”****** es interpreteeju kaa nepiecieshamiibu paieties atpakalj kopaa ar visu savu braucamriiku, lai gan patiesiibaa tas bija domaats ka man bik jaaietupjaas un pashai jaaliecaas atpakalj, lai paceelaajs vareetu mani forshaak vilkt.

    Uzbraukusi liidz pusei konstateeju, ka man man saap rokas, tas ir, pirksti, bet taa kaa braukt no puskalna lejaaa man negribeejaas tad es turpinaaju stipri tureeties, liidz tiku augshaa. Tur es peec nelielas izpeetes sapratu, ka man rokas saap, jo ir nosalushas, un stulbie cimdi ir sasalushi kaut kaadaa man nemaniitaa briidii, jo es it kaa neatceros, ka tie buutu bijsuhi slapji – sniegs bija sauss, drupans, un labi kratijaas no visa nost. Taa nu es izteereeju vienu karstviinu, ja taa var izteikties, lai sasildiitu rokas – kad saaku domaat, ka nupat es to dzershu, tad tas bija kljuvis labaakajaa gadijumaa par remdenviinu 😀 un es to nedzeeru viss.

    Peec tam es nobildeeju paaris bildes, meegjinot nokjert pamazaam rietosho sauliiti, un tad devos pakalj paris koleegjiem uz tuveejo maajinju, kuraa laikam bija krodzinjsh, sildiities. Shai dienai pietiks ekstreemuma. Prombraucot bija iespeeja lejaa no kalna doties vai nu ar autobusu vai arii ar ragavinjaam. Kaspars izveeleejaas otro,bet es pirmo, jo shkjita, ka es vai nu esmu nogurusi, vai izteereejusi visus savus drosmes un sanjemshanaas dariit bailiigas lietas limitu, vai patiesiibaa droshi vien bija abi divi.

    Peec tam mees atgriezaamies hotelii, kur es paarvilku uzvalka bikses (jo manas parastaas bikses bija jaazhaavee), un tad mees devaamies vakarinjaas, bet taa ka viens staasts nedriikst buut paaraak garsh, bet shis jau taapat taads ir, tad to es uzrakstiishu citreiz. Saaku es shito rakstiit pirms vakarinjaam, nepaspeeju pabeigt, bet tagad ir jau gandriiz 12 naktii peec Chehijas laika, un laikam jaiet guelet. Internets no muusu istabinjas ir sazin kur pazudis, taapeec maarrutks vinju zina, kad es to veel nopubliceeshu 🙁

    P.S. Nekas no mammas druumajaam prognozeem par manu veseliibas staavokli peec skrieshanas apkaart tam sasodiitajam depo Praagaa nepiepildijaas. Bet tagad esmu radijusi lielisku iespeeju iztekt jaunas veel ljaunaakas prognozes. Viens gan ir droshi – es tiehsaam neesmu neko salauzusi, pat ragavinjas nee 😀

    Komentāri.

    Es: Naakamreiz jaanjem liidzi piemeerotaakas bikses 😀

    Es: Starp citu, vakar peec visaam atrakcijaam es tiiri ar apbriinu skatijos uz saviem zabacinjiem, jo iekshpusee tie bija perfekti sausi, bet no aarpuses tie izskatijaas reti tiiri 😀 Nu jaa, sheit ar sniegu karo ar greederi nevis saali un smiltiim.

    Es: Kaspars laboja, ka 20 nevis 200 metri 😀

    Tulkojumi:

    *) Es ļoti, ļoti atvainojos, es visu laiku bremzēju, bet man neizdevās. Vai esat traumēts?

    **)
    Tu vari iet uz autobusu 🙂
    Nē, man jādabū sniegs ārā no biksēm.

    ***)
    Bija gluži labi, kā tev patika?
    Braukt uz leju bija daudz jautrāk nekā tikt atpakaļ augšā…
    Nūū, ir paredzēts, ka tu brauksi lejā pa nogāzi, nevis patvaļīgi iekšā dziļajā sniegā.

    ****)
    Viss kārtībā?
    Jā! Kā tikt ārā no sniega?
    Lieto slēpes!

    *****) Kā apturēt šito verķi?!

    ******) tev mazliet jāatkāpjas