Laumas piezīmes

Category: Ceļojumi

  • “What a nice day for science”

    Otrdien, 2010.gada 26.janvārī
    12:26

    – nu taa gan teica Dexters multenee, nevis es, bet diena tieshaam jauka. Vispirms es noguleeju pirmo lekciju, jo taa bija par testeeshanu :D, kopaa ar brokastiim, bet es tieshaam necieshu badu, kaut vai taapeec ka brokastiis kafijas pauzee bija amizantas sviestmaizes. Sieru un desu sheit nevis liidzeni uzklaaj uz maiziites, bet samudzhina mudzhekliitii un iespraudz iekshaa tomaatus,, gurkjus un papriku 😀

    Ui, tagad ir pusdienas un taalaak buus outdoor activities – skrienu 😀

    diena vnk fnatastiska, sauliite pa zemes virsu staigaa, jaacer ka paaraak acis nezhilps tajaas outdoor activities

    Komentāru nav.

  • Pirmaa visnotalj parastaa konferences diena

    Pirmdien, 2010.gada 25.janvārī
    12:31

    Jaa – kaa jau nosaukums saka, beidzot klausaamies rakstus (ja gribam buut preciizi – otro), jo no riita bija veel viens invited talk par regret minimisation, un piedziivojam vienu normaalu dienu bez iipashiem izklaides elementiem 😀

    Pirmajaa kafijas pauzee mums deva vissaldaakaas kuucinjas, ko jebkad muuzhaa esmu eedusi – kaut kadus braunija radiniekus. Un Freivalds pamanijaas mani nokaitinaat ar apgalvojumiem, ka man noteikti jaaiet doktorantuuraa, un ka es to negribot tikai taapeec, ka es “dzilji iekshaas” baidoties, ka man buushot gruutaak appreceeties. Nu, Dieva deelj, un kur gan palicis vecais labais slinkums un tamliidziigas lietas?! Arrgh…. Nemaz nerunaajot par to, ka man jau ir sen apnicis skaidrot cilveekiem, ka Amerika NAV mana sapnju zeme, un, ka es nealkstu 5 vai sazin cik gadus noraksties kaut kaadaa supercivilizeetajaa pasaules galaa, taapeec ka kaads luuk uzskata, ka ir kruti buut cilveekam ar Berklijas phd. Es tachu neprasu, lai cilveeki saprastu, kaapeec ar mani taa ir, tikai lai samierinaatos ar faktu, ka taa IR. Grr. Freivalds chivinaanaja kaut ko par Japaanu un Ciirihes tehnologjisko instituutu. Bet tie ir PIECI gadi! Grrrrr.
    Beigaas es padevos un nosleedzu sarunu ar atgaadinaajumu, ka, lai vai ko teiktu puspasaule, man vienmeer pastaav iespeeja nevienam nezinot neiesniegt dokumentus.

    Papildus tam atklaajaas, ka pagajaushajaa nedeeljaa esmu aizmirsusi parakstiit stipendiju liiigumu, un tagad LU fonds mani meklee ar uguni un aizveesturiskaam metodeem – ja vinji lietotu e-pastu, es vareetu izskaidrot, ka dariishu to naakamnedeelj pirmdien, bet vinjiem obligaati ir jaazvana lekcijas laikaa… Un piezvaniit Normundam vinjiem, protams, ir vieglaak, nekaa uzrakstiit meilu. Nu ko – speeleesim klusos telefonus!

    Viena iipashi laba zinja – esmu sanjeemusi kombinatorikaa 9. Viena ne iipashi laba zinja – mans grupu darbs atteelos sazin, kur bremzeejaas. :/

    Vakar bija tiiri silts, 4 graadi zem nulles. Apsveru iespeeju noskaidrot, kur un kaa te var sleepot, varbuut es vareetu izmeegjinaat. Varbuut arii nee – tie kalni izskataas taadi… augsti un bailiigi tomeer.

    Komentāri:

    Es: Tikko izdomaaju, ka taa nav taisniiba un es esmu parakstijusi liigumu. Ko tad LU fondam vajag?!

  • Saakam konferenci

    Svētdien,2010.gada 24.janvārī
    1:23

    Labriit 🙂

    Pirmaa oficiaalaa konferences diena ir godam aizvadiita 🙂

    Dziivoju nelielaa istabinjaa kopaa ar polju profesori Danutu, kura ieveelaas vakar vakaraa, pavisam uz vakarinju beigaam. Satiekam gluzhi labi. Mums ir kopiiga vannaas istaba ar veel vienu istabinju, par kuru visu laiku es uzskatiju ka tur dziivo kaut kaada man nezinaama meitene, bet shodien atklaajaas, ka gluzhi zinaama – taa itaaliete, ar kuru es nedaudz parunaajos autobusaa. Nabaga cilveekam shoks, jo Dienviditaalijaa nekad taalaak par -1 graadu netiek.

    Bpusdienas, vakarinjas un paaris kofiibreiki (katru dienu) ir konferences sastaavdalja, savukaart brokastis naak bonusaa dziivoshanai, taa kaa par badu es tieshaam nesuudzos. Viss notiek vienaa kalnu kurortinjaa, viesniicaa, kuras nosaukumaa nez kaadeelj tiek piemineeta armija. Tepat gan dziivojam, gan klausamies lekcijas utt. Iekaartojums ir saliidzinoshi vienkaarshs, ar nedaudz padomju pieskanju, lai gan ja ruupiigaak paveero, tad mums te ir pa pilnam ekstru – peldbaseins, sauna, trennezhieri, dzhakuzi un kas tur veel – 90 minuutes dienaa pilniigi par briivu, vismaz taa ir oficiaalaa nostaadne, lai gan neesmu drosha, ka to ierobezhojumu tieshaam ieveero. Kaspars teica, ka baseinaa esot arii shljuucamtrubas, un vispaar ljoti forshi LOL, nu kaa gan cilveeks var neiedomaaties, ka braucot uz pasaules galu kalna galaa kopaa ar Freivaldu, ir jaanjem liidz peldkostiims :/ Jaa, esmu jau otreiz viilusies.

    Nu, no otras puses, man nevienam nav jaaskaidro, kaa gan tas vareeja gadiities, ka es nemaaku peldeet. 😀

    Shodien mums programmaa bija 4 ieluugtie lektori. Bija ljoti interesanti, bet buutu bijis veel interesantaak, ja no riita man tik drausmiig nenaaktu miegs. Pirmaa lekcija bija par “where theory meets practice”, kur viens dzhekinjsh staastija par to kaa ivnji sensoru tiiklam meegjinaajushi nodroshinaat pulkstenju sinhronizeeshanos. Naakamaa bija par ILP, no taas es iipashi daudz jauna nesapratu, bet tas dzheks arii lielo vairumu noteereeja ievadam un savus rezultaatus nepaspeeja pastaastiit. Tad bija viena, kuraa cilveeks centaaskaut ko spriest (pieraadiit kaut kaadas iipashiibas) par automaatiem/sisteemaam ar bezgaliigu staavoklju skaitu; pamataa izmantojot kraasainus petri tiiklus un kaut kaadus vinju paplashinaajumus. Shii lekcija aizdomiigi turpinaaja to, ko semestra priekshpeedeejaa lekcijaa staastija Cheraans 😀 Tas bija negaidiiti. Peedeejaa lekcija bija viens dzhekinjsh no W3C un vinjsh filozofeeja par internetu, taa attiistiibas veesturi un perspektiivaam utt. Lekcija bija forsha un kvalitatiiva, bet godiigi sakot, vinja mani iipashi nesaistija.

    Pusdienlaiks te ir no garu garajiem – no 12;15 liidz 15:30. Taa laikaa mees ar Danutu devaamies pastaigaaties – es pirmo reizi taa kaartiigi apskatiju, kur ted esam nokljuvushi, jo vakar kad ieradaamies bija galiigi tumshs un somas arii bija smagas. Izraadaas, mums visapkaart ir daudz kalni, koki un sniegs, taads sauss un drupans, aarkaartiigi jauks. Aarkaartiigi skaists skats, bet neceriet, bildees nekaa taada nebuus, ne kripatinjas taa majestaatiskuma un “magnificence”, jo runa jau taa iisti nav ne par kokiem, ne lielajaam chupaam, bet gan par sajuutu. Beidzot saaku saprast, kaapeec cilveekiem taa patiik kalni, ziemaa tie ir daudz skaistaaki kaa toriez dubljainajaa pavasarii, kad mees bijaam Slovaakijaa.

    Shovakar mums bija welcomedinner kaiminju hotelii Harmony. Laikam taapeec, ka muusu hotelim ir kaut kaada armijiska izcelsme, muuseejaa nav tik grezna restoraana, taapeec ceelaas iepaziishanaas vakarinjas bija tur 🙂 Man ljoti patika interjers, lai gan tajaa nekaa taada ekstreema vai avangardiska nebija. Telpaa bija daudz kolonnu (chetrkaindainas, to augzheejie gali izliecaas pret grieztiem kaa sagriezt kokteiljsalminjsh kad to speiz pret galdu) un to augsheejos galos zem mateeta paarklaajuma bija ievietotas lampas, taa ka izskatiijaas, ka gaismu emitee pats kolonnas augshgals nevis kaut kaads gaismas kjermens. Daudz logu un jaukas oranzhdzeltenas salvetes, kaa arii citi pieskanjoti interjera elementi siltaas kraasaas.

    Vakarinju laikaa muus apkalpoja liels daudzums viegli tumshaadainu viesmiilju un pavaaru, kas lielaakaa dalja atgaadinaaja chigaanu un aziaatu videejo aritmeetisku, lai gan liidz shim nebiju domaajusi, ka shaadi cilveeki eksistee. Viesmiiles smaidija no vienas auss liidz otrai, un man liekas, ka tam nebija sakars tikai ar organizatoru naudu, driizaak vinjas bija zinjakariigas par neizmeerojami diivaino kompaaniju, kas te tik lielaa baraa bija sanaakushi, vienlaiciigi ti dazhaadi un tomeer kaut kaa liidziigi.

    -What is that?
    Pavaars:
    – Pork 🙂
    -And this?
    -Also pork 🙂 But this one is roasted! And that one is… um… from breast!**

    Taa kruutinja bija nepraataa garshiiga, taapat kaa marineetie siipoli un kaut kaada jociiga uzkoda, kas bija desas shkjeeliishu kaartojums ar kjiplokotu kreemu iekshaa (neliels gabalinjsh), bet viins gan man nez kaadeelj asocieejaas ar plaanu garshu, lai gan liidz shim es nebiju iedomaajusies, ka garsha vispar speej buut plana. Mani nedaudz paarsteidza tas, ka te mums pie visaadaam brokastiim un taadaamlietaam biezhi dod kamambeeram/brii liidziigos sierinju taa it kaa taa buutu teju vai ikdienishkja lieta. Njemot veeraa, ka tas ir viens no maniem miiljaakajiem siera veidiem, es, protams, nesuudzos. 😀
    Vispaar vakarinjas bija jaukas, lai gan tik graujoshu (vaarda tieshajaa noziimee) iespaidu kaa taas vakarinajs, kas toreiz Rumaanijaa bija pilii, vinjas uz mani neatstaaja 😀 Un dejot sheit arii neviens nedejoja. Bet es paklausijos, kaa Freivalds ar Danutu filozofeeja par veesturi.

    Kaut kad tuvaak vakaram Freivalds teica, ka vinjam kaut kaa neejot ar to iepaziishanos, jo redz visi veel tusee, bet vinjam taa kaa gribeetos iet guleet. Es diezgan nopuuleejos, lai to, kas man pirmais ieshaavaas praataa, paarformuleetu neitraalaak (t.i. pirmajaa briidii, es gribeeju aizraadiit, ka vinjsh ir sharmants kaa pats nelabais, jo Danutu ir pilniibaa apbuuris ar saviem polju veestures staastiem. Lai gan formuleejums nav diezko politkorekts (nekaa aizvainojusha vai nepiedieniiga tur nebija), tomeer domaaju, ka cilveeki, kas paziist Freivaldu man piekritiis, ka vinjam tieshaam piemiit speeja pastaastiit interesantas lietas par veesturi).

    Pirms nonaacaam savaa viesniicaa, mums sanaaca aizkjershanas ar meeteljiem – garderobists mekleeja un mekleeja un mekleeja.. Freivalds jokoja, ka vinjsh nodarbojaas ar speekus izsuucoshu pilno paarlasi. Peec zinaama laika mans un Danutas meetelis atradaas, bet nabaga garderobists turpinaaja mekleet Freivalda jaku… … … Peec minuuteem piecaam atnaaca kaada tehnisko lieto organizeeshanas daama, kas miiliigi sasveicinaajaas ar Freivaldu, un uzzinaajusi vinja saapi, ar elegantu lidojienu vai leecienu metaas nolikt pie vietas garderobistu. Kameer vinja skaidrojaas chehiski ar garderobistu, tikmeer es ar apjukumu uzzinaaju, ka vinji ar Feivaldu ir paziistami jau gadus 20 vai 25, un iepazinushies vinji ir taapeec ka vinja biezhi, ja ne vienmeer riiko sofsem tehniskaas lietas… Vinja tieshaam izskatijaas jaunaaka! It iipashi njemot veera eleganto leecienu paari garderobes letei…

    Tagad jaaiet guleet, nedriikst ilgi trauceet Danutu. Veel tikai paaris pieziimes:
    * Hiltonaa mani apjukumaa iedzina segas neizmeerojamais lielums, jo kad es visas malinjas pavilku zem sevis, tad jutos kaa uz siena kaudzes paceelusies. (es maajas gulju ar “lielo” segu un man taa ir ljooti labi – 2m x2,40m), savukaart te es briinos, kaadam gan liliputam shii sega ir paredzeeta, jo kad es cieshi novelku to sev paari, tad katraa pusee apakshaa pavilkshanai paliek ne vairaak kaa 5 cm, un taa kaa sega ir bieza, tad viss biezhi spruuk aaraa.
    * Chehu valoda turpina mani fascineet ar savu koloriito (ne)liidziibu ar krievu valodu. Smiekliiga sajuuta, kad tev padodt shkjiivi (vai jebko citu) saka “prosim” vai “proshu” (nee, nost nenjemt, tas ir “luudzu” – taa kaa luudzu njemiet, nevis luudzu atvainojiet vai luudzu atdodiet, tie peedeejie divi ir kaut kaa savaadaak – krievisk jau arii ir prosim un pazhaluista, tikai lieto otraadi), “zakaz kurenje” ir nevis pasuutiijums smeekjeet, bet aizliegums, un Freivalds teica, ka svaiga maize esot “cherstij hljeb”. Sakariiba rakstiitajiem burtiem ar izrunu vispaar nav apjeedzama, un skanjas ir patiesiibaa galiigi citaadas, piemeeram, ir skanja kas ir pa vidu starp l un lj, bet pasha l un lj laikam nav.

    Turpmaakaas dienas man laikam kultuuras buus mazaak, tad mees tikai klausiisimies lekcijas turklat parastaas prezentaacija esot garlaiciigaakas par uzluugtajaam, taaoeec naakamaas nodaljas vareetu buut iisaakas un retaak.

    Komentāru nav.

    Tulkojumi:

    **)
    Kas tas ir?
    Cūkgaļa 🙂
    Un šis?
    Arī cūkgaļa 🙂 Bet šī ir cepta! Un tā ir … ē … no krūtiņas!

  • 3.epizode – Ukoncheta prasiijema vistup a nastup, dvershica zavirajem.

    Sestdien, 2010.gada 23.janvārī
    21:49

    Interneta ljuka deelj rakstiishu sho romaanu jau otro reizi. :/

    Taatad. Augshmineeto fraazi iemaacijos/pierakstiju shodien Praagas metro, jo kaa gadijaas, kaa nee, bet mees izbraucaam visgaraako no 3 metro liinijaam (vismaz pieturu skaita zinjaa) no viena gala liidz otram. Saakotneeji shaada izprieca plaanota gan nebija 😀

    Peec brokastiim sazvanijaam profesoru Freivaldu, uzzinaajaam, ka vinjsh ir aiznjemts un tiksies ar mums autobusaa uz SOFSEM vietu, un, briitinju papildijushi kaut kaadus nedabeigtus studiju maajas darbus, noleemaam doties papeetiit praadu uz savu roku. Taa kaa nevienam no mums (nu labi, vismaz man noteikti nee, bet Kaspars teicas visu esam aizmirsis) iisti skaidri nezinaaja ne to, ko grbibam apskatiit, nedz arii kur buutu jaaiet, tad pilseetas izpeeti noleemaam veikt uz labu laimi vienaa virzienaa iekshaa Vecpilseetaa.

    Tur nonaacaam, shkjiet, Raatsnama vai kaut kaa taada laukumaa, kur pirmaamkaartaam satikaam jau ieprieksh piemineetos karnevaalistus – atkal raibus un kraasainus, atkal speeleejam muuziku. Kad meegjinaaju kaut ko siikaak izzinaat, kas tas par traci un kaadeelj, daudz man nepastaastija: tas esot karnevaals, vinji apstaigaajot pilseetu, visur muziceejot un taadejaadi sargaajot (pienjemu, ka no ljauniem gariem). Kaarteejo reizi biju uztraapijusi uz ne iipashi labi angliski runaajosha cilveeka. Briidi pabriinijos, un tad atcereejos, ka Muktupaavels pasaules tuatu muuzikaa mums staastija par to ka Eiropaa no Zvaigznes dienas liidz lielajam gaveenim ejot kjekataas/karnevaalos. Ok, laikam kaut kas uz to pusi buus…

    Tajaa pashaa laukuma ar Kaspara sveetiibu apluukojaam visudslaiku astrologjisko pulksteni, kas raada datumu, zodiaka ziimi un ko tik visu veel nee, turklaat pilnaas stundaas pirms zvaniishanas pie taa pulkstenja atveraas durtinjas un gar taam soljo koka apustulji. Peec tam mees tajaa pashaa tornii uzkaapaam augshaa – apluukot Praagu no augshas. Ljoti daudz sarkanu jumtu, un patiesiibu sakot uz baltaa sniega un caur caureem peleekaas dienas fona izskatiijaas aarkaartiigi labi 🙂 Konstateejaam ka tornis chehiski ir “vezh” vai kaut kaa taa, taapeec saakaam saukt to torni par veezhu torni.

    Turpinot staigaat pa pilseetu, aizkliidaam liidz upei un izleemaam apskatiit daudzdzirdeeto Kaatrlja tiltu. Aizgaajaam tur, redzeejaam… REMONTU aptuveni pustilta platumaa. Tomeer izraadijaas, ka, ja gaajeejs nav slinks, tad var tikt liid vietai kur remonts beidzaas un tilts apskataams pilnaa platumaa, un skulptuuras arii. Tur juku jukaam bija savietojushaas dazhaadas suveniiru buudinjas (tas ir kaajaamgaajeeju tilts), paarsvaraa Praagas fotograafijas (daudz melnbalto) un glezninjas, kaa ari kraasainiem emalijas rakstiem dailjotas metaala rotaslietas.

    Paargaajushi paari tiltam devaamies mekleet paartiku, jo diena izraadijaas visnotalj auksta un nostaigaats peec kartes skatoties bija jau krietns gabals. Ta es nobaudiju pusliidz autentisku chehu gulashzupu maizes bljodinjaa, turklaat mineetajai maizes bljotinjai bija ne tikai vaacinjsh ar pulkjiiti (kaa Shveika krodzinja riigaa), bet arii rokturiishi. Njemot veeraa, ka maize bija svaiga, miiksta graudumaize, tad mani tieshaam paarsteidza, ka tas viss ne tikai labi tureejaas kopaa, bet pat bija aiz osinjaam paceljams (es nedaudz izmeegjinaaju, kad pusi zupas biju izeedusi). Jaatziimee, ka zupa bija neparasti garshiiga, njemot veeraa, ka man parasti negarsho sarkanas (tomaatu-paprikas) zupas, un shii taada bija.

    Peec eeshanasmums bija jaadodaas atpakalj uz Hiltonu, kursh laipni glabaaja muusu mantas, kaut izchekojushies bijaam maj no riita, un tad uz lidostu, kur trijos jaasatiek autobuss, aks vediis muuz uz SOFSEM vietu. Lai tas viss paaraak neievilktos uz viesniicu noleemaam braukt ar metro. Kameer mekleejaam, kur ir tuvaakaa metro stacija, mums blakus piestaaja tramvajs, kuram naakamaa pietura bija muusu mekleetaa metro stacija 🙂 Taa nu mees ar temvaju braucaam vienu pieturu liidz metro, paarseedamies liinijas A metro, tad pabraucaam paaris pieturas, paarseedaamies liinijas B metro, un peec vienas pieturas bijaam puskvartaalu no hiltona. Jutos patiikami paarsteigta, cik ljoti viegli saprotama ir “publiskaa” transprta sisteema, visaas pieturaas, kur var no kaut kaa viena uz kaut ko citu paarseesties, tas katru reizi tiek atgaadinaats; tramvajos un autobusos ir monitori ar 10 naakamo pieturu sarakstiem (un arii ar tiem pashiem atgaadinaajumiem, kas kur krustojaas), utt.

    No Hiltona mums bija jaabrauc ar to pash B metro liidz galam (Zhljichinje) un no turienes ar autobusu liidz lidostai, bet ne iisti skaidru iemeslu deelj mees Zhljichinjee nonaacaam bez piecpadsmit trijos, kad autobuss no lidoastas atiet jau trijos. Muus sazvanija profesors Freivalds, kuram pamatoti likaas, ka mees nokaveesim, un taa nu mees kaapaam atpakalj tajaa pashaa metro un braucaam cauri visai Praagai uz otru galu, Melno tiltu/Melno vietu, hvz, kur tas pats autobuss pietureeja 45 minutes veelaak. Nonaacaam tur 7 minuutes pirms autobusa atieshanas, steidaamies aaraa no metro un… izveeleejaamies nepareizo izeju. Es pat teiktu, ka visnepareizaako no visaam iespeejamajaam, jo mees dabuujaam apbizot apkaart kaut kaadai supermilziigai maajai, kas laikam tacu bija metro depo ar visu apgrieshanaas rinjkji un ko tur veel, taapeec vien lai nonaaktu vienkaarshi otrajaa pusee metrostacijas eekai/nojumei.

    Kad kaapu iekshaa autobusaa, man sirsniigi uzsmaidija puisis kas nezinkaapeec izskatiijaas aizdomiigi redzeets. Briidi praatojusi, es sapratu, ka redzeeju vinju metor seezham mums ilgu laiku pretiim. Vinjsh bija izveeleejies pareizaaku izeju 😀

    Bet tagad veiksmiigi esmu nonaakusi Shpindleruv Mlyn (tas bija 2h brauciens aaraa no Praagas, augshaa kalnos), regjistreejusies konferencei, sanjeemusi materiaalu chupinju, un nu jau paeedusi pat vakarinjas. Vareetu meegjinaat pakomuniceet ar polju sievieti, kas ir mana istabas biedrene – vinja vismaz runaa angliski 🙂

    Freivalds vakrinju laikaa miermiiliigi teica, ka mees vinju esot nedaudz noraizeejsuhi. Un, ka tagad vinjsh labaak saprotot, kaapeec D.Taiminja par saviem doktorantiem vienaa konferencee bija teikusi, ka lai Freivalds iet uzstaaties ar savu runu un neuztraucoties, ka beernus vinja savaakshot.

    Nu ko Juus visi uz mani taa skataties?! Galaa tachu visi nokljuva gluzhi pareizi! turklaat 2h veelaak bija veel viens autobuss.

    Komentāru nav.

     

  • Naakmais riits – pabeidzu Smotrova maajas darbu 😀

    Sestdien, 2010.gada 23.janvārī
    9:50

    Shoriit pamodos izzhuvusi kaa roziine un ar izbriinu konstateeju, ka:
    1) ir tumshs, nakts
    2) arii Kaspars nezkaapeec negulj, bet raksta maajas darbus

    Peec siikaakas investigaacijas izraadijaas, ka vienu reizi muuzhaa laika zonu izmainjas man naak par labu – peec latvijas laika bija 6 ar minuuteem, bet peec Praagas – jau 7 un vareeja iet brokastiis. Brokastis bija garshiigas, es vinjaas noteereeju lielu daudzumu melonju un drusku arii citu auglju, lai noveerstu savu roziines kondiiciju. Iespeejams, ka melones naak par labu smadzeneem jo es sazinkaa pamanijos atrisinaat bridzhistu uzdevumu, ar kuru mokos jau teju 2 nedeeljas – hip hip uraa 🙂

    Vakar naktii Praaga muus sagaidija ar tauru skanjaam un bungu riibonju – Namešti Respubliky vai kaa nu to sauc bija kaut kaads karnevaals kuraa piedaliijaas daudzi jociigi kraasoti muuzikju komplekti. Diemzheel, kad gajaam eest, aizmirsu fotoaparaatu, taapeec iemuuzhinaati bildees vinji paaraak nav.

    Sajutos miileeta – vakar no riita es sanjeemu no Kalveas atgaadinaajumu, ka man 15:15 ir lidojums 🙂 savukaart vakaraa – meilu no hiltona, ka vinji mani peec nedeeljas gaida, kas noziimee, ka to rezervaaciju, kas man bija jaaveic pashrociigi, esmu izdarijusi pareizi, un uz ielas nebuus jaagulj (peec konferences muusu plaanaa ietilpst atgreizties praagaa un atkal vienu nakti guleet te).

    Vakr ar iechekoshanos mums arii sanaaca kuriozs…
    regjistratore – I need your name
    Kaspars – Kaspars B……
    regjistratore – [kei] or [sii]?
    Kaspars – [kei]
    (pauze)
    regjistratore – It is your first name, isn’t it? 🙁
    Kaspars – yes 🙂
    regjistratore – I need your last name….*

    labi, ataa, iesim peetiit pashrociigi peetiit Praagu, jo Freivalds mums pievienosies tikai autobusaa uz konferenci.

    Komentāri.

    Es: Peec ruupiigaakas reekjinaashanas atklaajaas, ka augstaak rakstiitais par 6 un 7 nav taisniiba, bet gan pusaizmigushu cilveeku apjukums, jo laika starpiiba laikam ir uz otru pusi.

    Tulkojumi:

    *)
    Man vajag jūsu vārdu.
    Kaspars B……
    K vai C?
    Tas ir jūsu priekšvārds, vai ne? 🙁
    Jā 🙂
    Man vajag jūsu uzvārdu….

  • Pirmaa diena – ierashanaas

    Piektdien, 2010.gada 22.janvārī
    22:00

    Padeviigi zinjoju, ka esmu nokljuvusi galaa, pareizaak sakot, pirmajaa nopietnajaa pieturas punktaa bez nopietniem starpgadijumiem. Tas jau ir sasniegums, vai ne?

    Shodien dienas kaartiibaa ietilpa lidoshana ar lidmashiinu no Riigas uz Praagu, braukshana ar autobusu no Pragas lidostas uz metro un tad braukshana ar metro uz… pienjemu, ka latviski tas sauktos Republikas laukums. Taalaak ieschekoshanaas viesniicaa, vakarinjas, un tad guleet ieshana. Peedeejaais solis veel sekos.

    Diena shodien ietraapijusies no kuriozajaam – ik pa briidim mani vajaa dazhaadi siiki, diivaini atgadijumi, kas notikt var tikai ar mani (nu vismaz tik daudz vienaa dienaa – noteikti): lidostaa man konfisceeja kabatas naziiti (dem, vakar aizmirsu iznjemt no rokas/mugursomas), lidmashiinaa jau pirmo 10 minuushu laikaa pamaniijos izbesiit aizmuguree seedosho daamu, jo kaa veelaak sapratu, mans kreesls bija bojaats – tam atzveltne, taa vietaa, lai fikseetos jebkuraa saturiigaa augstumaa, katru reizi, kad es pret to atspiedos, izlaidaas liidz galam. Nu neko, kad es to sapratu, paarseedos blakus, kur veiksmiigaa kaartaa bija briivs, un aaraa kaapjot atvainojos tai nabaga daamai. Neesmu gan drosha, ka vinja saprot anglju valodu 😀 Praagaa pamanijos pazaudeet savu dienas transporta biljeti jau pirms ieksaapshanas autobusaa. Bet atkal viss beidzaas veiksmiigi – peec vienu pieturu ilgas kaarpiishanaas pa kabataam es to atradu un nokompostreeju un mani pat neviens nemepaspeeja nekaa sodiit 🙂

    Lidojums bija vienkaarshi fantastisks – balti apsnigusii zeme jauki mijaas ar balti puukainajiem maakonjiem, un gaisma, kas to visu apspiideeja, bija taisni manaa miiljaakajaa kraasaa… Labi, es liidz shim gan TO par kraasu nebiju iedomaajusies nosaukt – spozha, gaishi dzeltena ar pavisam mikroskopisku rozaa nokraasu, taada, kaada raadaas skaistajos laimiigajos sapnjos kaa zhilbinosha sveetlaimes sajuuta 🙂 Vai arii taada, kaadu ieraugot pa logu briivdienas riitaa tuuliit peec pamoshanaas, rodaas sajuuta, ka tu esi bagaats ar to vien ka tu dziivo un visa pasaule ir tev pie kaajaam.
    Kad tuvojaamies Praagai, maakonji atkaapaas un es dabuuju apluukot arii miniatuurus, tik pat lieliskaa kraasaa apsnigushus kalnus ar eenainaam piekaajem. Zheel tikai ka lidmashiinai lodzinjsh bija tik mazinjsh, un turklaat es skatijos paarliekusies no rindas videejaa seedeklja (sk. notikumu ar kreesliem)

    Nolaizhoties ar lielu sajuusmu izpeetiju, kaa izskataas, kad notiek leena iebraukshana shajaa pasakainaas kraasas maakonii. Tiesa gan zem maakonja atklaajaas pavisam peleekeeka praagas peecpusdiena/pievakare. Bet nu nevar jau gribeet arii paaraak daudz 😀

    Iechekojushies Hiltonaa (neeeeeeko nezinu, Freivalds vainiigs!), devaamies mekleet vakarinjas. Peec tam, kad es noraidiju iespeeju dotis uz piceeriju, atradaam gaizhi lielisku eestuviiti tepat netaalu, kuraa eediens, lai gan nebija leets (man viss viss kopa sanaac a likam pa 10 latiem), tomeer porcijas bija lielas un garshiigas 🙂 🙂 buutu pareizi noraadijusi eedienkartee noraadiito svaru, nebuutu njeemusi saldo – paareedos 😀 Diivaini, ka alus (arii tumshais, lai gan vinji to sauca par pustu msho) tur bija leetaaks par kolu, sulu, nestea… un pat uudeni 😀 Ar alu sanaaca shaads kuriozs. Es paasuutu savas vakarinjas – pamateedienu, saldo, un 0,3 tumsho alu… un viesmiilei pie pieedeejaa uzacis paceelaas puscentimetru uz augshu, taa arii nesapratu par ko, jo es neticu, ka es TIK ljoti vatreetu nemaaceet izrunaat vaardu “alus” angliski 😀

    Vieniicaa ir ljoti jauki giatenju paklaaji ar nedaudz maldinoshu gjeometrisku rakstu – neuzmaniigi skatoties liekaas, ka kvadraati nemaz nav kvadraati bet kaut kaadas kaaravveidiigas figuuras 🙂

    Restoraanaa virs galdinjiem bija aarkaartiigi jaukas lampas. Jaukaas lamapas pagatavoshanas recepte – njemam lielo aafrikas pudeljveida kjirbi (kalabass, vai kaa nu vinju sauca), nogriezham apakshu, iztiiram iekshu, izkalteejam. Ieguutajaa veidojumaa izurbjam daudz daudz apalju cauruminju – nedaudz lielaakus un nedaudz mazaakus, taa lai tie veidotu kaut kaadu forshu dekoratiivu rakstu. Lielaakajos cauruminjos katraa iestuukjeejam pa vienai caurspiidiigai plastmasas krelliitei (dazhaadaaas kraasaas, atkal taa lia sanaak forshs raksts). Iestiprinam iekshaa lampinju un pakarinam aiz aukshas -tievaakaa gala.

    Chehu valoda ir iipatneeji skaniiga – daudz skaniigaaka par kjepiigo krievu, ceertosho vaacu vai saapkaklu anglju valodu, turklaat pilna ar dazhaadiem neprognozeejamiem uzsveriem paarmainjus dazhaadaas vaarda vietaas.

    Labi, man liekas, ka shim vakaram pietiks, ataa! Riit tiekasmies ar Freivaldu un braucam taalaak uz vietu kur notiek konference.

    Komentāri.

    Es: Hiltonaa internets istabinjaa ir par maksu, bet lejaa, biznesa centraa: par briivu.

    Es: Un ak es naivaa, kaa es neiedomaajos, ka braucot Freivalda sacereetaa braucienaa ziemas viduu uz pasaules galu kaut kaadaa kalnaa ir jaanjem liidzi peldkostiims 😀

    Es: Riigaa taksometra shoferis ietraapijaas kaut kaads uberais – ik pa briitinjam prasija man, kaa es gribot, lai vinjsh brauc 😀 Neskatoties uz to, ka es atbildeeju ka man ir pusliidz vienalga.

    Turklaat peec 5 reizhu izmeegjinaashanas taa arii neizdevaas noreekjinaaties ar karti – vinja stulbais terminaalis nenjeema pretiim ne manas kartes mag.lenti, ne chipu. Beigaas noziedoju pusotru latu, vai cik nu tur prasa, truukumcieteejiem Pareksam.

    Toreiz nekādu šaubu par Parex stabilitāti nebija, man vienkārši, kā nepareizās bankas klientam, bija jāmaksā par naudas izņemšanu no konta. 

  • Čehija 2010, priekšvārds

    Nākamais lielākais ceļojums sanāca gandrīz trīs gadus vēlāk un ne no darba. Universitātes sakarā RMF mūs veda uz SofSem konferenci Čehijā.

    Oriģinālā biju šos stāstus publicējusi fotki.com (tur ir bildes!), bet pēdējā laikā esmu nolēmusi, ka wordpress memuārēšanas interfeiss daudz, daudz ērtāks, tāpēc šis ceļojuma apraksts kopā ar kādiem sešiem citiem pakāpeniski tiks pārcelts uz šejieni. Toreiz, lai nesadrumstalotu stāstu daudzos mazos postiņos, es, ja vēlāk atcerējos kaut ko piemetināmu, rakstīju to pie attiecīgās dienas/tēmas lielā stāsta komentāros. Tagad, pārceļot uz šejieni, saglabāju dalījumu rakstos, bet attiecīgā raksta komentārus pievienošu raksta beigās.

    Metainformācija, kuru pievienoju parcelšanas brīdī, būs kursīvā.  Diemžēl es neatceros, vai rakstu publicēšanas laiki ir pēc Latvijas vai Čehijas laika. Ticamāk, ka otrais. Turklāt fotku īpatnību dēļ, tas ir aptuvenais raksta sākšanas laiks, nevis patiesais publicēšanas, un arī tas tikai tad, ja es neesmu rakstījusi pusi dienas un uz beigām nomainījusi tuvāk publicēšanas laikam. Nu, vienvārdsakot, laiks ir sviestains un tīri ilustratīvs. Starp citu, šis laikam ir jaunākais apraksts translitā, visi vēlāk rakstītie ir ar garumzīmēm.

  • Rumānija: pēcsērija

    Ak kungs, kāds pokemons es biju 2007.gadā 😀

    Rumānija bija mans pirmais “lielais un patstāvīgais ceļojums”. Ne pirms viena cita brauciena neesmu tik ļoti raizējusies, ka apmaldīšos, pazudīšu vai iešu bojā, kā pirms šī. Viss tik jauns un vēl nekad neredzēts un nepiedzīvots, tāpēc arī īpaši pokemoniskā rakstība.

    Atmiņas par šo ceļojumu ir ārkārtīgi siltas un ne jau rekordlielā karstuma dēļ. Diezgan redzēju, daudz iemācijos, un satiku patiešām lieliskus cilvēkus. Vienu  no Rumānijā iepazītajiem cilvēkiem pēdējo reizi satiku pirms dažiem mēnešiem citā ceļojumā, pie viena cita aizbraukšanu pamazām plānoju.

    Pārlasot šīs vēstules, konstatēju, ka mani vēlākie ceļojumi kaut kā satur mazāk smieklīgu pārpratumu un jociņu. Varbūt tam ir sakars ar to, ka mana angļu valoda ir uzlabojusies, varbūt tam ir sakars ar krievu draugu mentalitātes īpatnībām, bet varbūt tā vienkārši ir Rumānija.

  • Rumānija: divpadsmitā vēstule

    2007.gada 3.augustā
    no rīta

    Labriit!!!

    Peedeejaa diena uun droshvien peedeejaa veestule!!!
    Bet jociigi bez sava gala – no vienas puses taads homesick’s un vispaar un vispaar, bet no otras puses atkal galiigi negribaas, lai viss shitais beigtos…

    No riita pieceelos veselas 15 minuutes aatraak meegjinaaju pakoties. Nu ne paaraak. Ko lai es daru ar visu to paiku, sasodiits?! Rieksti, roziines, sausaas zupas… Kaa juus domaajat, man bija laiks vinjas eest?! turklaat Goldeamusaa chainjiku taa arii neatradu. Turklaat kaut kur veel jaaietuucii arii visi handy handout’i………… To starpaa arii ljoti parociiga mugursoma (var glabaat laptopu!!!), katras dienas tutoriaalja slaidu izdrukas… eh……

    tuuliit buus closing session un tad viss.

    Vakar pirms partijas iepazinos ar N., arii krievieti, bet shoreiz no Praagas. Vinjai bija taa neforshi sanaacis, ka tikusi tikai uz nosleegumu… Apslimusi pirms tam. Jauks, pljaapiigs skukjis 😀 Noleemu atdot vinjai savus riekstinjus, lai nav tik daudz jaaved 😀

    Mani veel pamatiigi mulsina jautaajums kaa to piece of ceramics dabuut maajaas nesasitot……….. un visu citu nesalauzhot.
    un veel jaanopeerk kaut kas ko aatraak nepirku, lai nesamaitaajaas.

    Vakardienas partija bija jauka, eediens bija labs. man garsho, kaa vinji te tin akninjas shkjinjkja shkjeelees… Veel man pastaastiija, ka mamaligu goldeamusaa nepareizi gatavojot. Taa kaa varbuut vinja pareizi pagatavota man garshotu ;D Nopirku biljeti, taa bija par kaadaam 25 lejaam daargaaka kaa shurpceljaa…. Skats kaa vakar notika masveida Rumaanju tautas dejas dejoshana, bija visnotalj interesants.

    Veel es goldeamusaa kaut kaadaas maltieshu vai kaadaas tu rvakarinjaas, uzzinaaju kaa garsho dranjkjiigs viins. FUuuuuuuuuuuuuuuuu! takuju gadoshkj v zhiznji nje vigjela!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

    Un kafija vispaar rumaanijaa velk uz skaabumu.

    labi, ataa!!!

    Tas laikam arii viss par sho diivaino zemi diivainajaa pasaules malaa.

    man patika.

    —
    Lauma

  • Rumānija: vienpadsmitā vēstule

    2007.gada 2.augustā
    priekšpusdienā

    Labriit!!!

    Shovakar kaut kad buus farewell party’ja, bet citaadi nekas jauns nav.

    Aizvakar bija visnotalj eermiigs dialogs. Peec pudienaam izdomaajaam chetrataa aiziet uz Family Picu tepat blakus un izdzert kaadu kafiju. (Pusdienaas kafiju bija noskaudushi, tas, pirmkaart; otrkaart, Goldeaamusaa dod dranjkjiigu kafiju). Nu luuk, lasam edienkaarti un briinamies par diviem shadiem itemiem: kapuchiino un kapuchiino kofee (nu kaut kaa taa, rakstiibu vairs neatceros). Kaa jau zinjkaariigi cilveeki, noleemaam pajautaat, ar ko shie atshkjiraas. M. pajautaaja, sanjeemaam atbildi, oficiante aizgaaja, un tadi abi vienaa balsii saakaam jautaat, vai tieshaam esam patreizi dzirdeejushi, ka kapuchiino kofee ir ar kafiju, bet otrs bez?! ?! Kaa var buut kapuchino bez kafijas? Otraa jautaashanas iteraacijaa beidzaas ar taadu pashu izbriinu, un beigaas tika pasuutiiti divi kapuchino ar kafiju un divas melnaas teejas. T. un O. skumst peec anglju-krievu melnaas teejas: taa kas ir sheit, pat taadam nesaprasham kaa man, smarzho peec siena….

    Vakar it kaa esot drusku aptiiriita itaalju istabinja… To padzirdeejusi, nopriecaajos, ka es gudra meitene – pasi un veel sho to glabaaju mugursromaa….

    Vakar gaaju nevis uz vakarinjaam bet uz staciju – nokonstateeju, ka ieteikums nopirkt biljeti ieprieksh vareetu buut sapraatiigs, jo man brauciens vilcienaa saakaas piektdienas vakaraa…. pa celjam uzzinaaju, ka patiesiibaa stacija ir ljoti tuvu… man pat uz briidi radaas aizdomas, vai, kad atbraucu, taksists nav drusku piepelniijies, mani vadaajot apkaart pa pilseetu…. Bet no otras puses – paskatiijos chekaa, ka tur ir tikai 2km ar kaut ko…

    Lietus beidzies, saule atkal spilgta un silta… (cik silta, veel nezinu, jo no riita agri, kad naaku un Universitaati, sheit vienmeer ir patiikams laiks)… Vakar vakaraak staigaajot pa Jash konstateeju, ka neskatoties uz visu, ko esmu teikusi, shai pilseetai tomeer piemiit savs iipashs un gruuti aprakstaams koloriits, pat savaa zinjaa valdzinaajums… It iipashi, ja drusku pierod pie taa, cik ljoti vinja atshkjiraas no, piemeerm, Riigas.
    Sho to sabildeeju, varees veelaak paskatiities.

    Lielaas, vienkaarshi gigantiskaas un paargigantiskaas, kluchveidiigaas maajas kaut kaa eermiigi kontrastee ar maziem pussabrukushiem malkashkjuuniishiem, zirgaaboliem… Uz balkoniem izkaarti milziigi veljas gabali, arii shkjietami kraashnja paskata eekai… Visneiedomaajamaakajaas vietaas atlupis apmetums. Un jaa protams – neiztruukstoshaas struuklakas. to te ir ljoti daudz. Bet ne taadas, kaa piemeeram Riigaa pie operas, nee, taadas… eeeem… gjeometriskas. Piemeeram, no vidus shaujaas uudenstruuklas uz visaam puseem taa, ka to piezemeeshanaas punkti veido rinkja liiniju. un veel viduu uz augshu viena mainiiga garuma struukla…
    Un jaa, te VISU VISU remontee. Vismaz visus tiltus un kulturveesturiskos objektus. Vieniigasi kult.v. objekts, kas nebija no aarpuses apkrauts ar stalazhaam, bija Kultuuras Pils.

    Bet es te tomeer negribeetu dziivot. 😉

    S.C. Vieteejie bija rupji izsmeejushi vienu no itaaljiem, Paulo, kad vinjsh bija meegjinaajis nodarboties ar riita jogging’u. Te tas galiigi nav pienjemts.
    Dzert aarpus maajaas sheit ir daudz vairaak pienjemts, nekaa eest, it iipashi vakaraa. Tomeer uzjautrinoshi tas nemaz neliekaas, kad Tu un tavi celjabiedri ir tik izsalkushi, ka klusiibaa katrs saak izvairiigi noskaidrot, vai citi gadiijumaa nav kanibaali…
    Un galvenais nekad neiet shaados mekleejumos kopaa ar diviem itaaljiem un vienu spaani, vai vismaz ja iet, tad nobrunjoties ar kaadu paliigu, vai vismaz dzelzhainu stingriibu. Citaadi vinji, kaut pashi iisti nezinaas ko grib, tomeer vazaasies apkaart nez cik ilgi , liikumu liikumiem, un beigaas nonaaks makdonaldaa.

    Shii laikam sanaaks vai nu peedeejaa, vai priekshpeedeejaa veetule, ko no shejienes rakstu, tad jau rdzees. Riitaa mums ir viena lekcija un Closing Session, peec tam lielaa baraa ljaudis taisaas uzbrukt shopingvietaam nopirkt suveniirpaiku… Starp citu, nelieli paartikas veikali sheit ir retums. Lieli – veel lielaaks retums!!!! Bet ir mazi kioski, kur paardod kaadus a) burbuljuudenjus, b) bulcinjas, c) picas, d) aviizes. Bet ne kad vairaak kaa no vienas no shiim kategorijaam.

    Labi, ataaa! IESHU EEST PUSDIENAS!

    —
    Lauma