Tag: Bavārija

  • Otrā vēstule no Bavārijas

    2005.gada 7.maijā
    ap pusdienlaiku

    Paldies!!!

    Tjipa tagad seezhu diivainaa celtnee, kas ir gandriiy tikai un vieniigi no
    stikla, apmeeram 5-7 staavus augsta – Libereces (Chehijaa) bibliotekaa…
    klaviatuura bik “saprotamaaka” kaa vaacijaa, bet vienalga jociigi…

    Mjaa, ja Vaacijaa i-nets bija 1 eiriks par 15 minuuteem, tad te to pashu var
    dabuut par 5 kronaam… :DDD

    Vakar ar kugji kugjojaam pa Keeningsee ezeru, vai kaa nu vinju tur sauca, bija
    baigaa migla (maakonji) apkaartesosho kalnu galotnees, tapee hitlera maajeli
    pat no taaluma neredzeejaam… bet atbalsis gan tur forshas. kugjim bija
    personiigais gids, kas speeleeja kaut kaadu trubu vienaa briidi, lai taas
    atbalsis demonstreetu…

    veel bijaam saalsraktuvees, tur muus iegjeerba baigajos teerpos, veda ar
    vilcieninju, lika shljuukt pa taadu kaa puleeta koka slidkalninju (patiesiibaa
    2)… tas bija forshi, tikai biedeejoshi gan…

    Shodien uz uudensatrakcijaam neaizgaaju, k-kas ar ka¨klu naf iisti labi…
    pie taa eezara bija drausmiigi atbrunjojoshi suveniiri… Labi, ka tur tobriid
    visu jau veera ciet, citaadi buutu jaabaidaas, ka es visu veikalu neizpeerku…
    bet lai taupiigos mietrina fakti, ka: 1) nekur citur tik forshu suveniiru
    nebija, 2) galu galaa es nopirku tur tikai 2 lietinjas, izteereejot 6 eiro…

    Ataa!!! Paarsuuti shito meilu S. ar, man te k-kas gljuko…

    P.S. Zaljajam trekterim gan ir piedziivojumi… vispirms leejaam ar vinju
    uudeni, tad b. leeja caur to viinu, beigaas vinju aiznjeemaas veel kaut
    kaadi kaamji un atdeva, sakot, ka tagad trekteris esot pavisam tiirs, jo no
    viina tas iztiiriits ar konjaku… 😛

    Toreiz konjaka liešanas akts manu nosodījumu izpelnījās tāpēc, ka man negaršoja konjaks. Vismaz tas nav mainījies – vēl jo projām ne pārāk.

    Fotoaparātu salabot neizdevās, bet salūšanas fakts kalpoja par motivāciju digitālo ziepju iegādei, gan stipri vēlāk. Pulkstenim aizvietotāju tā arī neesmu atradusi.

    Ārpus vēstulēm palikuši nepieminēti ir daudzi kolorīti fakti, piemēram, tas, ka kempinga blakus istabiņā dzīvojošās meitenes kādu brīdi bija pilnā pārliecībā, ka mūsu istabiņā notiek slepkavošana vai vismaz nopietns kautiņš (mums apgāzās krēsls). Es šo izskaidroju ar to, ka blakus istabiņa dzēra, bet mums bija jautri arī tāpat. Tas, kā gide tika iepazīstināta ar helija baloniņiem (ar viņas piekrišanu), arī bija jautri, jo pirmais teksts, ko viņa pateica izmainītajā balsī bija: “Kas tagad būs?” Mūsu klases audzinātāja neiebilda pret trekteru mazgāšanu konjakā, jo puiši nebija skopi un pacienāja viņu arī. Savukārt mācību daļas pārzine, kas vienmēr par visu uztraucas, šoreiz bija palikusi Latvijā. Lielisks brauciens.

  • Pirmā vēstule no Bavārijas

    Uz Bavāriju ir pēdējais autobusceļojums, kurā braucām skolas laikā, turklāt ar vislabāko kompāniju. Iepriekšējos ceļojumos ģimene jau bija teju vai pieradusi, ka lai gan prognozēt neko nevar, tomēr kaut kā pamanīšos kādu vēstuli uzrakstīt. Lai gan teorētiski man vajadzētu būt pieaugušākai, rakstības stilas tas pats vecais – ātri, steidzīgi, no dārgas interneta kafeinīcas. Daudz par ātru, lietojot nepazīstamu klaviatūras izkārtojumu.

    2005.gada 5.maijā
    vakarā

    Chau, miiljotaa gjimene!!!
    Es pashlaik ir agusburgaa(es dmāju, ka šī varētu būt arī drukas kļūda, drīzāk bija Augsburga), te diktiu liist, ir valsts sveetki, un tapeec ciet ir viss iznjemot sho iestaadiijumu, krogus un benziintakus….

    Taa kaa man pirms izbraugshanas tika nolasiits teju vesals referaats, par to  kam man ir jaarakstra veestules un kam nee, nu tad shitaa buus gjimenes
    >veestule!!! :))) Pasveiciniet A-tanti vecomammu uttt…

    Te lieto to pashu smiekliigo klavieri ko austrijaa, tapeec taada drausmiiga pareizrakstiiba 😀 Skaidraa esmu 😛

    Esmu arii pie pilnas veseliibas, shkjiet arii, ka dziiva un pie vesalaa sapraata… Esmu redzeejusi daudz viskkaa incanta, tai skaitaa tik daudz klinshu ka üpietiks visam muuzham… Varbuut. Tepelices dabas parks tik tiershaam bija laps, tur doma taada ka ir k-kas liidziigs kalniem, no kuriem kaa piikji slejaas aaraa briesmiigi garas (viduveejs koks reiz 7 vai pat 15. apmeeram) veeja erodeetas klintis…

    Bijaam Minhenee, olimpiskajaa centraa… Tur ir taaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaads >TV tornis…. ar liftu var uzbraugt 185m augstumaa, kur ir taads liels ”buuris” ar stilka sienaam, kam pa vidu neliels roka muzejs… tur izskatiijaas tiiri forshi… bet kad pa trepeem uzkaapa apm 2-3m augstaak uz naakamo platformu vai veel tik pat uz aiznaakamo (abas
    valjeejas)…!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Emmm, matus gan vakaraa nevareeju izkjemeet :D#Veel biju bmw muzejaa.. redzeeju muusu veco autinju, tikai melnu… 😀 Veel arii d<auc visko citu arii… tagad man buus (varbuut) briesmiigs leevenis bilzhu ar mani un brigitu uz visaadu uberkuulo autinju fona…

    Veel bijaam arii divaas ludvikja 2 celtaas piliis Noishaanshteinaa un Ludrofaa (taa laikam sauca)… Smuki. Baigi greznaas rokoko, baroka uc stilaa un ljoti romantiksas. Noishvaashteinas pils izraadaas ir ptototips >Disneja pasaku piliim…
    Uz to muus veda ugshaa ar speciaalu businju, un tajaa notika nelaime: man nopkabatas izkrita fotoaparaats un tagad vinjam vairs neturaas ciet ”pakaljas” vaacinjsh… Taa es uzzinaaju kam ljoti labi noder plaaksteri ”urgo actvie”, kurus tu, mamma, neatzini par diez cik labiem… Aiznjeemos taadus no viena P., un pakalja (b. teica, lai palaboju: fochika nevis p.) turaas ciet gandriiz vai perfekti… (Tikai gandrīz perfekti, vēlāk dabūju viņu papildus stiprināt ar matu gumijām, jo tie plāksteri pamazām izstiepās. Tā kā tas bija filmas aparāts, tā vāciņa turēšanās ciet bija vitāli svarīga – viņš nosedza pašreizējo kadru. Apbrīnojamā kārtā nekas daudz izgaismots nebija, laikam tikai tā pusotra bilde, kas izgaismojās, nokrītot fotoaparātam.)
    Nevareeju novaldiities, iedevu G., lai nobildee apiraatinju ar trim leikoplastiem…

    Utabusaa (autobusā, nevis kādā eksotiskā pilsētā) gulju visnotalj labi: (kad k-kaadi kretiini neiedomaajaas saukt mani vaardaa vai riikot trijos naktii zaljo stopu ar masu iluminaaciujaam)… Man sapliisa pulkstens :(((((((((((((((((((((((((((((((((((((((((( :::( Kad guleeju, iezkrita stiklinjsh (atradu), salociijaas radiitaaji… (Sasodīts, vēl tagad atceros: tas bija neizmērojami lielisks mehāniskais pulkstenis ar stikla vāciņiem abās pusēs, tam varēja redzēt visu mehānismu. Es viņu biju dabūjusi no mammas, kas viņu bija pārstājusi nēsāt vairākus, pareizāk sakot, daudzus, gadus atpakaļ tādēļ, ka tas darbā bija samagnetizējies.)

    Viesniicas labas, kompaanija arii…

    Baigi naudinja ripo, viss te drausi daargs…
    Ataa!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!