Pēc vismaz divkārtējas aizmirsānas un pazaudēšanas, Islandes brauciena bildes ir nokļuvušas līdz internetam. Sadalīju divās daļās atbildtoši valstij:
Tag: bildes
-
Hamburgas bildes
Hamburgas brauciena bildes ir laimīgi nokļuvušas tīmeklī – ar saullēktu uz lidmašīnas spārna, vūkiju sludinājumiem un citām lieliskām lietām.
-
Norvēģijas bildes
Pēc bezgalīgi un neattaisnojami ilgas, taču nu jau laikam ne ļoti pārsteidzošas atlikšanas, esmu sašķirojusi un publicējusi 2013.gada Oslo brauciena bildes. Bilžu bija daudz, jo Oslo mani valdzināja un sajūsmināja, tāpēc šoreiz es tās prioritāri laika, bet pēc tam tematiskā secībā sadalīju piecos albumos. Visi albumi kopā redzami manā fotki.com lapā, bet pa vienam tie ir šeit:
- Pirmā daļa – pastaigas pa Oslo centru, gar karaļpili, rātsnamu, Akerhusas cietoksni un parlamenta ēku, pavairāk laika pavadot renovētajā noliktavu rajonā – Akerbrigē un Tjuvholmenā;
- Otrā daļa – pastaigas pa Oslo universitātes nometni Blinenā, Oslo opera no iekšpuses, kā arī neliela pastaiga naktī ap Oslo operun un pa Oslo centru;
- Trešā daļa – ekskursija pa Oslo Rātsnamu;
- Ceturtā daļa – pastaiga pa Oslo centru, ieskaitot pastaigu pa krastmalu (ar kuģiem!) no Rātsnama līdz Operai un Operu nojaušamā saulrietā;
- Piektā daļa – pastaiga pa Majorstuenas rajonu un Frognerparku, kā arī pāris bildes no centra un viesnīcas.
-
30c3 bildes
30. haosa kongresa bildes ir izšķirotas, sakomentētas un pieejamas, lūk, te. Šoreiz, salīdzinot ar iepriekšējiem kongresiem, ir vairāk bilžu tieši no paša kongresa – lai gan cilvēkus bez atļaujas fotogrāfēt vēl jo projām ir aizliegts, tomēr, saprotot, ka man neizdodas bez vizuāliem materiāliem kaut mazākajā mērā nodot kongresa īpašo noskaņu, es ļoti aktīvi fotogrāfēju vietas un lietas, kur tobrīd cilvēku nebija. Godīgi sakot, man liekas, ka man vēl jo projām neizdodas nodot to, cik ļoti… cik kongress… nu, jā.
-
Stambulas pēcsērija
Stambulas brauciena bildes beidzot ir izšķirotas, izgrozītas, saliktas fotkos un sakomentētas. Laipni lūdzu!
Bildēs ir pa pilnam visādu dīvainu efektu gan spilgtās saules dēļ, gan tāpēc, ka nebiju rēķinājusies ar platleņķa objektīva savdabīgajām īpatnībām, gan tāpēc, ka brīžiem ceļa biedri vienkārši sasodīti steidzās. Pēdējā dienā, kad sāka trūkt laika, dodoties uz lidostu, N. piedāvājās panest manu čemodānu. P. teica, ka daudz efektīvāk būtu, ja atņemtu man fotoaparātu. N. tomēr palika pie čemodāna, un labi, ka tā.
Es nosēdēju sasodīti, neprātīgi daudz stundu pie tām bildēm (kādas 4-5 pilnas dienas varētu būt, man sākumā bija vairāk kā 6GB), un vienalga man mazliet kremt, ka neesmu palūgusi nofotogrāfēt mani kopā ar tām meitenēm, ko satiku mošejā; ka trūkst bildes ar piegružoto tuneli pie Eminonas autobusu galapunkta, ka trūkst bildes ar Galatas torni, skatoties no apakšas, ka… gan jau ir vēl kaut kas, ko ātrumā neatceros. Tā droši vien ir pazīme, ka brauciens bija episks.