2005.gada 7.maijā
ap pusdienlaiku
Paldies!!!
Tjipa tagad seezhu diivainaa celtnee, kas ir gandriiy tikai un vieniigi no
stikla, apmeeram 5-7 staavus augsta – Libereces (Chehijaa) bibliotekaa…
klaviatuura bik “saprotamaaka” kaa vaacijaa, bet vienalga jociigi…
Mjaa, ja Vaacijaa i-nets bija 1 eiriks par 15 minuuteem, tad te to pashu var
dabuut par 5 kronaam… :DDD
Vakar ar kugji kugjojaam pa Keeningsee ezeru, vai kaa nu vinju tur sauca, bija
baigaa migla (maakonji) apkaartesosho kalnu galotnees, tapee hitlera maajeli
pat no taaluma neredzeejaam… bet atbalsis gan tur forshas. kugjim bija
personiigais gids, kas speeleeja kaut kaadu trubu vienaa briidi, lai taas
atbalsis demonstreetu…
veel bijaam saalsraktuvees, tur muus iegjeerba baigajos teerpos, veda ar
vilcieninju, lika shljuukt pa taadu kaa puleeta koka slidkalninju (patiesiibaa
2)… tas bija forshi, tikai biedeejoshi gan…
Shodien uz uudensatrakcijaam neaizgaaju, k-kas ar ka¨klu naf iisti labi…
pie taa eezara bija drausmiigi atbrunjojoshi suveniiri… Labi, ka tur tobriid
visu jau veera ciet, citaadi buutu jaabaidaas, ka es visu veikalu neizpeerku…
bet lai taupiigos mietrina fakti, ka: 1) nekur citur tik forshu suveniiru
nebija, 2) galu galaa es nopirku tur tikai 2 lietinjas, izteereejot 6 eiro…
Ataa!!! Paarsuuti shito meilu S. ar, man te k-kas gljuko…
P.S. Zaljajam trekterim gan ir piedziivojumi… vispirms leejaam ar vinju
uudeni, tad b. leeja caur to viinu, beigaas vinju aiznjeemaas veel kaut
kaadi kaamji un atdeva, sakot, ka tagad trekteris esot pavisam tiirs, jo no
viina tas iztiiriits ar konjaku… 😛
Toreiz konjaka liešanas akts manu nosodījumu izpelnījās tāpēc, ka man negaršoja konjaks. Vismaz tas nav mainījies – vēl jo projām ne pārāk.
Fotoaparātu salabot neizdevās, bet salūšanas fakts kalpoja par motivāciju digitālo ziepju iegādei, gan stipri vēlāk. Pulkstenim aizvietotāju tā arī neesmu atradusi.
Ārpus vēstulēm palikuši nepieminēti ir daudzi kolorīti fakti, piemēram, tas, ka kempinga blakus istabiņā dzīvojošās meitenes kādu brīdi bija pilnā pārliecībā, ka mūsu istabiņā notiek slepkavošana vai vismaz nopietns kautiņš (mums apgāzās krēsls). Es šo izskaidroju ar to, ka blakus istabiņa dzēra, bet mums bija jautri arī tāpat. Tas, kā gide tika iepazīstināta ar helija baloniņiem (ar viņas piekrišanu), arī bija jautri, jo pirmais teksts, ko viņa pateica izmainītajā balsī bija: “Kas tagad būs?” Mūsu klases audzinātāja neiebilda pret trekteru mazgāšanu konjakā, jo puiši nebija skopi un pacienāja viņu arī. Savukārt mācību daļas pārzine, kas vienmēr par visu uztraucas, šoreiz bija palikusi Latvijā. Lielisks brauciens.