Esmu atkaliemācījusies izgulēties uz grīdas tā, lai nenogulētu plecus. Vakar aizsēdējos pāri pusnaktij centrālajā nojumē pie interneta, uz telti mani aiztrieca fakts, ka biju nosalusi neskatoties uz uzvilkto pufaiku. Lienot iekšā guļammaisā, nopriecājos, ka vispār mazliet padārgais Lafumas guļammaiss ir viens no maniem veiksmīgākajiem pirkumiem – silts, patīkama iekšdrēbe (nesviedrē un nelīp pie ādas), turklāt kājgalī var atvērt rāvējslēdzēju un izbāzt ārā pēdas. Pa dienu te ir ritīgi silts, īsta vasara. Saule spīd, un kaut kur dzirdēju pieminam 30 grādus. Tas gan droši vien bija aptuvens novērtējums. Pagājušajā naktī vienu brīdi man likās mazliet vēsīgi, bet tad es beidzot pirmo reizi aizvēru ciet telts ieeju. Tā līdz šim telts biezo ieeju turējām ciet tikai, kad bijām aizgājušas prom vai pārģērbāmies.
Telts biedrene stāstīja, ka naktī esot pusmiegā izbāzusi galvu no telts un izlamājusi (latviski, protams) kampusero bariņu no otra angāra, kas ar lielu troksni spēlēja frīzbiju un laikam taču trāpīja mūsu teltij. Latvieši tie noteikti nebija, bet sūtnis, kas nāca pēc šķīvīša bārienu nesaprotamajā valodā bija uztvēris ļoti nopietni.
Redzēju čupu robotu un streampunk modding. Kā arī EFF prezentāciju, Neil Harbisson ar viņa kiborgaci, kas viņam nodrošina krāsu redzi, (viņš ir labs stāstnieks, starp citu, efektīvi piesaista auditorijas uzmanību) un vēl diezgan plašu loku visa kaut kā.
Šovakar pēc prezentāciju beigām galvenā skatuve ir atvēlēta futbolam. Episkas atbalsis, domāju, ka var dzirdēt arī galējos telšu angāros.
Dabūju vēl kaut kādus izdales materiālus, to starpā jauku maisiņu ar man pazīstamo televīzijas torni.
Esmu apņēmusies rīt pēc ielūgtā referāta braukt uz centru, tāpēc pēcpusdienas programmu drošības pēc nelasu. Vakar vakarā pārsteigta attapos, ka pasākuma beigas ir daudz tuvāk, kā biju domājusi.