Tag: Prāga

  • Steidzīgs, bet labs sākums

    Pirmdien, 2010-12-13
    13:34

     

    Labrīt!

    Pirmā lekcija ir par vācu sintaktisko korpusu, un lektors aizdsikutējās ar kaut kādiem vāciešiem, tāpēc ir īstais laiks ķerties pie piedzīvojumu aprakstiem.

    Vakar lidojums aizkavējās par 20 minūtēm, jo mūsu lidene aizkavējās, lidojot pie mums no Čehijas. Tas noveda pie neliela bizojiena – mērkaķa ātrumā uz viesnīcu, iečekoties, 5 minūšu laikā nolikt somas un pārģērbties, pirmajā tramvajā iekšā un uz operu, kur mums bija biļetes uz Karmenu. Operā ieradāmies pieklājīgi laicīgi un izskatījāmies pat pēc puslīdz cienijamām dāmām (ja neskaita to, ka es pēdējā brīdī atklāju/atcerējos, ka pēdējā ķīmiskā tīrīšana iznīcināja mana kostīma bikšu pogu).

    G. bija aizmigusi un izsalkusi, tāpec devāmies meklēt, kur ir bufete. Daiļrunīgā plāksnīte par to, ka buffete atrodās “1st floor” mūs pievīla – zinādamas, ka angliski “1st floor” bieži nozīmē 2.stāvu, mēs rūpīgi pārmeklējām pirmos divus stāvus, tāpēc vien, lai atklātu, ka bufete ir… 3.stāvā.

    Par operu – titru ekrāns bija pašā augšā, kā rezultātā galva ne pa jokam atlocijās. Bet nevarētu teikt, ka vietas (pirmā rinda, tieši pie orķestra bedres) bija sliktas – vismaz es pārliecinājos, ka tur tiešām piedalās dzīvi, īsti cilvēki. Pirms tam man Gunta bija man iedevusi izlasīt libretu, jātzīst, ka mūzika un teksts šķietami idiotisko sižeta notikumu savārstījumu pārvērš normālā, baudāmā stāstā 🙂 Diriģenta partitūrai bija apdzeltējušas malās. Tas piestāvēja operas zelta rotājumiem, bet diez vai tas bija speciāli.

    Starp citu, šoreiz es biju citā operā nekā pagājušajā reizē (G. saka, ka Valsts Operā). Iekšējā interjērā ārkārtīgi gaumīga krāsu izvēle – balts fons un skulptūras, zelta rotājumi, sarkanpurpuroti paklāji, krēsli un aizkari. Un nekādu citu raibumu, ja neskaita gleznas uz griestiem. Savā ziņā vienkārši un eleganti, ja vien šo vārdu savienojumu var attiecinār uz ko tādu, kas rotāts simtiem un tūkstošiem zelta puķīšu, vītnīšu, maliņu un putniņu.

    Dzīvojam 5* viesnīcā, jo te notiek lekcijas. Tas ir Vltavas krastā un netālu no metro stacijas Andel (uz e liek tādu jumtiņu kā š), kuru G. mīlīgi sauc par Eņģelīti. Istabiņa diezgan maziņa, bet vajadzīgais skaits segu ir :). Viesnīca ir kaut kādā vēsturiskā ēkā, viss iekārtots vienā no tiem vēsturiskajiem puķīšstiliem. Visi gaiteņi marmorā un sarkanos paklājos, istabā gar sienām aristokrātiski zilbaltstrīpaini aizkari/drapērijas un vecināti spoguļi. Istabā visi tie auduma gabali izlikti tā, ka viegli asociējās ar gultu ar baldahīnu, lai gan viņi ir gar sienām. Konforenču rūmē ir laba akustika.

    Iegājusi vannas istabā, konstatēju – hmmm, šitās mikroflīzīšu mozaikas ir kaut kur redzētas. Kur gan? Ha! Sinking Island spēlē, ko spēlēju pāris menešus atpakaļ, miljonāra Art Deco tornī bija šitādas vannas istabas. Dažviet gan viņi ir ar dizainu paarcentušies: kamōn, vannas istabas durvis, kas sastāv no divām mazām durtiņām (bez krampīša!), ir no matēta stikla ar nematētiem lūramcaurumiem. Un spoguļu izvietojums vannas istabā arī ir gana jocīgs – kāpēc, lai sēžot uz poda, kāds vēlētos redzēt savu seju no 3 pusēm?! (Stāvot kājās, seja ir redzama tikai no vienas puses, stāvot dušā – atkal no 3 pusēm). Bet istabā ir verams logs.

    Izslavētais Prāgas aukstums ir nosacīts – vakar bizoju apkārt bez cepures, bet šodien nekas briesmīgs nav noticis. Rīgā man nekas tāds prātā vienkārši neienāktu. Sniegs ir, bet visas ielu brauktuves ir tīras, un pārsvarā ietves arī.

    Šorīt izrādijās, ka konfas organizatori neļaus mums maksāt kronās par pusdienām, noteikti vajagot eiro. Gājām meklēt banku, kur samainīt kronas par eiro (kronas mēs abas varam izņemt jebkurā bankomātā). Bankas darbinieces ar skaitļu vārdiem angliski nedraudzējās, bet viņas bija pietiekami attapīgas, lai turētu pa rokai lapiņu, kur uzrakstīt vajadzīgo skaitli 😀 Ko diez es rakstīšu komandējuma atskaitē par konvertāciju uz eiro caur kronām, es nezinu, bet gan jau izskatīsies smieklīgi šā vai tā.

    Baro mūs labākajās badaino zinātnieku tradīcijās – brokastis dod viesnīca, bet konfa – divas kafijas pauzes un pusdienas. G. gan pauž nepatiku pret bulkām ar sapļackātiem augļiem (ievārījumu). Nevaru pievienoties – augļus te pļockā garšīgi.

    Pusdienlaiks ir pusotra stunda, vakaros arī ir brīvs laiks, G. jau centīgi plāno, kur visur viņa mani aizvedīs. Paklausoties, mani pārņem neskaidrība par to, kā to visu varētu saspiest šajā nelielajā dienu skaitā.

    P.S. Prāgā ietves daudzviet ir izliktas ar maziem krāsainiem akmentiņiem.
    P.S.2. Karmena bija neprātīgi kaulaina, teju vai biedējoši. Dons Žozē – nedaudz vecīgs un nedaudz resns, bet dziedāja ritīgi labi, spilgti.

    Komentāri.

    Es: Kamēr mēs gaidījām lidostā savu lidojumu, tikmēr skaļruņos paziņoja, ka lidojums uz Tallinu, kas bija plānots pusvienos, ir aizkavēts tehnisku iemeslu dēļ un tālāka informācija sekos ap četriem. Tā kā ar mūsu lidojumu viss bija labi, un čehu aviokompānija vispār ir foršāka par Airbaltic un Ryanair.

  • Sagatavošanās darbi

    Piektdien, 2010-12-10
    23:49

     Pāgājušo reizi bija problēmas ar RSS pogas parādīšanu dažos pārlūkos, tāpēc vispirms tehniskā informācija: RSS ir te – [nav vairs tur]

    Kas to būtu domājis, ka nākamais ceļojums atkal būs uz Čehiju?! Šoreiz tiešām darbs sūta – apmeklēsim ziemas skolu par sintaktiski anotētajiem korpusiem (darba biedri man neļāva tos saukt par kokubankām 😛 ), tiksimies ar čehu lielajiem datorlingvistiem un iesim uz Karmenu. Ņemot vērā vasaras aktīvo darbošanos ar čehu marķētājrīka sadraudzināšanu ar mūsu gramatikas modeli, vajadzētu būt tīri interesanti. Vai vismaz noderīgi.

    Pamazām taisos pakoties, un pie viena iedzīvināju krietnu laiciņu nelietoto šejienes kontu – nelikās pareizi jaukt kopā kulinārās lietas ar ceļojuma piezīmēm. Apbrīnojamā kārtā man pat izdevās atrast čehu kronas no pagājušās reizes, labi, ka čehi vēl nav uz eiro pārgājuši.

    Interesanti, vai no Kārļa tilta beidzot stalažas būs novāktas?

    —————————–

    Saņēmu no organizatoriem šādu te.

    We would like to remind or precise some practical matters:
    WEATHER: The weather is now very cold (about -10oC) and Prague is covered with plenty of snow. Keep it in mind!

    /Mēs vēlētos atgādināt vai precizēt dažas praktiskas dabas lietas:
    LAIKA APSTĀKĻI: Tagad ir ļoti auksts (apmēram -10*C) un Prāgā ir daudz sniega. Paturiet to prātā!/

    Ļoti auksts. Kā tad.

    Ja pareizi atceros, es to vēstuli toreiz lasīju, kad ārā bija ap -20.

  • Peecseerija

    Otrdien, 2010.gada 2.februārī
    3:54

    Ieliku bildes http://public.fotki.com/lauma/sofsem-2010/

    Njemiet par labu to, kas ir, jo peec komentaaru rakstiishanas man roku rauj krampis un shkjirot vinjas kaut kaa siikaa man tieshaam nav speeka.

    Komentāru nav.

    Pārskatot šī ceļojuma piezīmes, atcerējos, ka šī paša ceļojuma laikā iepazinos ar savu ilgtermiņa draugu Phd komiksu.

  • Atgrieshanaas

    Sestdien, 2010.gada 30.janvārī
    21:17

    Nu re, esmu maajaas, neparastais piedziivojums ir nosleedzies.

    Ielidoju pustrijos. Lidojums atkal bija skaists, turklaat shoreiz man kreesls fikseejaas kaa naakaas un aizmuguree turklaat neviens neseedeeja, taapeec es nevienam netrauceeju 🙂

    Drusku gan kaitinoshi, no saules pielietajaam debesiim laizhoties zemee ielidor maakonii un nonaakt pilseetaa, kur viss ir apmaacies un saule nav pat laaga redzama. Bet – es apskatiju juuru no augshas 😀 ar visu ledu – smuki.

    No riita man gadijaas “staaties sakaros” ar viesniicas apkalpojosho personaalu. Freivalds gribeeja, lai piesakos punktu kraashanas programmai – pietiekami biezhi paliekot sakraajaas kaadi nebuut bonusinji. Nu vai man zheel, turklaat var jau gadiities, ka es veel kau tkur braucu vinja paspaarnee 😀 Naakamais SOFSEMs buus augstajos Tatros 😉

    Nu jaa, taatad pieteicos bluspunktu programmai un… uz e-pastu sanjeemu vesalus divus akonta nummurus un divas paroles. Peec ruupiigaakas paarbaudes atklaajaas, ka nevienaa no vinjiem mans uzvaards nav uzrakstiits pareizi – sastopoties ar pirmo nepaziistamo simbolu, vinji uzvaarda ievadiishanu bija paartraukushi, taapeec peedeejaas zilbes manaa uzvaardaa nebija. 😀 nu ko – iedevu pasi un skaidroju, ka ja tas dziivi atvieglo, vinji var izlaist miikstinaajuma ziimi, bet nerakstiit pa visam nedriikst 😀

    Es apguvu maaku kontroleet viesniicas kondicionieri 🙂 Vai pareizaak sakot atradu, ka vinju var izsleegt 😀 Bet gaiss vienalga bija diezgan sauss, taapeec brokastiis es atkal aktiivi uzklupu meloneem 🙂 Un freivalds man vele ishkjieba paariiti aabolu no savaam superbrokastiim, ko es atvedu maajaas.

    Tagad nepiecieshams paarskatiit bildes un izmest miglainaas. Beigaas vismaz lielaako dalju droshi vien ielikshu kaut kur te.

    Saklausijos shaadus taadus koloriitus staastus, kaa Freivalds vadaa studentus izvadaajod dazhaadas akcijas un citas optimizaacijas…

    Nopirku lidostaa jociigu no pogaam saveertu rokasspraadzi, un nenopirku vinju slaveno snabi, jo tas bija paaraaklielaas pudelees.

    Apsveru domu, ka vajadzeetu tomeer iemaaciities sleepot.

    Vareetu biezhaak iet uz taada tipa koncertiem, tas naaktu par labu maniem nerviem.

    Jaauzraksta liela kaudze komandeejuma atskaishu, jaakjeraas pie peedeejaa laikaa maz dariitaa maizes darba, turklaat arii rakstus naaksies rakstiit. Zinaatniskos, nevis pasacinjas 😀

    KONEC

    Komentāri.

    Es: Peec beigaam jau vienmeer veel kaut kaadas pieziimes atrodaas, taapeec, visticamaak te vinjas arii kraasies – rindinjaa uz leju.

    Pirmaa:
    Kaarlja Universitaatei Praagaa ir interesants sadalijums fakultaatees – lai gan shai universitaatei ir 3 dazhaadas fakultaates dazhaadiem teologjijas virzieniem, tomeer vinjaa ir tikai Fizikas un matemaatikas faultaate bez atsevishkji atdaliitaam inzhinierzinaatneem.

    Es: Laikam vienreiz muuzhaa es aarzemees esmu redzeejusi kaut ko taadu, kas man turpmaak vareetu pietruukt – daudz, daudz, aarkaartiigi daudz balta, sausa, drupana sniega. Vienkaarsi perfekti.

    Es: Jaanes zaabaki pie kurpnieka – peec visas taas ‘bremzeshanas” izraaadaas ir notrinusies gluda vissvariigaakaa zoles dalja – papeedis.

  • Pastaiga pa Praagu – otraa pastaiga

     Sestdien, 2010.gada 30.janvārī
    19:23

    Vakar no riita kaadas divas stundas braucaam, kameer no kalniem tikaam aaraa, uz Praagu, tur aizmetrojaam liidz viesniicai (atkal taa pati), nometaam mantas un devaamies iekaroot Praagu.

    Vispirms gan tika izlemts, ka jaapaskata glaunie koncerta teerpi, ja nepiecieshams, tie arii jaapagludina. Paldies manam kostiimam, bet vinjsh izskatijaas neparasti labi prieksh tik drausmiigu vadaashanu paarcietusha izejamaa teerpa 😀 Veel tobriid es secinaaju, ka nezkaapeec esmu dabuujusi dviinju nevis karalienes istabu, taapeec arii shoreiz numurinjaa bija 2 mazaakas nevis viena neizmeerojami liela gulta. Nu, labi, sho legjendaaro objektu apskate man laiks citai reizei.

    Kad nu uzvalks bija smuki uzkaarts un es biju paspeejusi nedaudz paarsteigt Freivaldu (paarmainajs peec es vinju nevis otraadi :D) ar apgalvojumu, ka to, ka shajaa istabaa ir gludinaats, var pateikt peec smarzhas.

    Devaamies apmainiit savu “elektronisko biljeti” – izdruku uz lapinjas, kas apliecinaaja muusu tiesiibas triispersoniigi ierasties Praagas municpalitaates eekaa uz koncertu – pret biljeteem, jo uz lapinjas bija pamaaciiba, kas teica ka taa jaadara. Kasee uzzinaajaam, ka sheit kriize izpauzhaas taa, ka papiiru “iistajaam” biljeteem vairs nekjeeza, bet gan uz muusu lapeles uzspiedzh vienkaarshi ziimogu.

    Peec tam Frevalda mudinaati apmekleejaam kjiinieshu restoraanu – ljoti garshiigi, shis tas no eedienkartes stripri atgaadinaaja “Pandu” Riigaa, bet vienu lietu es taa arii nesapratu – vai tieshaam kjiinieshi eiropieshus uzskata par taadiem riimaam?! Mums trijiem pietika un paari palika ar 2 cilveeku porciju 😀

    Peec tam pashkjiiraamies – Freivalds mani veda uz Spaanju Sinagogu un Kaspars devaas kaut kur citur. Sinagoga no aarpuses izskatijaas ne ljoti veerieniiga. Celta “moru” stilaa – islama ietekmee sienu rotaajumi ir tikai un vieniigi abstraktie, nekaadu dziivneiku/cilveeku atteeli, bet par to kaadi! Freivalds staastija, ka tur esot sastopami visi 17 iespeejamie plaknes simetrijas veidi, savukaart es noveerteeju, ka par rakstu atkaartoshanos nevar suudzeeties. Sinogogaa bija savaakts diezgan apjomiigs dokumentu un dazhaadu citu priekshmetu komplekts, kas ilustreeja konspektiivi izklaastiitu ebreju veesturi Chehijaa un Praagaa. Blakus zaalee bija iespaidiiga religjisko sudrablietu kolekcija. No taa visa man praataa iespiedaas divi interesanti fakti – (1) Praagaa vistuvaak upei ir viduslaiku sakaumaa bijis ebreju rajons, un kad tie ieguvushi plashaakas ekonomiskaas tiesiibas, tad lielaakaa dalja bagaataako bija paarceelushies uz citaam pilseetas daljaam, kas novedis pie taa, ka kaut kaadaa tur briidii tas rajons ir bijis tik noplucis, ka vinju gandriiz pilniibaa nopleeshushi un uzbuuveejushi par jaunu, sho proceduuru paardziivojushi laikam dazhi nami un 4 sinagogas. (2) Hitlera uzdevumaa ebrejiem konfisceetaas mantas tika nevis izniicinaatas (vismaz gana veertiigaas-interesantaas), bet gan ar aarkaartiigu ruupiibu dokumenteetas un noglabaatas, ar meerkji beigaas izveidot muzeju tautai kura vairs neeksistee – kaa dinazauriem. Kad tas viss beidzaas, tieshii shii iemesla deelj bija saliidzinoshi viegli atdot daudzas mantas peec piederiibas (ja veel bija kam atdot) – jo katrai bija ruupiigi pierakstiits, kam un kur taa konfisceeta.

    Kameer es tur to visu peetiju, lasiju un meegjinaaju uzreiz neaizmirst, tikmeer piezagaas negaidiits un nepatiikams paarsteigums – muzeja sleegshana pulksten 17:00. Turklaat sleegshana notika tik operatiivi, ka es pat nepaspeeju aara anopirkt kaadu skatu kartiiti, kuraa buutu atteelota kaut dalinja no interjera un ornamentiem. Un citur Praagaa man taadas atrast neizdevaas, taapeec es apvainojos un Praagaa skatu kartiites nenopirku vispaar. Spaanju sinagogaa fotograafeet bija aizliegts.

    Taalaak mees staigaajaam pa Praagu, apskatijaam dazhus opernamus un eeku, kuraa agraak atradusies universitaate, kas ieveerojama ar to ka, bija primaa Sveetaas Romas imperijaa vai kaut kaa taa. Tam pilniigi noteikti bija sakars ar katoljiem, bet kaads tieshi, es kaa par sodiibu neatceros, jo vienkaarshi visvecaakaa universitaate ir Bolonjaa.

    Pretiim universitaatei ir Opera, kuraa pirmuzvedumu piedziivojos Mocerta, laikam, Dons Zhuans. Praagaa ir vismaz 3, ja ne 4 vai vairaak operas un diav no taam es no aarpuses apskatiju 😀 Shii bija smukaaka kaa taa kas netaalu no muusu hotelja, bet varbuut taa likaas taapeec, ka vinju aizeenojaa aarkaartiigi kraasnjaa juugendstila municpalitaates eeka, kas atradaas blakus 😀

    Es uzzinaaju, ka tas “Veezhu toris”, kuraa es uzkaapu celjojuma saakumaa, ir Praagas vecaa raatsnama tornis, un tas laukums ir Vecpilseetas laukums (dziivojaam mees pie Republikas laukuma).

    Veel es biju Vaclava laukumaa – par godu sveetajam Vaclavam – kur ljoti senajos laikos ir bijis zirgu tirgus (tas laikam izskaidro laukuma diivaino formu, jo laukums ir ljoti garsh un stipri shaurs, varaak kaa bulvaaris, nevis laukums). Jaunaakos laikos – ienaakot padomju armijai – tur pashnaaviibu sadedzinoties bija izdarijushi divi cilveeki, un tagad vinjiem tur ir pieminjas ziime. Pilniigi drosha neesmu, bet man ir nelabas aizdomas, ka vienam no vinjiem nepaveicaas un vinjsh izdziivoja.

    Redzeeju pieminjas ziimi Kafkam – maajaa, kur vinjsh kaut ko bija darijis, laikam dzimis.

    Ar vien vaardsakot – jauki izstaigajos, tikai kaarteejo reizi atsaldeeju pirkstus, ar fotoaparaatu kjimereejoties.

    Komentāru nav.

     

  • Koncerts

     Piektdien, 2010.gada 29.janvārī
    23:30

    Biju shajaa koncertaa:

    Ljoti pacilaajoshi.

    Komentāru nav.

  • 3.epizode – Ukoncheta prasiijema vistup a nastup, dvershica zavirajem.

    Sestdien, 2010.gada 23.janvārī
    21:49

    Interneta ljuka deelj rakstiishu sho romaanu jau otro reizi. :/

    Taatad. Augshmineeto fraazi iemaacijos/pierakstiju shodien Praagas metro, jo kaa gadijaas, kaa nee, bet mees izbraucaam visgaraako no 3 metro liinijaam (vismaz pieturu skaita zinjaa) no viena gala liidz otram. Saakotneeji shaada izprieca plaanota gan nebija 😀

    Peec brokastiim sazvanijaam profesoru Freivaldu, uzzinaajaam, ka vinjsh ir aiznjemts un tiksies ar mums autobusaa uz SOFSEM vietu, un, briitinju papildijushi kaut kaadus nedabeigtus studiju maajas darbus, noleemaam doties papeetiit praadu uz savu roku. Taa kaa nevienam no mums (nu labi, vismaz man noteikti nee, bet Kaspars teicas visu esam aizmirsis) iisti skaidri nezinaaja ne to, ko grbibam apskatiit, nedz arii kur buutu jaaiet, tad pilseetas izpeeti noleemaam veikt uz labu laimi vienaa virzienaa iekshaa Vecpilseetaa.

    Tur nonaacaam, shkjiet, Raatsnama vai kaut kaa taada laukumaa, kur pirmaamkaartaam satikaam jau ieprieksh piemineetos karnevaalistus – atkal raibus un kraasainus, atkal speeleejam muuziku. Kad meegjinaaju kaut ko siikaak izzinaat, kas tas par traci un kaadeelj, daudz man nepastaastija: tas esot karnevaals, vinji apstaigaajot pilseetu, visur muziceejot un taadejaadi sargaajot (pienjemu, ka no ljauniem gariem). Kaarteejo reizi biju uztraapijusi uz ne iipashi labi angliski runaajosha cilveeka. Briidi pabriinijos, un tad atcereejos, ka Muktupaavels pasaules tuatu muuzikaa mums staastija par to ka Eiropaa no Zvaigznes dienas liidz lielajam gaveenim ejot kjekataas/karnevaalos. Ok, laikam kaut kas uz to pusi buus…

    Tajaa pashaa laukuma ar Kaspara sveetiibu apluukojaam visudslaiku astrologjisko pulksteni, kas raada datumu, zodiaka ziimi un ko tik visu veel nee, turklaat pilnaas stundaas pirms zvaniishanas pie taa pulkstenja atveraas durtinjas un gar taam soljo koka apustulji. Peec tam mees tajaa pashaa tornii uzkaapaam augshaa – apluukot Praagu no augshas. Ljoti daudz sarkanu jumtu, un patiesiibu sakot uz baltaa sniega un caur caureem peleekaas dienas fona izskatiijaas aarkaartiigi labi 🙂 Konstateejaam ka tornis chehiski ir “vezh” vai kaut kaa taa, taapeec saakaam saukt to torni par veezhu torni.

    Turpinot staigaat pa pilseetu, aizkliidaam liidz upei un izleemaam apskatiit daudzdzirdeeto Kaatrlja tiltu. Aizgaajaam tur, redzeejaam… REMONTU aptuveni pustilta platumaa. Tomeer izraadijaas, ka, ja gaajeejs nav slinks, tad var tikt liid vietai kur remonts beidzaas un tilts apskataams pilnaa platumaa, un skulptuuras arii. Tur juku jukaam bija savietojushaas dazhaadas suveniiru buudinjas (tas ir kaajaamgaajeeju tilts), paarsvaraa Praagas fotograafijas (daudz melnbalto) un glezninjas, kaa ari kraasainiem emalijas rakstiem dailjotas metaala rotaslietas.

    Paargaajushi paari tiltam devaamies mekleet paartiku, jo diena izraadijaas visnotalj auksta un nostaigaats peec kartes skatoties bija jau krietns gabals. Ta es nobaudiju pusliidz autentisku chehu gulashzupu maizes bljodinjaa, turklaat mineetajai maizes bljotinjai bija ne tikai vaacinjsh ar pulkjiiti (kaa Shveika krodzinja riigaa), bet arii rokturiishi. Njemot veeraa, ka maize bija svaiga, miiksta graudumaize, tad mani tieshaam paarsteidza, ka tas viss ne tikai labi tureejaas kopaa, bet pat bija aiz osinjaam paceljams (es nedaudz izmeegjinaaju, kad pusi zupas biju izeedusi). Jaatziimee, ka zupa bija neparasti garshiiga, njemot veeraa, ka man parasti negarsho sarkanas (tomaatu-paprikas) zupas, un shii taada bija.

    Peec eeshanasmums bija jaadodaas atpakalj uz Hiltonu, kursh laipni glabaaja muusu mantas, kaut izchekojushies bijaam maj no riita, un tad uz lidostu, kur trijos jaasatiek autobuss, aks vediis muuz uz SOFSEM vietu. Lai tas viss paaraak neievilktos uz viesniicu noleemaam braukt ar metro. Kameer mekleejaam, kur ir tuvaakaa metro stacija, mums blakus piestaaja tramvajs, kuram naakamaa pietura bija muusu mekleetaa metro stacija 🙂 Taa nu mees ar temvaju braucaam vienu pieturu liidz metro, paarseedamies liinijas A metro, tad pabraucaam paaris pieturas, paarseedaamies liinijas B metro, un peec vienas pieturas bijaam puskvartaalu no hiltona. Jutos patiikami paarsteigta, cik ljoti viegli saprotama ir “publiskaa” transprta sisteema, visaas pieturaas, kur var no kaut kaa viena uz kaut ko citu paarseesties, tas katru reizi tiek atgaadinaats; tramvajos un autobusos ir monitori ar 10 naakamo pieturu sarakstiem (un arii ar tiem pashiem atgaadinaajumiem, kas kur krustojaas), utt.

    No Hiltona mums bija jaabrauc ar to pash B metro liidz galam (Zhljichinje) un no turienes ar autobusu liidz lidostai, bet ne iisti skaidru iemeslu deelj mees Zhljichinjee nonaacaam bez piecpadsmit trijos, kad autobuss no lidoastas atiet jau trijos. Muus sazvanija profesors Freivalds, kuram pamatoti likaas, ka mees nokaveesim, un taa nu mees kaapaam atpakalj tajaa pashaa metro un braucaam cauri visai Praagai uz otru galu, Melno tiltu/Melno vietu, hvz, kur tas pats autobuss pietureeja 45 minutes veelaak. Nonaacaam tur 7 minuutes pirms autobusa atieshanas, steidaamies aaraa no metro un… izveeleejaamies nepareizo izeju. Es pat teiktu, ka visnepareizaako no visaam iespeejamajaam, jo mees dabuujaam apbizot apkaart kaut kaadai supermilziigai maajai, kas laikam tacu bija metro depo ar visu apgrieshanaas rinjkji un ko tur veel, taapeec vien lai nonaaktu vienkaarshi otrajaa pusee metrostacijas eekai/nojumei.

    Kad kaapu iekshaa autobusaa, man sirsniigi uzsmaidija puisis kas nezinkaapeec izskatiijaas aizdomiigi redzeets. Briidi praatojusi, es sapratu, ka redzeeju vinju metor seezham mums ilgu laiku pretiim. Vinjsh bija izveeleejies pareizaaku izeju 😀

    Bet tagad veiksmiigi esmu nonaakusi Shpindleruv Mlyn (tas bija 2h brauciens aaraa no Praagas, augshaa kalnos), regjistreejusies konferencei, sanjeemusi materiaalu chupinju, un nu jau paeedusi pat vakarinjas. Vareetu meegjinaat pakomuniceet ar polju sievieti, kas ir mana istabas biedrene – vinja vismaz runaa angliski 🙂

    Freivalds vakrinju laikaa miermiiliigi teica, ka mees vinju esot nedaudz noraizeejsuhi. Un, ka tagad vinjsh labaak saprotot, kaapeec D.Taiminja par saviem doktorantiem vienaa konferencee bija teikusi, ka lai Freivalds iet uzstaaties ar savu runu un neuztraucoties, ka beernus vinja savaakshot.

    Nu ko Juus visi uz mani taa skataties?! Galaa tachu visi nokljuva gluzhi pareizi! turklaat 2h veelaak bija veel viens autobuss.

    Komentāru nav.

     

  • Naakmais riits – pabeidzu Smotrova maajas darbu 😀

    Sestdien, 2010.gada 23.janvārī
    9:50

    Shoriit pamodos izzhuvusi kaa roziine un ar izbriinu konstateeju, ka:
    1) ir tumshs, nakts
    2) arii Kaspars nezkaapeec negulj, bet raksta maajas darbus

    Peec siikaakas investigaacijas izraadijaas, ka vienu reizi muuzhaa laika zonu izmainjas man naak par labu – peec latvijas laika bija 6 ar minuuteem, bet peec Praagas – jau 7 un vareeja iet brokastiis. Brokastis bija garshiigas, es vinjaas noteereeju lielu daudzumu melonju un drusku arii citu auglju, lai noveerstu savu roziines kondiiciju. Iespeejams, ka melones naak par labu smadzeneem jo es sazinkaa pamanijos atrisinaat bridzhistu uzdevumu, ar kuru mokos jau teju 2 nedeeljas – hip hip uraa 🙂

    Vakar naktii Praaga muus sagaidija ar tauru skanjaam un bungu riibonju – Namešti Respubliky vai kaa nu to sauc bija kaut kaads karnevaals kuraa piedaliijaas daudzi jociigi kraasoti muuzikju komplekti. Diemzheel, kad gajaam eest, aizmirsu fotoaparaatu, taapeec iemuuzhinaati bildees vinji paaraak nav.

    Sajutos miileeta – vakar no riita es sanjeemu no Kalveas atgaadinaajumu, ka man 15:15 ir lidojums 🙂 savukaart vakaraa – meilu no hiltona, ka vinji mani peec nedeeljas gaida, kas noziimee, ka to rezervaaciju, kas man bija jaaveic pashrociigi, esmu izdarijusi pareizi, un uz ielas nebuus jaagulj (peec konferences muusu plaanaa ietilpst atgreizties praagaa un atkal vienu nakti guleet te).

    Vakr ar iechekoshanos mums arii sanaaca kuriozs…
    regjistratore – I need your name
    Kaspars – Kaspars B……
    regjistratore – [kei] or [sii]?
    Kaspars – [kei]
    (pauze)
    regjistratore – It is your first name, isn’t it? 🙁
    Kaspars – yes 🙂
    regjistratore – I need your last name….*

    labi, ataa, iesim peetiit pashrociigi peetiit Praagu, jo Freivalds mums pievienosies tikai autobusaa uz konferenci.

    Komentāri.

    Es: Peec ruupiigaakas reekjinaashanas atklaajaas, ka augstaak rakstiitais par 6 un 7 nav taisniiba, bet gan pusaizmigushu cilveeku apjukums, jo laika starpiiba laikam ir uz otru pusi.

    Tulkojumi:

    *)
    Man vajag jūsu vārdu.
    Kaspars B……
    K vai C?
    Tas ir jūsu priekšvārds, vai ne? 🙁
    Jā 🙂
    Man vajag jūsu uzvārdu….

  • Pirmaa diena – ierashanaas

    Piektdien, 2010.gada 22.janvārī
    22:00

    Padeviigi zinjoju, ka esmu nokljuvusi galaa, pareizaak sakot, pirmajaa nopietnajaa pieturas punktaa bez nopietniem starpgadijumiem. Tas jau ir sasniegums, vai ne?

    Shodien dienas kaartiibaa ietilpa lidoshana ar lidmashiinu no Riigas uz Praagu, braukshana ar autobusu no Pragas lidostas uz metro un tad braukshana ar metro uz… pienjemu, ka latviski tas sauktos Republikas laukums. Taalaak ieschekoshanaas viesniicaa, vakarinjas, un tad guleet ieshana. Peedeejaais solis veel sekos.

    Diena shodien ietraapijusies no kuriozajaam – ik pa briidim mani vajaa dazhaadi siiki, diivaini atgadijumi, kas notikt var tikai ar mani (nu vismaz tik daudz vienaa dienaa – noteikti): lidostaa man konfisceeja kabatas naziiti (dem, vakar aizmirsu iznjemt no rokas/mugursomas), lidmashiinaa jau pirmo 10 minuushu laikaa pamaniijos izbesiit aizmuguree seedosho daamu, jo kaa veelaak sapratu, mans kreesls bija bojaats – tam atzveltne, taa vietaa, lai fikseetos jebkuraa saturiigaa augstumaa, katru reizi, kad es pret to atspiedos, izlaidaas liidz galam. Nu neko, kad es to sapratu, paarseedos blakus, kur veiksmiigaa kaartaa bija briivs, un aaraa kaapjot atvainojos tai nabaga daamai. Neesmu gan drosha, ka vinja saprot anglju valodu 😀 Praagaa pamanijos pazaudeet savu dienas transporta biljeti jau pirms ieksaapshanas autobusaa. Bet atkal viss beidzaas veiksmiigi – peec vienu pieturu ilgas kaarpiishanaas pa kabataam es to atradu un nokompostreeju un mani pat neviens nemepaspeeja nekaa sodiit 🙂

    Lidojums bija vienkaarshi fantastisks – balti apsnigusii zeme jauki mijaas ar balti puukainajiem maakonjiem, un gaisma, kas to visu apspiideeja, bija taisni manaa miiljaakajaa kraasaa… Labi, es liidz shim gan TO par kraasu nebiju iedomaajusies nosaukt – spozha, gaishi dzeltena ar pavisam mikroskopisku rozaa nokraasu, taada, kaada raadaas skaistajos laimiigajos sapnjos kaa zhilbinosha sveetlaimes sajuuta 🙂 Vai arii taada, kaadu ieraugot pa logu briivdienas riitaa tuuliit peec pamoshanaas, rodaas sajuuta, ka tu esi bagaats ar to vien ka tu dziivo un visa pasaule ir tev pie kaajaam.
    Kad tuvojaamies Praagai, maakonji atkaapaas un es dabuuju apluukot arii miniatuurus, tik pat lieliskaa kraasaa apsnigushus kalnus ar eenainaam piekaajem. Zheel tikai ka lidmashiinai lodzinjsh bija tik mazinjsh, un turklaat es skatijos paarliekusies no rindas videejaa seedeklja (sk. notikumu ar kreesliem)

    Nolaizhoties ar lielu sajuusmu izpeetiju, kaa izskataas, kad notiek leena iebraukshana shajaa pasakainaas kraasas maakonii. Tiesa gan zem maakonja atklaajaas pavisam peleekeeka praagas peecpusdiena/pievakare. Bet nu nevar jau gribeet arii paaraak daudz 😀

    Iechekojushies Hiltonaa (neeeeeeko nezinu, Freivalds vainiigs!), devaamies mekleet vakarinjas. Peec tam, kad es noraidiju iespeeju dotis uz piceeriju, atradaam gaizhi lielisku eestuviiti tepat netaalu, kuraa eediens, lai gan nebija leets (man viss viss kopa sanaac a likam pa 10 latiem), tomeer porcijas bija lielas un garshiigas 🙂 🙂 buutu pareizi noraadijusi eedienkartee noraadiito svaru, nebuutu njeemusi saldo – paareedos 😀 Diivaini, ka alus (arii tumshais, lai gan vinji to sauca par pustu msho) tur bija leetaaks par kolu, sulu, nestea… un pat uudeni 😀 Ar alu sanaaca shaads kuriozs. Es paasuutu savas vakarinjas – pamateedienu, saldo, un 0,3 tumsho alu… un viesmiilei pie pieedeejaa uzacis paceelaas puscentimetru uz augshu, taa arii nesapratu par ko, jo es neticu, ka es TIK ljoti vatreetu nemaaceet izrunaat vaardu “alus” angliski 😀

    Vieniicaa ir ljoti jauki giatenju paklaaji ar nedaudz maldinoshu gjeometrisku rakstu – neuzmaniigi skatoties liekaas, ka kvadraati nemaz nav kvadraati bet kaut kaadas kaaravveidiigas figuuras 🙂

    Restoraanaa virs galdinjiem bija aarkaartiigi jaukas lampas. Jaukaas lamapas pagatavoshanas recepte – njemam lielo aafrikas pudeljveida kjirbi (kalabass, vai kaa nu vinju sauca), nogriezham apakshu, iztiiram iekshu, izkalteejam. Ieguutajaa veidojumaa izurbjam daudz daudz apalju cauruminju – nedaudz lielaakus un nedaudz mazaakus, taa lai tie veidotu kaut kaadu forshu dekoratiivu rakstu. Lielaakajos cauruminjos katraa iestuukjeejam pa vienai caurspiidiigai plastmasas krelliitei (dazhaadaaas kraasaas, atkal taa lia sanaak forshs raksts). Iestiprinam iekshaa lampinju un pakarinam aiz aukshas -tievaakaa gala.

    Chehu valoda ir iipatneeji skaniiga – daudz skaniigaaka par kjepiigo krievu, ceertosho vaacu vai saapkaklu anglju valodu, turklaat pilna ar dazhaadiem neprognozeejamiem uzsveriem paarmainjus dazhaadaas vaarda vietaas.

    Labi, man liekas, ka shim vakaram pietiks, ataa! Riit tiekasmies ar Freivaldu un braucam taalaak uz vietu kur notiek konference.

    Komentāri.

    Es: Hiltonaa internets istabinjaa ir par maksu, bet lejaa, biznesa centraa: par briivu.

    Es: Un ak es naivaa, kaa es neiedomaajos, ka braucot Freivalda sacereetaa braucienaa ziemas viduu uz pasaules galu kaut kaadaa kalnaa ir jaanjem liidzi peldkostiims 😀

    Es: Riigaa taksometra shoferis ietraapijaas kaut kaads uberais – ik pa briitinjam prasija man, kaa es gribot, lai vinjsh brauc 😀 Neskatoties uz to, ka es atbildeeju ka man ir pusliidz vienalga.

    Turklaat peec 5 reizhu izmeegjinaashanas taa arii neizdevaas noreekjinaaties ar karti – vinja stulbais terminaalis nenjeema pretiim ne manas kartes mag.lenti, ne chipu. Beigaas noziedoju pusotru latu, vai cik nu tur prasa, truukumcieteejiem Pareksam.

    Toreiz nekādu šaubu par Parex stabilitāti nebija, man vienkārši, kā nepareizās bankas klientam, bija jāmaksā par naudas izņemšanu no konta. 

  • Čehija 2010, priekšvārds

    Nākamais lielākais ceļojums sanāca gandrīz trīs gadus vēlāk un ne no darba. Universitātes sakarā RMF mūs veda uz SofSem konferenci Čehijā.

    Oriģinālā biju šos stāstus publicējusi fotki.com (tur ir bildes!), bet pēdējā laikā esmu nolēmusi, ka wordpress memuārēšanas interfeiss daudz, daudz ērtāks, tāpēc šis ceļojuma apraksts kopā ar kādiem sešiem citiem pakāpeniski tiks pārcelts uz šejieni. Toreiz, lai nesadrumstalotu stāstu daudzos mazos postiņos, es, ja vēlāk atcerējos kaut ko piemetināmu, rakstīju to pie attiecīgās dienas/tēmas lielā stāsta komentāros. Tagad, pārceļot uz šejieni, saglabāju dalījumu rakstos, bet attiecīgā raksta komentārus pievienošu raksta beigās.

    Metainformācija, kuru pievienoju parcelšanas brīdī, būs kursīvā.  Diemžēl es neatceros, vai rakstu publicēšanas laiki ir pēc Latvijas vai Čehijas laika. Ticamāk, ka otrais. Turklāt fotku īpatnību dēļ, tas ir aptuvenais raksta sākšanas laiks, nevis patiesais publicēšanas, un arī tas tikai tad, ja es neesmu rakstījusi pusi dienas un uz beigām nomainījusi tuvāk publicēšanas laikam. Nu, vienvārdsakot, laiks ir sviestains un tīri ilustratīvs. Starp citu, šis laikam ir jaunākais apraksts translitā, visi vēlāk rakstītie ir ar garumzīmēm.