Pirmdien, 2010-12-13
13:34
Labrīt!
Pirmā lekcija ir par vācu sintaktisko korpusu, un lektors aizdsikutējās ar kaut kādiem vāciešiem, tāpēc ir īstais laiks ķerties pie piedzīvojumu aprakstiem.
Vakar lidojums aizkavējās par 20 minūtēm, jo mūsu lidene aizkavējās, lidojot pie mums no Čehijas. Tas noveda pie neliela bizojiena – mērkaķa ātrumā uz viesnīcu, iečekoties, 5 minūšu laikā nolikt somas un pārģērbties, pirmajā tramvajā iekšā un uz operu, kur mums bija biļetes uz Karmenu. Operā ieradāmies pieklājīgi laicīgi un izskatījāmies pat pēc puslīdz cienijamām dāmām (ja neskaita to, ka es pēdējā brīdī atklāju/atcerējos, ka pēdējā ķīmiskā tīrīšana iznīcināja mana kostīma bikšu pogu).
G. bija aizmigusi un izsalkusi, tāpec devāmies meklēt, kur ir bufete. Daiļrunīgā plāksnīte par to, ka buffete atrodās “1st floor” mūs pievīla – zinādamas, ka angliski “1st floor” bieži nozīmē 2.stāvu, mēs rūpīgi pārmeklējām pirmos divus stāvus, tāpēc vien, lai atklātu, ka bufete ir… 3.stāvā.
Par operu – titru ekrāns bija pašā augšā, kā rezultātā galva ne pa jokam atlocijās. Bet nevarētu teikt, ka vietas (pirmā rinda, tieši pie orķestra bedres) bija sliktas – vismaz es pārliecinājos, ka tur tiešām piedalās dzīvi, īsti cilvēki. Pirms tam man Gunta bija man iedevusi izlasīt libretu, jātzīst, ka mūzika un teksts šķietami idiotisko sižeta notikumu savārstījumu pārvērš normālā, baudāmā stāstā 🙂 Diriģenta partitūrai bija apdzeltējušas malās. Tas piestāvēja operas zelta rotājumiem, bet diez vai tas bija speciāli.
Starp citu, šoreiz es biju citā operā nekā pagājušajā reizē (G. saka, ka Valsts Operā). Iekšējā interjērā ārkārtīgi gaumīga krāsu izvēle – balts fons un skulptūras, zelta rotājumi, sarkanpurpuroti paklāji, krēsli un aizkari. Un nekādu citu raibumu, ja neskaita gleznas uz griestiem. Savā ziņā vienkārši un eleganti, ja vien šo vārdu savienojumu var attiecinār uz ko tādu, kas rotāts simtiem un tūkstošiem zelta puķīšu, vītnīšu, maliņu un putniņu.
Dzīvojam 5* viesnīcā, jo te notiek lekcijas. Tas ir Vltavas krastā un netālu no metro stacijas Andel (uz e liek tādu jumtiņu kā š), kuru G. mīlīgi sauc par Eņģelīti. Istabiņa diezgan maziņa, bet vajadzīgais skaits segu ir :). Viesnīca ir kaut kādā vēsturiskā ēkā, viss iekārtots vienā no tiem vēsturiskajiem puķīšstiliem. Visi gaiteņi marmorā un sarkanos paklājos, istabā gar sienām aristokrātiski zilbaltstrīpaini aizkari/drapērijas un vecināti spoguļi. Istabā visi tie auduma gabali izlikti tā, ka viegli asociējās ar gultu ar baldahīnu, lai gan viņi ir gar sienām. Konforenču rūmē ir laba akustika.
Iegājusi vannas istabā, konstatēju – hmmm, šitās mikroflīzīšu mozaikas ir kaut kur redzētas. Kur gan? Ha! Sinking Island spēlē, ko spēlēju pāris menešus atpakaļ, miljonāra Art Deco tornī bija šitādas vannas istabas. Dažviet gan viņi ir ar dizainu paarcentušies: kamōn, vannas istabas durvis, kas sastāv no divām mazām durtiņām (bez krampīša!), ir no matēta stikla ar nematētiem lūramcaurumiem. Un spoguļu izvietojums vannas istabā arī ir gana jocīgs – kāpēc, lai sēžot uz poda, kāds vēlētos redzēt savu seju no 3 pusēm?! (Stāvot kājās, seja ir redzama tikai no vienas puses, stāvot dušā – atkal no 3 pusēm). Bet istabā ir verams logs.
Izslavētais Prāgas aukstums ir nosacīts – vakar bizoju apkārt bez cepures, bet šodien nekas briesmīgs nav noticis. Rīgā man nekas tāds prātā vienkārši neienāktu. Sniegs ir, bet visas ielu brauktuves ir tīras, un pārsvarā ietves arī.
Šorīt izrādijās, ka konfas organizatori neļaus mums maksāt kronās par pusdienām, noteikti vajagot eiro. Gājām meklēt banku, kur samainīt kronas par eiro (kronas mēs abas varam izņemt jebkurā bankomātā). Bankas darbinieces ar skaitļu vārdiem angliski nedraudzējās, bet viņas bija pietiekami attapīgas, lai turētu pa rokai lapiņu, kur uzrakstīt vajadzīgo skaitli 😀 Ko diez es rakstīšu komandējuma atskaitē par konvertāciju uz eiro caur kronām, es nezinu, bet gan jau izskatīsies smieklīgi šā vai tā.
Baro mūs labākajās badaino zinātnieku tradīcijās – brokastis dod viesnīca, bet konfa – divas kafijas pauzes un pusdienas. G. gan pauž nepatiku pret bulkām ar sapļackātiem augļiem (ievārījumu). Nevaru pievienoties – augļus te pļockā garšīgi.
Pusdienlaiks ir pusotra stunda, vakaros arī ir brīvs laiks, G. jau centīgi plāno, kur visur viņa mani aizvedīs. Paklausoties, mani pārņem neskaidrība par to, kā to visu varētu saspiest šajā nelielajā dienu skaitā.
P.S. Prāgā ietves daudzviet ir izliktas ar maziem krāsainiem akmentiņiem.
P.S.2. Karmena bija neprātīgi kaulaina, teju vai biedējoši. Dons Žozē – nedaudz vecīgs un nedaudz resns, bet dziedāja ritīgi labi, spilgti.
Komentāri.
Es: Kamēr mēs gaidījām lidostā savu lidojumu, tikmēr skaļruņos paziņoja, ka lidojums uz Tallinu, kas bija plānots pusvienos, ir aizkavēts tehnisku iemeslu dēļ un tālāka informācija sekos ap četriem. Tā kā ar mūsu lidojumu viss bija labi, un čehu aviokompānija vispār ir foršāka par Airbaltic un Ryanair.
