Tag: Špinleruv-Milna

  • Peecseerija

    Otrdien, 2010.gada 2.februārī
    3:54

    Ieliku bildes http://public.fotki.com/lauma/sofsem-2010/

    Njemiet par labu to, kas ir, jo peec komentaaru rakstiishanas man roku rauj krampis un shkjirot vinjas kaut kaa siikaa man tieshaam nav speeka.

    Komentāru nav.

    Pārskatot šī ceļojuma piezīmes, atcerējos, ka šī paša ceļojuma laikā iepazinos ar savu ilgtermiņa draugu Phd komiksu.

  • Peedeejaa konferences diena

    Ceturtdien, 2010.gada 28.janvārī
    19:21

    Jaa, tieshi taa, riit muus salaadee autobusos un ved prom.

    Taa nu es shodienu noleemu izmantot sapraatiigi un vispirms kopa aar brokastiim noguleeju pirmo lekciju, kur ATKAL bija par testeeshanu, shoreiz iipashi Ajaksam, un peec tam pusdienlaikaa atteicos iet kopaa ar Freivaldu dzert kapuchino un mociities ar naakamo rakstu un gaaju pastaigaat un apskatiit pilseetinjas centru, un smuki aizsnigusho upi.

    Shodien nav paaraak aukts, -4 graadi, viss nomaacies un snieg taadam nelielaam apaljaam paarslinjaam. Lai gan shkjita, ka nesnieg jau stipri, tomeer es aatri vien pieshaavos izmantot nedaudz kompliceetu fotoaparaata iznjemshanas protokolu: nopurinaat no piedurkneem sniegu, atveert sominju, iznjemt fotoaparaatu un aizveert sominju, jo sniegs pielika visas puules, lai saliistu tur iekshaaa amoraalos kvantumos, lai gan pat veeja (!) itkaa nemaz nav.

    Priecaadamaas par taadiem sniega kvantumiem, kaadus iespeejams savaa muuzhaa redzeejusi taa iisti neesmu, nostaidaaju pa kalninju lejaa liidz pilseetas centram un upei. Izraadijaas, ka pilseetinja ir mazaaka un karte – detalizeetaaka kaa vareetu domaat. Viena no lietaam mani saakotneeji ljoti paarsteidza – kur gan te ir kaadas gaajeejiem paredzeetas ietves?! Bet nedaudz apdomajot, viss izraadijaas ljoti vienkaarshi – pat ja vinjas buutu, tad zem sniega vinjas taapat nebuutu atrodamas, turklaat celja malas ir vajadziigas ljoti praktiskai lietai – kur nogruust nogreedereeto sniegu, jo visu upee sagruust nevar – paaraak taalu! Peedeejais nav mans izgudrojums – redzeeju kaa neliels dzetens traktorinjsh ar lielu dzeltenu kausu nogruuda sniega kaudzi pie upes lai taa briivi birst pa krastu lejaa. Jaa, sheit attieksme nav gluzhi taa pati, kas Riigaa kanaalmalas daarzniekiem 😀

    Otra lieta, kas man sakaumaa likaas neparasta bija aarkaartiigi skaistaas garaas laastekas – tipiski garaakas par pusmetru. Un pa visu pilseetu visas nedeeljas laikaa es esmu redzeejusi laikam vienu briidinaajuma ziimi par laastekaam un no jumta kriitoshu stafu. Tiesa gan liela dalja no vinjaam, jaa kritiis, tad iekritiis nomalee ieshkjuureetaa sniega kaudzee. Secinaajums – ja tu esi taads mulkjis, ka tu nespeej pamaniit, ka laastekas te ir ikdiena, nevis reta eksotika, un lien kur nevajag – pats vainiigs 😀 Jo vinjas vismaz pashlaik nemaz taa nekriit, bet ir ruupiigi piesalushas pie jumta.

    Taa lieta, ko es nesapratu sakaraa ar laastekaam bija – kaapeec cilveeki, te tik daudz kur rotaashanai lieto nesmukaas plastmasas laastekas, ja vinjiem ir taados kvantumos pieejamas tik lieliki dabiski paraugi?! Istaas laasteks vismaz no taaalienes sheit izskataas tik tiiras un dzidras! Bet plastmasas – nu taadi apbruzhaajushies pljurkji.

    Taa pilseetas dalja, ko es redzeeju vismaz par 50 procentiem sastaaveeja no dazhaada lieluma un uzpostiibas pakaapes viesniicaam, veel kaadi 25% – dazhaadi gril- un citi baari. Vismaz puse cilveeku valkaa sarkanas, zilas un visaadu citaadu spilktu kraasu sleepotaaju jakas. Taa dara ne tikai sleepotaaji, bet arii kraaveeji un dazhaadi citi apkaart skraidoshi ljautinji.

    Maajas tipiski ir vairaakstaavu ar vairaaku liimenju jumtinjiem, reizeem arii balkoniem. Redzeeju kaa viena tante ar pamatiiga izmeera sniega laapstu vismaz 5 minuutes menteeja no sava balkona aaraa sniegu – paari margaam. Man liekas, ka taa bija viesniica. Vairaaku liimenju jumtini ir aarkaartiigi praktiski laasteku vajadziibaam – vietums taas veidoja pat taadus kaa aizkarus no augstaaka jumta paari logam ar galiem gandriiz pieskaroties zemaakajam jumtam. Skaisti.

    Shiet vieniigaa pusliidz plakanaa vieta pilseetaaa bija ap upi – no taas visi celji veda tikai un vieniigi vairaak vai mazaak staavi augshaa kalnaa. Visi citi nezgaadeelj izskatiijaas ljoti konfortabli, bet man gan ik pa briitinjam shkjita, ka shis celjs ir nedaudz par staavu, lai ietu pa vinju, neaizdomaajoties, kur liek kaaju it iipashi jau uz leju 😀

    Nopirku dazhus pilniigi nefunkcionaalus suveniirus, turklaat gruuti transporteejamus – stikla. Kur ir mans veselais sapraats?! (Awwww, bet taas stikla avenes bija tik miiliigas…) Kaa arii dazhas pastkartiites Ar Shpinleruv Miln-as skatinjiem – tiem, kurus ar taadu prieku baudiju otrdienas vakaraa pa autobusa logu.

    Riit no riita 10 izbraucam uz Praagu un tuseejam tur ar Freivaldu, taapeec shoreiz laikam skrieshana apkaart kaut kaadiem depo izpaliks.

    Papildus noveerojumi:

    * Neparasti, bet shie zaabaki manas kaajas speej saglabaat pilniigi sausas. Ne tikai peec krietnu 2h pastaigas pa pilseetu bet arii peec visaam taam sniega izklaideem. Turklaat neskatoties uz sniega dziljumu, arii no aughas sniegs zaabakos ieliist nemeegjina. Riigaa tas notiek pie mazaakaas nepareizas kustiibas, lai gan sniega tur ir daudz mazaaak 😀

    * Lai gan saakonteeji likaas, ka peedeejaas dienas invited talki buus galiigi neinteresanti, tomeer nee – shkjiet 3. peec kartas bija par programmeeshnas valodu SmallTalk, kur lektors visnotalj interesanti staastija par to, ar ko tad SmallTalks atshkjiraas no citaam valodaam, ko tad vinji shajaa valodaa juutaas izdarijushi forshaak. Veel shis lektors izceelaas ar to, ka vinja prezentaacijaa bija vismaz 3 (man liekas ka patiesiibaa viaraak) Eshera (jaaa, jaa, nu es nezinu, ka ato uzvaardu pareizi izrunaa http://en.wikipedia.org/wiki/M._C._Escher) darbi, un kas pats paarsteidzoshaakais – vinji tur kur bija ielikti, tieshaam idejisk iedereejaas! Piemeeram, rocinjas kas viena otru ziimee, bija ieliktas slaidaa par sisteemaam kas izmaina savas iipashiibas/uzbuuvi savas darbiibas laikaa.

    * Naakamreiz noteikti jaapanjem liidz chiibinjas vai kurpes – nav eerti, ja tavs vieniigais apavu paaris ir zaabaki 😀

    * Vai es jau teicu? Sheit nevienam ij praataanenienaak kaisiities ar smiltiim un saali un tamliidziigi. VIeniigais liidzeklis, ko sheit izmanto sniega daudzuma samazinaashanai uz ielaam ir TRAKTORS. Ljoti parociigi – peec visaam outdoor activities mani zaabaki ir tik tiiri kaa nekad.

    * Otrdien braucot augshaa kalnos noveeroju, kaa izskataas egles, kam uz zariem ir ljoti daudz sniega – peec aizveertiem lietussargiem. Nu sniega te ir tik daudz, ka no eglju zariem (vismaz viduciishiem) tas var taa arii nenobirt nedeeljaam ilgi, ja nav veetra un pa to laiku piesnieg veel, taapeec uz tiem zariem ir nevis daudz sniega kaa Latvijas izpratnee – ap 4 cm, bet gan kaartiiga spriidi augsta chupa. Tur kur bija kalnam saulainaaka nogaaze, tur egles izskatijaas peec egleem un pats kalns – peec inverteeta baltaa laacha – spalva melna, zeme balta. Veel es redzeeju, kaa izskataas koki ar tieshaam pieznigushaam galotneem – laiku pa laikam vareeja redzeet kokus, kas attieciibaa pret zemi veidoja lokus – galotnee bija iebiris tik daudz sniega, ka taa bija piespiesta pie zemes. Bet nebija nolauzti, lai gan to stumbri bija ismaz rokas (manas) resnumaa.

    * Es pabeidzu sesiju. Beidzot. Pie viena ieguvu vielu paardomaam par cilveeku psihologjiju. It iipashi par to, ka man vajadzeetu censties mazaak krist uz nerviem cilvekiem, kas ir gudraaki par mani, ar saviem pienjeemumiem, kaapeec taa ir.

    * Es ieveeroju, ka shajos staastinjos esmu izlaidusi vismaz pusi no latvieshu valodaijai nepiecieshamajiem komatiem. Vajadzeetu mazaka steigties?! Veel es ieveeroju, ka ljoti biezhi man paarsitaas taustinji tieshi rakstot vaardu “kalns” un tad sanaak klans. Nee, te nekad nav bijis rakstiits par klaniem 😀

    Komentāri.

    Es: Par posteriem – vakar bija balsoshana par labaako posteri, un shodien mees uzzinaajaam, ka katrs posteris (taatad arii muuseejais!!!) bija sanjeemis vismaz 8 balsies.

  • Posteru sesija galaa!

    Trešdien, 2010.gada 27.janvārī
    19:10

    Uraa, uraaa, posteru (plakaatu) sesija ir galaa, un taas laikaa nekas briesmiigs nenotika. Kaspars runaaja saprotami, un mees pat paspeejaam sanjemt paaris uzslavas… Kaa arii paaris aizraadijumus, kaapeec mums neesot nevienas bildiites posterii.

    Veel paaris pieziimes par vakardienu.
    1.
    Kad peec braukshanas ar ragavinjaam iekaapaam autobusaa, un tas saaka braukt, tehniskaa organizatore Milena saaka jautaat, kuram pazudusi viesniicas kartinja (dzeltens papiiriits uz kura rakstiits istbinjas nummurs un kur atziimee sanjemtaas pusdienas/brokastis/vakarinajs), jo viena taada atradaas. Izraadijaas, ka taa ir mana, lai gan es pirmajaa briidii nespeeju atcereeties gaitenja numuru un taapeec buut pilniigi drosha. Es ljoti labi saprotu, kaa vinja pazuda, jo vinja brauciena laikaa bija man bikshu aizmugureejaa kabataa. es tisijos to paarlikt somaa, bet aizmirsu. Bet es nekaadiigi nespeeju iedomaaties, kaa gan gadijaas, ka vinja tik atrasta, turklaat netiishaam, jo ja vinja izkrita trasee, tad vinjas atrashanai vajadzeeja prasiit sniega paarsijaashanu vismaz kilometra garumaa…

    2.
    Vakaraa pie ieejas restoraanaa mums deva garshot, kas ir chehu lepnums beherovka – http://en.wikipedia.org/wiki/Becherovka Ritiigs raganu dzeeriens, peec apraksta izklausaas peec melnaa balzaama – arii zaaliishu uzleejums ar slepenu recepti, dzelteniigaa kraasaa, caurspiidiigs un garsho ieveerojami labaak kaa kaut kaadi jokainie kampari, tomeer, kad tu cilveeks malcinju taada esi iedzeeris, tad var kaadu briitinu shaubiities, vai tas ir paredzeets slimiibu izdziishanai vai ienaidnieku indeeshanai. Ekstreemi, bet peec gumijas vai ziepeem pilniigi noteikti negarsho.

  • Turpinaajums

    Trešdien, 2010.gada 27.janvārī
    12:39

    Labriit 🙂
    Internets no riita muusu istabinjaa atgriezies nav, bet tagad es seezhu lekciju zaalee un te viss ir lieliski, ja neskaita to ka aarkaartiigi naak miegs.

    Pashlaik klausos ieluugto runaataaju, kursh kaut ko staasta par XML datu baazeem. Liekas, ka forshie invited talki ir beiguhsies un riit arii buus kaut kaadas garlaiciigaas software lietas. Eh nu taada dziive 😀

    Vakar peec atgrieshanaas no kalna mums bija stundinja vai divas lai izzhuutu/nomainiitu dreebes utt. un tad muus veda “ceelajaas” vakarinjaas. Taas notika jaukaa mednieku stila krodzinjaa, kuram piemita tikai viens truukums – tas bija ieveerojami par mazu tam cilveeku daudzumam, taapeec leilaako dalju pie garajiem galdiem saspieda cieshaak, bet muus dazhus noseedinaaja pie atsevishkja neliela galdinja, kas izraadijaas savaa iipashaa veidaa par lielu – vienaa galda galaa seedoshais nevareeja dzirdeet otraa galda galaa seedosho, lai gan pie galda mees seedeejama tikai 4. Apkaart gan bija liels troksnis, un otraa galda galaa seedoshais bija francuuzis ar atbilstoshajaam izrunas iipatniibaam. Vismaz ar manaam vaajajaam anglju valodas zinaashanaam vispar ir drausmiigi gruuti saprast francuuzhus.

    Lielais cilveeku daudzums bija pamatiigi apjucinaajis apkalpojosho personaalu, jo vinji diezgan sviestaini skraidiija censhoties paspet visiem visu atnest, turklaat man par zinaamu uzjautrinaajumu viens viesmiilis nomocijaas 5 minuutes, kameer dabuuja no viina pudeles aaraa korkji. Peec tam citaam pudeleem vinjsh ieguva arvanceetaaku korkjuviljkji ar kuru atveert bija vieglaak. No pasniegtaas paartikas man vislabaak patika kaut kaads jokains eljljaa un marineetos siipolos iemeerkts miikst sierinjsh, kaa arii zupinja maizes bljodinjaa. Taa kaa pie zupas bija seenes, tad mees ar Danutu drusku pafilozofeejaam par to, ka Latvijaa un Polijaa cilveeki prot seenjot un taas seenes peec tam pagatavot un eest, kameer lielaakaa dalja paareejaas Eiropas paziist tikai shampinjonus.

    Franchu jauneeklis veerteeja ka viins esot tiiri labs, bet ne ljoti labs, un par to domaajot, es Danutai pastaastiju, ka ciktaal man zinaams Latvijaa Gruzijas viini ir iespeejams populaaraakie, jo tie nav tik daargi kaa franchu, bet vinji vienalga ir ljoti labi. Franchu jauneeklis vienaa briidii taa mulsi pasmaidija, laikaam taapeec ka vinjsh muus dzirdeeja tikai ljoti fragmentaari un pienjeema, ka ir paarklausiijies.

    Peecpusdienaa buus “Student research forum”, kur Kasparam 5 minuutees jaapastaasta par muusu rakstu un peec tam mums buus jaastaav pie plakaata un jaatbild uz nesaprotamiem jautaajumiem. Neizklausaas pozitiivi.

    Daudzaas reizes braucot autobusaa, redzeeju, ka pilseetinjas centraa ir ljoti smuka upe ar sniegu ledu un uudenskritumiem. Ja paspeeshu, ieshu riit vinju obzerveet.

    Shejienei ir kaut kaadas diivainas attieciibas ar tiitariem – mums aarkaartiigi biezhi pusdienaas vai vakarinjaas (parastajaas nevis tajaas, kas notiek kaut kur aarpus viesniicas) dod garshiigi pagatavotu tiitara kruutinju. Vienreiz bija ljoti garshiigi ar muskatriesktu un seeniiteem, un vienreiz man bija lielais paarsteigums, ka izskatijaas, ka taa galja noteikti buus cieta aun garshos peec zoles, a patiesiibaa bija aarkaartiigi miiksta un garshiiga. Vistas te laikam nav topaa.

    Komentāru nav.

     

  • Outdoor activities

    Trešdien, 2012.gada 27.janvārī
    0:48

    Disclimer: Nelasiit cilveekiem ar vaajiem nerviem vai paarmeeriigaam ruupeem par mani – es turpmaakajaa staastaa kritiishu, kurmuljoshu un veel arii salshu 😀

    Latviski tieshaa tulkojumaa taas laikam buutu izdariibas arpus telpaam, bet vispaar outdoor activities ir tas, ka lai zinaatnieki neieruuseetu, vinjus-muus izvilka no telpaam aaraa un uztutinaaja uz dazhadiem sniegapaarvareeshanas atribuutiem.

    Paeedaam pusdienas, paargjeerbaamies – man shii dalja atkrita, jo man lidzi ir tikai vienas normaalas bikses (un vienas “nenormaalaas” – uzvalka bikses ar ko piektdien uz koncertu), tomeer es arii centos – uzvilku savu superbiezo dzhemperi un ruupiigi paarsaiteeju zaabaksu cieshaak, lai tie neiedomaatos atsieties kaadaa iipashi piemeerotaa briidii. Muus sadalija divaas grupaas un salaadeeja aizveesturiska paskata iekshpilseetas transporta autobusos un veda augshaa kalnaa. Visaugstaakajaa no tuvumaa redzamajaam virostneem nee, bet vispaar diezgan augstu 😀 Katrai grupai pieshkjiira pa vienam pavadonim melnidzeltenaa (ljoti smuka olu dzeltena kraasa) sleepotaaju kostiimaa ar uzrakstu “Deltenaa punkta sleeposhanas un sniegadeelja skola” (angliski). Muusu grupa saakoshot ar sledgeing. Prasu Kasparam: “Kas ir sledge?” “Ragavinjas, atceries, es staastiju!” Hmmm. Ok, saaksim ar visbailiigaako… Vispaar taa ir laba taktika, lai gan veelaak vinjai atradaas dazhi truukumi.

    Izdalija mums katram pa vienam priekshmetam – ragavinjaam. Vispaar ljoti liidziigas parastajaam beernu ragavinjaam – shiim – http://www.skippertoys.com/Sledge-2.jpg – tikai prieksheejie stuuri ljoti ruupiigi nostraaadaati ar metaalu un seedeklis saviits no melna sinteetiska auduma sloksneem. Instruktaazha – lai pagrieztos pa labi, lietojiet labo kaaju, lai pagrieztos pa kreisi, lietojeit kreiso kaaju, lai bremzeetu – abas. Ar papeezhiem, vai ja nepietiek ar to, tad ar visu peedu. …OOOOk, bremzes ir, tas ir labi… Naakamaa instruktaazha: vienaa vietaa sledge (ar sho vaardu apziimeeja visu – gan velju pa kuru kamaninjas brauca, gan pashas kamaninjas, gan briizhiem arii cilveeku uz kamaninjaam) shkjeersos celju, tur jums jaapstaajaas un jaapaariet paari ar kaajaam. Turieties 200m no priekshaa brauceeja, lai varat izvairiities, ja vinjsh bremzee. Tuvaak trases lejasdaljau turieties vienaa vai otraa malaa, jo vidus ir sabojaats.

    Ko noziimee sabojaats?!

    aa, jaapieziimee, ka ragavinju braucamais celjsh bija tik garsh, ka atpakalj augshaa muus vada 10/15 minuutes ar autobusu (bet autobusa celjsh bija ljoti serpentiinveida).

    Pagaidiju lai Kaspars man aizbrauc krietni pa priekshu, palaidu veel dazhus cilveekus un nu ko, adaa!
    Saakumaa nav nemaz tik traki…
    Viiii, aizraujoshi…
    viii….
    aaaa… bailiigi, bailiigi, nolaapiits, man vjaadzeetu vismaz 10 kaajas, lai nobremzeetu – aaaaaaaaa!
    pretstataa citiem ljaudiim es nezkaadeelj iedomaajos, ka jaabljauj angliski, un tas man nodereeja…
    staavaakas nogaaziitas mijaas ar mazaakstaavaam, un liidz ar to sajuuta ka ir aarkaartiigi aizraujoshi ar to ka ir aarkaartiigi bailiigi, ragavinjas stuureejaas saliidzinoshi labi…

    …liidz briidim, kad man priekshaa paraadijaas ne tikai ziimes, ka ir jaabremzee, jo peec cik tur ilga laika buus atkal jaashkjeerso celjsh (jaaa, vinji teica 1 reizi, bet sanaaca 3) uuun man priekshaa izpeldeeja ragavinjas ar gaishamatainu viirieti…
    aaaaaaaaaaaaaaaaaaaa helpmehelpme imgoningonyou….. (mana anglju valodas skolotaaja laikam dabuutu trieku par tik sviestainu probleemas aprakstu)
    blouksh…
    I’m very , very sory, I was brakeing all the time but I did’nt succeed, are you hurt?*
    beidzaas viss labi, ja neskaita to, ka man sazinkaa ljoti daudz sniega bija nonaacis vienaa piedurknee. Izpurinaaju cimdu, sagaidiju, kad otrs brauceejs pietiekami attaalinaas un seedos uz ragavinjaam pa jaunu…

    Naakamajaa reizee, kad bija tik ljooti jaabraimzee, man izdevaas kaut kaa apstuureet garaam tam pasham viirietim, bet par sho prieku peec tam, braucot no kaut kaada sazinkuraa kalninja, samaksaaju uztriecoties virsuu vienai meitenei (pie viena no ielu shkjeersoshanas punktiem bija izmainijusies brauceeju kaartiiba), un turklaat veel ielidoju krietnu gabalu vinjai pa priekshu sniega kupenaa (nezinu, kaa es to izdariju). Veiksmiigaa kaartaa ragavinjas bija gana garas un uztriekshanaas nevienam (vismaz cilveekam) par skaadi nenaaca, taa meitene pat sasmeejaas, nezinu par ko – par dedziigo atvainoshanos, pilniigi sviestaino izteiksmes veidu vai kjepuroshanos aaraa no kupenas. Kas ir veel diivainaakm tad krishana nebija saapiiga, jo sniegs bija auksts un drupans, kokos, kraujaas un citos suudos es ljoti centos neiebraukt.

    Sabojaata trase izraadijaas noziimee, to ka dazho posmos ir pamatiigas bedres ar miikstu sniegu.

    Lejaa atdevu instruktorei Petrai ragavinjas un vinja teica
    – You can go to the bus 🙂
    – No, I have to get out the snow of my trausers.**

    Bremzeejot ar papeeshiem sniegs lidoja pa gaisu taa ka maz neliekaas, un lai pretstataa kas para paregjojumam aciis paaraak tas nekrita, tomeer biksees gan. Ticis nebija iistais vaards, jo peec krietna spriizha neiipashi veiksmiigas ciiniishanaas es sapratu, kur ir probleema – sniegs aiz ikriem dzhinsaas bija sasalis 😀 Taa kaa taas man bija kljoshenes, tad patiesiibu sakot tas ne tikai paaraak nesala, bet es to pat nebiju pamanijusi liidz nokaapshnaai no ragavinjaam. Taa nu es tur njeemos, kameer man apnika un tad kaapu iekshaa autobusaa.
    Autobusaa sniegs maita, izkusa un tad protams sajuuta vars nebija tik laba.

    Nu ko, uzved muus kalnaa un cienaa ar karstviinu. Taalaak ir iespeejas izmeegjianat vairaakus zinaamaa meeraa divritenjiem liidziigus ar sleepeem apriikostus priekshmetus. Starp citu, skats no kalna bija ljoti jauks un neoficiaala ainformaacija veesta, ka kaada puse no skata esot bijsui polijas teritorija 😀

    Kaadu laiku obzerveejam, obzerveejam, bet nu auksti taa obzerveet, kaajas stingst un taa. Taa nu noklausos es arii instiktora pamaaciibas par tree-skies. Tas ir taads triissleepju pribambass, kas atgaadina beernu triisriteni, kam ritenji aizvietoti ar sleepiiteem. Tur bija arii savaadaakas modifikaacijas, bet shis izskatijaas visvienkaarshaakais 😀
    Pamaacibas bija apmeeram taadas – groziit dibenu, lai pagrieztos, stuuri krasi pret kalnu, lai apstaatos, un ja kas nav labi – jaakriit nost. Braucu. Iet gluzhi labi, gan grieshanaas, gan bremzeeshana… tikai, mans celjojums nezkaapeec nosleedzaas miiiilziigu gabalu nost no pieblieteetaas sleepojamaas nogaazes un tikko kaa es no taa priekshmeta nokaapu, taa iestigu sniegaa liidz celjiem. Peeros, peeros, kameer uzpeeros to puskalna tiesu atpakalj augshaa.
    Instruktore: – It was quite good, how do you like it?
    Es: – Going down was much more fun than getting up again…
    – Well, it’s meant that you go down the slopes, not free ride in deep snow.***
    Lieki piebilst, ka kameer uzciinijos atpakalj, auksti nu nemaz vairs nebija 😀

    Pagaaja taads briitinjsh, paskatiijos to sho, skatos, Kaspars nobrauc ar to pashu triissleepiiti. Vinja izpildijumaa tas izskatijaas tik viegli un eleganti :O turklaat kad satiku vinju kalnaa, vinjsh nemaz neizskatijaas nomocijies ar atpakalj raapshanos – izraadas, ja nobrauc visu kalnu nevis pusi, tad atpakalj var braukt ar paceelaaju.

    Taa nu peec zinaama laicinja es savaldzinos un nolemju nobraukt veelreiz. Uzkaapju, viss forshi, braucu, un tikai drusku par veelu atcereejos kaa tieshi es taja beizajaa sniegaa nokljuvu – braukt taisni pa kalnu lejaa ir ljoti aatri un man bija bail, taapeec jaabrauc serpentiina veidaa, kaa to dara citi cilveeki, bet bailees man kaut kas sajuka un bremzeeshana ir ar stuures grieshanu pret kalnu, kas nepareizi izpildiita noved pie grieshanas un taa aaaaa….. atkal dziljaa sniegaa iekshaa un shoreiz ieveerojami aatraak. Un dem, tur veel taalumaa ir kaut kaadi akmenji, kas aizdomiigi tuvojaas. Atlika izmantot peedeejo ieteikumu, turklaat kaa izraadijaas, tad netiishaam nokrist ir teju neiespeejami, vismaz neieskrienot kokaa, ko man galiigi negribeejaas.
    Pljurkt, biezajaa sniegaa ar rokaam, dibenu, ausiim, nu vienvaardakot visu.
    Instruktore no kalna aukshas: – Are you okay?
    – Yes! How one can get out of this snow?!
    – Use your skies!!!****
    Taa tieshaam bija laba doma! Jo tas saliidzinoshi lielais pribambass sniegaa stiga aptuveni 100 reizes sliktaak kaa es 😀
    Taa nu meegjinu veelreiz – puskalns palicis, un es turklaat esmu taadaa sniegaa, ka nekaa savaadaak es iisti aaraa tikt nevaru. Bet taa vai citaadi ar breecieniem “How do you stop this thing?”***** (nu bljaut latviski tieshaam nebija jeegas, par to es paarliecinaajos, kad man aizmuguree – veel braucot ar ragavinjaam – saceelaas kaut kaads tracis, kur viens runaaja poliski vai slovaakiski vai chehiski, bet otrs ne vaarda nesaprata, man liekaas, ka vinji satriecaas) es nokritinaaju sevi veelreiz un taa kaa shoreiz tas bija uz pieblieteetaa sniega, tad mans braucamriiks aizsliideeja krietnu gabalu uz priekshu. Nu ko, es pakalj rikshiem vien 😀 Un kas notiek, ja neuzmaniigi skrien pa kalnu, it iipashi sniegotu?! Blauksh tresho reizi – uz pakaljas. Jaatziimee, ka shii bija vieniigaa reize no visiem ieprieksh aprakstiitajiem kritieniem, kad es sasitos. Man pashai tas liekaas neticami, bet visi tie lidojumi ar ragavinjaam un triissleepju braucamriiku ir atstaajushi ne vairaak kaa vienu nieciigu ziluminju uz celja, kameer skrienot pati ar savaam kaajaam dibenu es atsitu diezgan juutami 😀

    Braukshana ar paceelaaju man izdevaas ljoti veiksmiigi, ka neskaita to, ka lingvistisku paarpatumu deelj es vispirms nenotureeju vienu to paceelaaja “pogu” (taa vinju saca viena instruktore, kas nevareeja izdomaat labaaku nosaukumu tam shtruntam, kas bija par mazu lai buutu seedeklis) un peec tam ar otru es dabuuju drusku pa galvu 😀
    Probleema bija taada, ka tekstu “you have to go back a little”****** es interpreteeju kaa nepiecieshamiibu paieties atpakalj kopaa ar visu savu braucamriiku, lai gan patiesiibaa tas bija domaats ka man bik jaaietupjaas un pashai jaaliecaas atpakalj, lai paceelaajs vareetu mani forshaak vilkt.

    Uzbraukusi liidz pusei konstateeju, ka man man saap rokas, tas ir, pirksti, bet taa kaa braukt no puskalna lejaaa man negribeejaas tad es turpinaaju stipri tureeties, liidz tiku augshaa. Tur es peec nelielas izpeetes sapratu, ka man rokas saap, jo ir nosalushas, un stulbie cimdi ir sasalushi kaut kaadaa man nemaniitaa briidii, jo es it kaa neatceros, ka tie buutu bijsuhi slapji – sniegs bija sauss, drupans, un labi kratijaas no visa nost. Taa nu es izteereeju vienu karstviinu, ja taa var izteikties, lai sasildiitu rokas – kad saaku domaat, ka nupat es to dzershu, tad tas bija kljuvis labaakajaa gadijumaa par remdenviinu 😀 un es to nedzeeru viss.

    Peec tam es nobildeeju paaris bildes, meegjinot nokjert pamazaam rietosho sauliiti, un tad devos pakalj paris koleegjiem uz tuveejo maajinju, kuraa laikam bija krodzinjsh, sildiities. Shai dienai pietiks ekstreemuma. Prombraucot bija iespeeja lejaa no kalna doties vai nu ar autobusu vai arii ar ragavinjaam. Kaspars izveeleejaas otro,bet es pirmo, jo shkjita, ka es vai nu esmu nogurusi, vai izteereejusi visus savus drosmes un sanjemshanaas dariit bailiigas lietas limitu, vai patiesiibaa droshi vien bija abi divi.

    Peec tam mees atgriezaamies hotelii, kur es paarvilku uzvalka bikses (jo manas parastaas bikses bija jaazhaavee), un tad mees devaamies vakarinjaas, bet taa ka viens staasts nedriikst buut paaraak garsh, bet shis jau taapat taads ir, tad to es uzrakstiishu citreiz. Saaku es shito rakstiit pirms vakarinjaam, nepaspeeju pabeigt, bet tagad ir jau gandriiz 12 naktii peec Chehijas laika, un laikam jaiet guelet. Internets no muusu istabinjas ir sazin kur pazudis, taapeec maarrutks vinju zina, kad es to veel nopubliceeshu 🙁

    P.S. Nekas no mammas druumajaam prognozeem par manu veseliibas staavokli peec skrieshanas apkaart tam sasodiitajam depo Praagaa nepiepildijaas. Bet tagad esmu radijusi lielisku iespeeju iztekt jaunas veel ljaunaakas prognozes. Viens gan ir droshi – es tiehsaam neesmu neko salauzusi, pat ragavinjas nee 😀

    Komentāri.

    Es: Naakamreiz jaanjem liidzi piemeerotaakas bikses 😀

    Es: Starp citu, vakar peec visaam atrakcijaam es tiiri ar apbriinu skatijos uz saviem zabacinjiem, jo iekshpusee tie bija perfekti sausi, bet no aarpuses tie izskatijaas reti tiiri 😀 Nu jaa, sheit ar sniegu karo ar greederi nevis saali un smiltiim.

    Es: Kaspars laboja, ka 20 nevis 200 metri 😀

    Tulkojumi:

    *) Es ļoti, ļoti atvainojos, es visu laiku bremzēju, bet man neizdevās. Vai esat traumēts?

    **)
    Tu vari iet uz autobusu 🙂
    Nē, man jādabū sniegs ārā no biksēm.

    ***)
    Bija gluži labi, kā tev patika?
    Braukt uz leju bija daudz jautrāk nekā tikt atpakaļ augšā…
    Nūū, ir paredzēts, ka tu brauksi lejā pa nogāzi, nevis patvaļīgi iekšā dziļajā sniegā.

    ****)
    Viss kārtībā?
    Jā! Kā tikt ārā no sniega?
    Lieto slēpes!

    *****) Kā apturēt šito verķi?!

    ******) tev mazliet jāatkāpjas

     

  • “What a nice day for science”

    Otrdien, 2010.gada 26.janvārī
    12:26

    – nu taa gan teica Dexters multenee, nevis es, bet diena tieshaam jauka. Vispirms es noguleeju pirmo lekciju, jo taa bija par testeeshanu :D, kopaa ar brokastiim, bet es tieshaam necieshu badu, kaut vai taapeec ka brokastiis kafijas pauzee bija amizantas sviestmaizes. Sieru un desu sheit nevis liidzeni uzklaaj uz maiziites, bet samudzhina mudzhekliitii un iespraudz iekshaa tomaatus,, gurkjus un papriku 😀

    Ui, tagad ir pusdienas un taalaak buus outdoor activities – skrienu 😀

    diena vnk fnatastiska, sauliite pa zemes virsu staigaa, jaacer ka paaraak acis nezhilps tajaas outdoor activities

    Komentāru nav.

  • Pirmaa visnotalj parastaa konferences diena

    Pirmdien, 2010.gada 25.janvārī
    12:31

    Jaa – kaa jau nosaukums saka, beidzot klausaamies rakstus (ja gribam buut preciizi – otro), jo no riita bija veel viens invited talk par regret minimisation, un piedziivojam vienu normaalu dienu bez iipashiem izklaides elementiem 😀

    Pirmajaa kafijas pauzee mums deva vissaldaakaas kuucinjas, ko jebkad muuzhaa esmu eedusi – kaut kadus braunija radiniekus. Un Freivalds pamanijaas mani nokaitinaat ar apgalvojumiem, ka man noteikti jaaiet doktorantuuraa, un ka es to negribot tikai taapeec, ka es “dzilji iekshaas” baidoties, ka man buushot gruutaak appreceeties. Nu, Dieva deelj, un kur gan palicis vecais labais slinkums un tamliidziigas lietas?! Arrgh…. Nemaz nerunaajot par to, ka man jau ir sen apnicis skaidrot cilveekiem, ka Amerika NAV mana sapnju zeme, un, ka es nealkstu 5 vai sazin cik gadus noraksties kaut kaadaa supercivilizeetajaa pasaules galaa, taapeec ka kaads luuk uzskata, ka ir kruti buut cilveekam ar Berklijas phd. Es tachu neprasu, lai cilveeki saprastu, kaapeec ar mani taa ir, tikai lai samierinaatos ar faktu, ka taa IR. Grr. Freivalds chivinaanaja kaut ko par Japaanu un Ciirihes tehnologjisko instituutu. Bet tie ir PIECI gadi! Grrrrr.
    Beigaas es padevos un nosleedzu sarunu ar atgaadinaajumu, ka, lai vai ko teiktu puspasaule, man vienmeer pastaav iespeeja nevienam nezinot neiesniegt dokumentus.

    Papildus tam atklaajaas, ka pagajaushajaa nedeeljaa esmu aizmirsusi parakstiit stipendiju liiigumu, un tagad LU fonds mani meklee ar uguni un aizveesturiskaam metodeem – ja vinji lietotu e-pastu, es vareetu izskaidrot, ka dariishu to naakamnedeelj pirmdien, bet vinjiem obligaati ir jaazvana lekcijas laikaa… Un piezvaniit Normundam vinjiem, protams, ir vieglaak, nekaa uzrakstiit meilu. Nu ko – speeleesim klusos telefonus!

    Viena iipashi laba zinja – esmu sanjeemusi kombinatorikaa 9. Viena ne iipashi laba zinja – mans grupu darbs atteelos sazin, kur bremzeejaas. :/

    Vakar bija tiiri silts, 4 graadi zem nulles. Apsveru iespeeju noskaidrot, kur un kaa te var sleepot, varbuut es vareetu izmeegjinaat. Varbuut arii nee – tie kalni izskataas taadi… augsti un bailiigi tomeer.

    Komentāri:

    Es: Tikko izdomaaju, ka taa nav taisniiba un es esmu parakstijusi liigumu. Ko tad LU fondam vajag?!

  • Saakam konferenci

    Svētdien,2010.gada 24.janvārī
    1:23

    Labriit 🙂

    Pirmaa oficiaalaa konferences diena ir godam aizvadiita 🙂

    Dziivoju nelielaa istabinjaa kopaa ar polju profesori Danutu, kura ieveelaas vakar vakaraa, pavisam uz vakarinju beigaam. Satiekam gluzhi labi. Mums ir kopiiga vannaas istaba ar veel vienu istabinju, par kuru visu laiku es uzskatiju ka tur dziivo kaut kaada man nezinaama meitene, bet shodien atklaajaas, ka gluzhi zinaama – taa itaaliete, ar kuru es nedaudz parunaajos autobusaa. Nabaga cilveekam shoks, jo Dienviditaalijaa nekad taalaak par -1 graadu netiek.

    Bpusdienas, vakarinjas un paaris kofiibreiki (katru dienu) ir konferences sastaavdalja, savukaart brokastis naak bonusaa dziivoshanai, taa kaa par badu es tieshaam nesuudzos. Viss notiek vienaa kalnu kurortinjaa, viesniicaa, kuras nosaukumaa nez kaadeelj tiek piemineeta armija. Tepat gan dziivojam, gan klausamies lekcijas utt. Iekaartojums ir saliidzinoshi vienkaarshs, ar nedaudz padomju pieskanju, lai gan ja ruupiigaak paveero, tad mums te ir pa pilnam ekstru – peldbaseins, sauna, trennezhieri, dzhakuzi un kas tur veel – 90 minuutes dienaa pilniigi par briivu, vismaz taa ir oficiaalaa nostaadne, lai gan neesmu drosha, ka to ierobezhojumu tieshaam ieveero. Kaspars teica, ka baseinaa esot arii shljuucamtrubas, un vispaar ljoti forshi LOL, nu kaa gan cilveeks var neiedomaaties, ka braucot uz pasaules galu kalna galaa kopaa ar Freivaldu, ir jaanjem liidz peldkostiims :/ Jaa, esmu jau otreiz viilusies.

    Nu, no otras puses, man nevienam nav jaaskaidro, kaa gan tas vareeja gadiities, ka es nemaaku peldeet. 😀

    Shodien mums programmaa bija 4 ieluugtie lektori. Bija ljoti interesanti, bet buutu bijis veel interesantaak, ja no riita man tik drausmiig nenaaktu miegs. Pirmaa lekcija bija par “where theory meets practice”, kur viens dzhekinjsh staastija par to kaa ivnji sensoru tiiklam meegjinaajushi nodroshinaat pulkstenju sinhronizeeshanos. Naakamaa bija par ILP, no taas es iipashi daudz jauna nesapratu, bet tas dzheks arii lielo vairumu noteereeja ievadam un savus rezultaatus nepaspeeja pastaastiit. Tad bija viena, kuraa cilveeks centaaskaut ko spriest (pieraadiit kaut kaadas iipashiibas) par automaatiem/sisteemaam ar bezgaliigu staavoklju skaitu; pamataa izmantojot kraasainus petri tiiklus un kaut kaadus vinju paplashinaajumus. Shii lekcija aizdomiigi turpinaaja to, ko semestra priekshpeedeejaa lekcijaa staastija Cheraans 😀 Tas bija negaidiiti. Peedeejaa lekcija bija viens dzhekinjsh no W3C un vinjsh filozofeeja par internetu, taa attiistiibas veesturi un perspektiivaam utt. Lekcija bija forsha un kvalitatiiva, bet godiigi sakot, vinja mani iipashi nesaistija.

    Pusdienlaiks te ir no garu garajiem – no 12;15 liidz 15:30. Taa laikaa mees ar Danutu devaamies pastaigaaties – es pirmo reizi taa kaartiigi apskatiju, kur ted esam nokljuvushi, jo vakar kad ieradaamies bija galiigi tumshs un somas arii bija smagas. Izraadaas, mums visapkaart ir daudz kalni, koki un sniegs, taads sauss un drupans, aarkaartiigi jauks. Aarkaartiigi skaists skats, bet neceriet, bildees nekaa taada nebuus, ne kripatinjas taa majestaatiskuma un “magnificence”, jo runa jau taa iisti nav ne par kokiem, ne lielajaam chupaam, bet gan par sajuutu. Beidzot saaku saprast, kaapeec cilveekiem taa patiik kalni, ziemaa tie ir daudz skaistaaki kaa toriez dubljainajaa pavasarii, kad mees bijaam Slovaakijaa.

    Shovakar mums bija welcomedinner kaiminju hotelii Harmony. Laikam taapeec, ka muusu hotelim ir kaut kaada armijiska izcelsme, muuseejaa nav tik grezna restoraana, taapeec ceelaas iepaziishanaas vakarinjas bija tur 🙂 Man ljoti patika interjers, lai gan tajaa nekaa taada ekstreema vai avangardiska nebija. Telpaa bija daudz kolonnu (chetrkaindainas, to augzheejie gali izliecaas pret grieztiem kaa sagriezt kokteiljsalminjsh kad to speiz pret galdu) un to augsheejos galos zem mateeta paarklaajuma bija ievietotas lampas, taa ka izskatiijaas, ka gaismu emitee pats kolonnas augshgals nevis kaut kaads gaismas kjermens. Daudz logu un jaukas oranzhdzeltenas salvetes, kaa arii citi pieskanjoti interjera elementi siltaas kraasaas.

    Vakarinju laikaa muus apkalpoja liels daudzums viegli tumshaadainu viesmiilju un pavaaru, kas lielaakaa dalja atgaadinaaja chigaanu un aziaatu videejo aritmeetisku, lai gan liidz shim nebiju domaajusi, ka shaadi cilveeki eksistee. Viesmiiles smaidija no vienas auss liidz otrai, un man liekas, ka tam nebija sakars tikai ar organizatoru naudu, driizaak vinjas bija zinjakariigas par neizmeerojami diivaino kompaaniju, kas te tik lielaa baraa bija sanaakushi, vienlaiciigi ti dazhaadi un tomeer kaut kaa liidziigi.

    -What is that?
    Pavaars:
    – Pork 🙂
    -And this?
    -Also pork 🙂 But this one is roasted! And that one is… um… from breast!**

    Taa kruutinja bija nepraataa garshiiga, taapat kaa marineetie siipoli un kaut kaada jociiga uzkoda, kas bija desas shkjeeliishu kaartojums ar kjiplokotu kreemu iekshaa (neliels gabalinjsh), bet viins gan man nez kaadeelj asocieejaas ar plaanu garshu, lai gan liidz shim es nebiju iedomaajusies, ka garsha vispar speej buut plana. Mani nedaudz paarsteidza tas, ka te mums pie visaadaam brokastiim un taadaamlietaam biezhi dod kamambeeram/brii liidziigos sierinju taa it kaa taa buutu teju vai ikdienishkja lieta. Njemot veeraa, ka tas ir viens no maniem miiljaakajiem siera veidiem, es, protams, nesuudzos. 😀
    Vispaar vakarinjas bija jaukas, lai gan tik graujoshu (vaarda tieshajaa noziimee) iespaidu kaa taas vakarinajs, kas toreiz Rumaanijaa bija pilii, vinjas uz mani neatstaaja 😀 Un dejot sheit arii neviens nedejoja. Bet es paklausijos, kaa Freivalds ar Danutu filozofeeja par veesturi.

    Kaut kad tuvaak vakaram Freivalds teica, ka vinjam kaut kaa neejot ar to iepaziishanos, jo redz visi veel tusee, bet vinjam taa kaa gribeetos iet guleet. Es diezgan nopuuleejos, lai to, kas man pirmais ieshaavaas praataa, paarformuleetu neitraalaak (t.i. pirmajaa briidii, es gribeeju aizraadiit, ka vinjsh ir sharmants kaa pats nelabais, jo Danutu ir pilniibaa apbuuris ar saviem polju veestures staastiem. Lai gan formuleejums nav diezko politkorekts (nekaa aizvainojusha vai nepiedieniiga tur nebija), tomeer domaaju, ka cilveeki, kas paziist Freivaldu man piekritiis, ka vinjam tieshaam piemiit speeja pastaastiit interesantas lietas par veesturi).

    Pirms nonaacaam savaa viesniicaa, mums sanaaca aizkjershanas ar meeteljiem – garderobists mekleeja un mekleeja un mekleeja.. Freivalds jokoja, ka vinjsh nodarbojaas ar speekus izsuucoshu pilno paarlasi. Peec zinaama laika mans un Danutas meetelis atradaas, bet nabaga garderobists turpinaaja mekleet Freivalda jaku… … … Peec minuuteem piecaam atnaaca kaada tehnisko lieto organizeeshanas daama, kas miiliigi sasveicinaajaas ar Freivaldu, un uzzinaajusi vinja saapi, ar elegantu lidojienu vai leecienu metaas nolikt pie vietas garderobistu. Kameer vinja skaidrojaas chehiski ar garderobistu, tikmeer es ar apjukumu uzzinaaju, ka vinji ar Feivaldu ir paziistami jau gadus 20 vai 25, un iepazinushies vinji ir taapeec ka vinja biezhi, ja ne vienmeer riiko sofsem tehniskaas lietas… Vinja tieshaam izskatijaas jaunaaka! It iipashi njemot veera eleganto leecienu paari garderobes letei…

    Tagad jaaiet guleet, nedriikst ilgi trauceet Danutu. Veel tikai paaris pieziimes:
    * Hiltonaa mani apjukumaa iedzina segas neizmeerojamais lielums, jo kad es visas malinjas pavilku zem sevis, tad jutos kaa uz siena kaudzes paceelusies. (es maajas gulju ar “lielo” segu un man taa ir ljooti labi – 2m x2,40m), savukaart te es briinos, kaadam gan liliputam shii sega ir paredzeeta, jo kad es cieshi novelku to sev paari, tad katraa pusee apakshaa pavilkshanai paliek ne vairaak kaa 5 cm, un taa kaa sega ir bieza, tad viss biezhi spruuk aaraa.
    * Chehu valoda turpina mani fascineet ar savu koloriito (ne)liidziibu ar krievu valodu. Smiekliiga sajuuta, kad tev padodt shkjiivi (vai jebko citu) saka “prosim” vai “proshu” (nee, nost nenjemt, tas ir “luudzu” – taa kaa luudzu njemiet, nevis luudzu atvainojiet vai luudzu atdodiet, tie peedeejie divi ir kaut kaa savaadaak – krievisk jau arii ir prosim un pazhaluista, tikai lieto otraadi), “zakaz kurenje” ir nevis pasuutiijums smeekjeet, bet aizliegums, un Freivalds teica, ka svaiga maize esot “cherstij hljeb”. Sakariiba rakstiitajiem burtiem ar izrunu vispaar nav apjeedzama, un skanjas ir patiesiibaa galiigi citaadas, piemeeram, ir skanja kas ir pa vidu starp l un lj, bet pasha l un lj laikam nav.

    Turpmaakaas dienas man laikam kultuuras buus mazaak, tad mees tikai klausiisimies lekcijas turklat parastaas prezentaacija esot garlaiciigaakas par uzluugtajaam, taaoeec naakamaas nodaljas vareetu buut iisaakas un retaak.

    Komentāru nav.

    Tulkojumi:

    **)
    Kas tas ir?
    Cūkgaļa 🙂
    Un šis?
    Arī cūkgaļa 🙂 Bet šī ir cepta! Un tā ir … ē … no krūtiņas!

  • Čehija 2010, priekšvārds

    Nākamais lielākais ceļojums sanāca gandrīz trīs gadus vēlāk un ne no darba. Universitātes sakarā RMF mūs veda uz SofSem konferenci Čehijā.

    Oriģinālā biju šos stāstus publicējusi fotki.com (tur ir bildes!), bet pēdējā laikā esmu nolēmusi, ka wordpress memuārēšanas interfeiss daudz, daudz ērtāks, tāpēc šis ceļojuma apraksts kopā ar kādiem sešiem citiem pakāpeniski tiks pārcelts uz šejieni. Toreiz, lai nesadrumstalotu stāstu daudzos mazos postiņos, es, ja vēlāk atcerējos kaut ko piemetināmu, rakstīju to pie attiecīgās dienas/tēmas lielā stāsta komentāros. Tagad, pārceļot uz šejieni, saglabāju dalījumu rakstos, bet attiecīgā raksta komentārus pievienošu raksta beigās.

    Metainformācija, kuru pievienoju parcelšanas brīdī, būs kursīvā.  Diemžēl es neatceros, vai rakstu publicēšanas laiki ir pēc Latvijas vai Čehijas laika. Ticamāk, ka otrais. Turklāt fotku īpatnību dēļ, tas ir aptuvenais raksta sākšanas laiks, nevis patiesais publicēšanas, un arī tas tikai tad, ja es neesmu rakstījusi pusi dienas un uz beigām nomainījusi tuvāk publicēšanas laikam. Nu, vienvārdsakot, laiks ir sviestains un tīri ilustratīvs. Starp citu, šis laikam ir jaunākais apraksts translitā, visi vēlāk rakstītie ir ar garumzīmēm.