Sadzīviskie nieki

Viesnīcā bija silti, tāpēc atvērām logu, jo nemācējām saregulēt apsildes sistēmu (kur tas ir jādara?). Naktī kaut kad vienā brīdī uz ielas sākās kaut kas pasaules galam līdzīgs, ko kolēģis no rīta raksturojā “šķita, ka uz ielas pēc kroga slēgšanas ir izmests nevis viens vai divi apmeklētāji, bet vesela armija”. Es pamodos pa pusei, uzvilku uz galvas nekam nederīgo sintipona spilvenu un tā arī neaizgāju aizvērt logu, jo viņi aizgāja prom. Savukārt no rīta īsi pirms sešiem es tomēr piecēlos aizvērt logu, jo tur sāka darboties kaut kādas trokšņainas mašīnas.

Kad es izlīdu no dušas, kas siltās grīdas dēļ ir pārvērtusies par galīgu pirti (tiešām, tiešām jāatrod, kā to verķi regulēt…), kolēģis prasīja, cikos mēs taisījāmies iziet. Es: nu, 8:15, bet pirmajā dienā var arī 15 minūtes ātrāk. Kolēģis: nu, astoņi ir. Es: a brokastiņas?!?!?!

Brokastis paēdām trakā mērkaķa ātrumā, tomēr paspējām pamanīt, ka bija ļoti garšīgi. Apņēmāmies rīt savākties un veltīt brokastu izbaudīšanai vairāk laika.

Cauri vieglam lietiņam devāmies meklēt metro. Kempusā nokļuvām ātrāk kā cerēts – 20 vai 25 minūtēs, neskatoties uz sākotnēju pabrīnīšanos, kur gan ir ieeja metro pie nacionālā teātra (“hmm, skat, tur no zemes nāk ārā daudz cilvēku! vai tikai tā nav zīme!”). Kempuss nav no tiem lielākajiem un pilns ar izteiksmīgām norādēm, kas kur atrodas, tāpēc mēs pat pārāk neapmaldījāmies. Ja neskaita to, ka reģistratūra patiesībā atradās nevis ēkas īstajā augšstāvā, bet vienkārši galveno kāpņu galā. Arī kempusā ir daudz modernisma arhitektūras patīkamā mērcītē. Un telpā, kur šodien sēžu, ir aizkari ar zigzagveida grafikiem.

Pusdienās mums deva sviestmaizes, bet lielas un garšīgas. Pirms pusdienām mums paprasīja, vai mums nav pārtikas alerģiju. Un kempusā ir studentu ēstuves, kurās ēdamlietas var dabūt arī zem 100 kronām. Mana latte papīra glāzītē gan maksāja 21 kronu.

Pulksten piecos, kad beidzu rakstīt šo te, ir sācis līt stiprāk. Laiks klasificētos kā tīri patīkams, jo auksts nav, ja vien man būtu lietussargs. Iet pirkt negribās, jo nejūtos droša, ka lidostā neatņems. Un labi, ka vakar tik pamatīgi izstaigājāmies, šodien līcis nesagādātu ne pusi tā baudījuma, ko vakar.

Vakarā konferences vakariņas operā. Paskatījos Vikipedijā bildes – skatam vajadzētu būt absolūti apburošam, ja vien beigtu līt un parādītos kādi saules stariņi.