Neieslīgstot niansēs, dimantu raktuves ir tāds milzīgs, milzīgs caurums zemē, no kurā tiek atrasts tilpuma ziņā ārkārtīgi niecīgs dimantu daudzums. Mākslinieks Dillons Maršs veido fotosēriju “For What It’s Worth”, kurā raktuvju fotoattēlus papildina ar datorģenerētiem objektiem, kas rāda raktuvēs iegūtā vērtīgā materiāla apjomu.
Un kur tad tas “datorģenerētais objekts”? Jāskatās tuvplānā:
Un par to, tieši cik liels caurums tas ir, iespējams, vislabāk palīdz pārliecināties skats no augšas:
Dillonam Maršam projektā ir arī par citām dimantu raktuvēm un par vara raktuvēm.


Ritvars
Dimantu rakšana un turēšana par dārgakmeņiem vispār ir muļķības. Cilvēki jau labu laiku iemācījušies tādus pašus dimantus gatavot, un tas ir daudz lētāk.
Lauma
Vikipēdija apstiprina manas aizdomas, ka – vēl nē. Šobrīd sintētiskie dārgakmeņa kvalitātes dimanti ir reizes 50 dārgāki par izraktajiem, turklāt sintētiskie parasti ir eksotiskās krāsās, kamēr izraktie cilvēkiem vislabākie šķiet, ja ir tīri balti. (Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Diamond#Synthetics sadaļas pēdējā rindkopa)
Es pieņemu, ka tas ar laiku mainīsies – vai nu ražošana kļūs lētāka, vai arī rakšanas izmaksas sadārdzināsies sakarā ar raktuvju izsīkšanu. Nav ne jausmas tikai, kad.
Ritvars
Paldies par uzmanības veltīšanu. Eku ir audzētu dimantu kantoris, un tas nemaz nešķiet 50x dārgāks: http://gemesis.com/
Eku ir par dimantu cenu manipulācijām: http://www.aei-ideas.org/2014/04/on-the-economics-of-diamonds-the-biggest-marketing-scam-in-history-orchestrated-by-the-most-successful-cartel-ever/
Lauma
Mjā, interesanti. Nākotne ir klāt 🙂
jānis
vesala pilsēta izrakta, lai dabūtu kripatiņu dimantu