Konferences pirmā diena sākas ar to, ka es nedaudz aizkavējos, ierodos atklāšanas vidū un tur bez jeb kāda paskaidrojuma (man) spēlē mūziku instrumentāls kvartets – vijole, ģitāra, kontrobass un pūšamais, iespējams, saksafons. Jauki bija!

Kopumā to dienu es pavadu strādājot un J. aiziet vēlreiz uz osuāriju. Viduslaiku kauli esot vietā. Es savukārt uzzinu, ka konferences bulciņas no rīta ir svaigi siltas. Un kafijai arī nav ne vainas. Pusdienas nodrošina, bet tajās nezkāpēc par dzērieniem jāmaksā atsevišķi, pat ūdens nav. Muļķīgi kaut kā, pasūdzos J. un viņš piedāvā aiziet blakus konferences vietai uz mazu kafijvietiņu Jörd. Tā izrādās traki labs atradums, jo tur ir entuziasma pilni baristas un neparastas, ar augļiem kopā fermentētas, kafijas. Pirmajā dienā es vēl nesaprotu, kāda zelta bedre šī vieta atklāsies un nepaprasu, kas bija tā viegli melonīgā kafija, ko es dzēru.

Vēl es noprezentēju savu prezentējamo, un LLM tēmu jūrā atrodu pāris citus autorus, kuru interešu lokā ietilpst jebkas cits, piemēram, mazās valodas un dialekti. Latviešu literārā valoda valodu tehnoloģiju jomā vairs nav uzskatāma par mazu vai bezresursu, bet es tagad darbojos plašāk. Uzzinu šo to par lombardiešu problēmām un mazliet arī par Polijas dialektiem. Vakarā mums pie tādām pašām nesliktām, bet ļoti parastām vakariņām iedod glāzi vīna. Kolēģis, kas strādā ar lombardiešu valodu, pastāsta, ka kaut kādi pazīstami cilvēki ir braukuši uz Latviju paskatīties jūru ziemā. Kopā mazliet paskumstam, ka nu jau vairs nevar prognozēt, ka jūra tiešām katru gadu aizsals. Es tikai pāris dienas vēlak attopos izteikt ielūgumu, ka, ja viš arī kādreiz līdz Latvijai atperas, lai uzraksta, varēšu parādīt “vislabākās” pludmales.

Nākamā konferences diena ir stipri saīsināta, organizatori ir sarūpējuši pagaru kultūras programmu jau uzreiz pēc pusdienām. Cilvēki tiek dalīti divās grupās un divos autobusos, es ar J. esmu otrajā un J. mani savārdo, ka tā, kā es esmu paēdusi ātrāk, es varu atnākt pie viņa uz Jörd un pamēģināt, viņš dzerot kafiju, kas fermentēta ar citronzāli un kokosriekstiem, un garšojot pēc tom yum zupiņas. Es pasvārstos, bet nu pusstunda vēl ir, es piesaku J., ka mums jābūt laicīgi atpakaļ, reāli kafijot var tikai 20 minūtes, un dodos.

Kafija tiešām garšo pēc tom yum zupiņas – tādā patīkamā veidā, ne sintētiskā. Un barista ir smaidīgs entuziasts.

6 minūtes pirms norunātā tikšanās laika satiekam ekskursijas biedrus jau pagalmā, čakli čāpojot uz autobusu. Nu labi, konceptuāli mēs neko nenokavējām.