Piektdienas rīta cēliens: ieroči

Šodien pēdējā oficiālā konfas dienā, tālāk būs tikai semināri. Ātri pagāja, un es vēl neesmu bijusi nevienā īstā mošejā.

Pusdienlaikā kopā ar P. bijām kara lietu muzejā blakus mājā. Man drusciņ nepaveicās, mēs neatradām tērpu un karogu sadaļu. Bet mēs redzējām turku-huņņu lieliskos lokus, daudz līku zobenu un izrakstītu šaujamieroču. Redz, ja tu kaujas laukā kādam vācietim vai austrietim atņem zobenu, tad viņš loti labi noder tālākai karošanai, lai gan izskatās pilnīgi savādāks kā turku pašu zobeni. Tomēr zobens kalpo labāk, ja pie tā spala iekaļ/iezeltī adošā sultāna un Dieva vārdus. Gleznās, kur attēlotas cīņas pie Vīnes (standarta notikumu traktējums ir, ka Vīnes noturēšanās apturēja Osmaņu impērijas izvēršanos Eiropā), attēlots, kā turki sit kristiešus. Eiropas muzejos to bieži zīmē, kaut kā savādāk. Kaut kad vienā brīdī P. stāvēja pie ložmetēja, kam stobra garums bija salīdzināms ar viņa paša garumu un komentēja, ka šis verķis uz plāksnītes klāt pierakstītajiem vārdiem par Kipras miera misiju ienes pavisam citu jēgu.

Muzejs izrādījās negaidīti liels – palikām bez pusdienām. Nopirkām uz ielas dīvainos augļus, kas pēc izskata atgādina lielas zaļas Kaukāza plūmītes. Pārdod te visās malās pa liru vai divām. Sulīgas, skābas, bet ne tik skābas, kā kaukāznieces. Atsvaidzinoši. Spriedām, ka līdzinās gurķa un plūmes krustojumam. Vai rabarberam. Tikmēr mums no aizmugures piezagās N., kuru nebijām redzējuši jau kopš vakardienas. Vienu lietu gan nesaprotu – kā cilvēks, kas ir gandrīz galvas tiesu garāks par mani, var pilnībā paslēpties man aiz muguras, un turklāt vēl nesasmieties, kad cilvēki runā par plūmju un gurķu krustojumiem.

P.S. Pie ieejas muzejā mums atkal gadījās kultūrpārpratumu triks: kamēr es meklēju maku un studenta apliecību, biļešu pārdevējs no P. iekasēja 16 liras: 4 par viņa biļeti, 4 par manējo (studentiem ir lētāk), un 8 par manu fotoaparātu (te fotobiļete bija jāpērk pat telefonam). P. būtu visas tiesības justies apčakarētam 😀

P.S.2. Pie ieejas konferenču centrā, tuvējā teātrī, ieroču muzejā, Sofijā un praktiski visur, izņemot veikalus, soma ir jāliek rentgenā un pašam jāiet cauri metala detektoram.